Kaut kādi nožēlojami indivīdi atļaujas kritizēt mūs – „sabiedriskos medijus”
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.
Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.
Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.
Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.
Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.
Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par laimi ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu Twiterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.
Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.”
Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā. Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām politiķiem un sabiedrībai.
Attēlā – organizācijas vadītāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
