Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?

1912. gadā ģeologs amatieris Čārlzs Dosons apgalvoja, ka netālu no savas dzīvesvietas Anglijā (cik neticami un cik ērti!) ir atradis "trūkstošo posmu" starp pērtiķiem un cilvēkiem jeb Piltdovnas galvaskausu. Tas bija sensacionāls atklājums, kas aizrāva elpu gan žurnālistiem, gan speciālistiem visā pasaulē līdz brīdim, kad 1949. gadā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, tika pierādīta Čarlza apzinātā krāpšana.

Galvaskauss un žokļa fragmenti piederēja dažādām sugām, bet zobi bija izkalti tā, lai atgādinātu cilvēka zobus. Šādu stāstu profesionālajās aprindās ir ne mazums, tādēļ lielai daļai pētniecībai sekojošu amatu attiecībā uz publiskiem paziņojumiem ir saistoši ētikas kodeksa standarti: A) tos jāveido ar nolūku palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles; B) tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu [1].

Īpaši palīdzošajās profesijās, sekošana šiem diviem punktiem ir būtiska, jo var aizkavēt cilvēku laicīgu vēršanos pēc palīdzības vai apdraudēt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Tādi gadījumi mums ir bijuši jau līdz šim, kur apšaubāmu mediju pasludinātu ekspertu dēļ bērni ar autismu nesaņem vakcīnas [2] [3] vai kauna un vainas sajūtas dēļ ģimenes un bērni laikus nevēršas pēc psihiskās veselības atbalsta vardarbības un krīzes gadījumos [4].

Tādēļ citiem psihiskās veselības speciālistiem acīs krītoši ir gadījumi, kuros sabiedriskajos medijos izskan speciālista Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumi, kas potenciāli ir pretrunā ar šiem diviem uzstādījumiem. Uzskatām par savu pienākumu pārstāvēt ētisku un pašreizējajos datos balstītu viedokli, lai nodrošinātu sabiedrību ar iespēju veikt apzinātus spriedumus un izvēles, kā arī veicinātu ētiski korektu naratīvu parādīšanos publiskajā telpā.

Šīs gada 18. maijā žurnālā "Ir", atsaucoties uz Imantas gadījumu, konkrētais speciālists iepazīstināja ar maz dzirdētu pētījumu, kurā "[..] bērni ar problemātisku uzvedību visbiežāk piedzimst mammām, kurām bijušas vai ir grūtības adaptēties, ir mentālas vai cita veida grūtības".

Lai gan nenoliedzam, ka uzvedības problēmas VARĒTU veidoties arī bērniem, kuru mātēm ir psihoemocionālas grūtības, šāda cēloņsakarība nebūs zinātniskajā vienprātībā balstīta, jo neņem vērā biopsihosociālo psihiskās veselības modeli. Zinātnisko pierādījumu bāze liecina, ka bērna uzvedības problēmas ir komplekss biopsihosociāls fenomens, kuru ietekmē ne tikai iedzimtais attīstības potenciāls, bet arī kopējā ģimenes struktūra, kuru veido kā māte, tā tēvs. Piemēram, vecāku stress, bērna atstāšana novārtā, uzraudzība un disciplinēšana pamatskolas vecumā, fiziska un seksuāla vardarbība pret bērnu. Uzvedības problēmas vēlākā vecumā papildus ģimenes faktoriem var ietekmēt tādas jomas kā izglītības un nodarbinātības kvalitāte, antisociāli draugi, laicīga nevēršanās pēc psihiskās veselības pakalpojumiem un atkarību izraisošo vielu lietošana. Vecāku iesaistīšana, risinot vienaudžu vardarbību, protams, ir būtiska, taču vēl būtiskāk ir pielietot dažāda veida atbalstu, dažādās vidēs un risinājumos iekļaut visu ģimeni, ne tikai māti [5].

Savā ziņā pretēju apgalvojumu, kas savā disonansē ar iepriekšējo šķiet pat komisks, varam dzirdēt jau nākamajā dienā – 19. maijā TV3 ziņās. Tur konkrētais sevi par psihoterapeitu dēvējošais "eksperts" nāk klajā ar vēl vienu atklājumu: "Tagad mēs redzam, ka šī uzvedība pārņem pusaudžus, kuri iepriekš problēmas nav sagādājuši. [..] Pandēmijas bērni, kas izgājuši cauri pandēmijas ierobežojumiem. [..]." No vienas puses, vardarbību piedzemdē, bet no otras, to ir radījusi pandēmija. Covid-19 vainošanu pie visām pasaules likstām esam dzirdējuši jau iepriekš, taču gan Covid-19 laikā veiktie pētījumi, gan 2022. gada Valsts policijas pārvaldes dati šādus sensacionālu apgalvojumus neapstiprina. Jau pandēmijas laikā visizteiktākās problēmas piedzīvoja bērni, kuriem jau bija kādas grūtības, nevis tās sākās pēkšņi [6].

Papildus tam 2021. gadā tīšus miesas bojājumus izdarījuši 38 bērni, bet 2022. gadā 43 bērni. Vai tiešām šie 5 jaunieši nosaka to, kā mēs runājam un aplūkojam pusaudžu situāciju Latvijā un ka mūs ir pēkšņi pārņēmusi vardarbība, kuru radījušas pēc pandēmijas sekas? Salīdzinājumam 2016. gadā šis skaits bija 56. Kādas sekas mūs bija pārņēmušas tad [7]? Vienaudžu vardarbība patiesi ir aktuāla lieta, jo arī 2022. gada 43 bērni ir vismaz 43 bērni par daudz. Kā jau augstāk tika minēts, palīdzība bērniem, kuri iesaistās problemātiskā, vardarbīgā uzvedībā, ir kompleksa, un tai jānāk no dažādiem līmeņiem. Jau izsenis mēs runājam par atbalsta programmām, kas būtu piemērotas kompleksiem pusaudžiem un strādātu ar visu ģimeni, terapeitisko māju pakalpojumu tiem specifiskajiem gadījumiem, kuros bērnu būtu nepieciešams izņemt no vides, lielāku sociālo pakalpojumu klāstu, darbu skolās ar efektīvām un kvalitatīvām programmām, kas ņem vērā bērnu individuālās vajadzības.

Tas, par ko mēs nerunājam, bet Nils Sakss-Konstantinovs gan runā, ir zēnu skolas kā risinājums agresijas mazināšanai [8]. UNESCO 2022. gadā izdeva ziņojumu "Neatstāt nevienu bērnu novārtā: globāls ziņojums par zēnu atteikšanos no izglītības". Tajā šādas, esenciālismā balstītas idejas tiek asi kritizētas un īpaši uzsvērts, ka tās ir pretrunā ar veselīgu attīstību veicinošām skolu praksēm un politikām [9]. Lai gan darbs ar agresīviem bērniem terapeitiskā kontekstā ir vajadzīgs, kādēļ šādas idejas tiek atbalstītas, paliek miglā tīts, taču pret zēniem konkrētajam speciālistam varētu būt kādas īpašas antipātijas.

Piemēram, ierosinājums, ka katrai LV meitenei vajadzētu iemācīt pašaizsardzības prasmes, jo pieaugs vīriešu vardarbība un agresija [10] (tādēļ, ka LV it kā neesot zēniem piemērotas ģimenes un pakalpojumu). Savukārt meklējot, kāda tad būtu zēniem piemērota audzināšana, speciālists Latvijas Universitātes studentu žurnālā "Avantūra" Aprīļa rakstā pamet vēl vienu ētiski apšaubāmu ideju. Zēniem vajagot iemācīt saprast, ko nozīmē sociāli adekvāti uzvesties, un "viens no veidiem, kā puiši to saprot, ir ar fizisko kontaktu un to, ka viņi paši arī var saskarties ar fizisku vardarbību no citu puses". Domāju, ka šeit mūsu komentāri ir lieki. Vardarbība pret bērniem ir ar likumu aizliegta.

Vēl viena acīs krītoša sabiedriskās domas virzīšana ir paralēlo pakalpojumu un programmu diskreditēšana. Satori 28. martā publicētajā rakstā Nils Sakss-Konstantinovs raksta: "Mums ir valsts mēroga programmas pusaudžiem, kuri pārāk daudz lieto mobilo telefonu. Mums nav nevienas programmas pusaudžiem, kuri dzird balsis", lai gan pāris mēnešus iepriekš savā privātajā Facebook kontā ir nopublicējis sarakstu ar iemesliem, kādēļ dzirdēt balsis pusaudža vecumposmā ir normāli. Ņemot vērā, ka esošie pakalpojumi strādā gan ar pusaudžiem, kas balsis dzird un nesēž telefonā, gan ar tiem, kas nedzird un telefonā sēž, šāda, kolēģu un citu pakalpojumu nievājoša attieksme, nav saprotama. Vai šis varētu būt gadījums, kur, izmantojot sensācijas, pārspīlējumus un virspusējību, eksperts rada situāciju, kurā grūtību gadījumā jaunietis ir spiests domāt, ka bezmaksas pakalpojumi viņam nav pieejami?

Attiecībā uz Nila Saksa-Konstantinova ekspertīzes līmeni ir vēl daudz jautājumu. Piemēram, kāda ir šī speciālista kompetence runāt par psihosomatisko medicīnu un psihiatriju, brīdinot uzmanīties un apšaubot citu speciālistu kompetencē esošo ārstēšanu [11]? Un kādēļ tiek apzināti apšaubīta Latvijas veselības sistēmas kārtība, kurā psihiatrs ir pirmās pieejas ārsts, un veicināta klientu nevēršanās pēc palīdzības, sējot nepamatotas bailes no medikamentozas terapijas [12]?

Ikviena speciālista galvenais uzdevums ir rūpēties par sabiedrības veselību, apzinoties, ka ne tikai rīcība, bet arī katrs pateikts vai uzrakstīts vārds ir atbildība, kas var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Sabiedrība paļaujas un uzticas speciālista viedoklim, jo īpaši, ja tas izskan apgalvojuma formā. Ja pēc žurnāla Ir publikācijas un Nila Saksa-Konstantinova paustā kāda mamma, kuras bērnam ir problemātiska uzvedība, sevi vaino vai saņem apkārtējo pārmetumus, tad tas ir mūsu profesionālais un cilvēciskais pienākums un atbildība skaļi pateikt un vērst sabiedrības un mediju uzmanību, ka ne vienmēr ekspertam ir ekspertīze.

* Šis teksts atspoguļo Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas un Bērnu un pusaudžu resursu centra viedokli.

[1] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "LPB Ētikas kodekss". https://psihoterapija.lv/lpb-etikas-kodeks/.

[2] "Medmāsa maldina par vakcīnām, autismu un Covid-19". https://rebaltica.lv/2022/10/medmasa-maldina-par-vakcinam-autismu-un-covid-19/.

[3] Diena, "Melu tvertne: Vecā dziesma par vakcīnām un autismu". .

[4] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "Psiholoģiskā palīdzība ģimenēm – nepieciešama, bet bieži vien nepieejama", 2021. https://psihoterapija.lv/category/prese/.

[5] M. Basto-Pereira a D. P. Farrington, "Developmental predictors of offending and persistence in crime: A systematic review of meta-analyses", Aggress. Violent Behav., roč. 65, s. 101761, 2022, doi: https://doi.org/10.1016/j.avb.2022.101761.

[6] B. Martinsone et al., "Adolescent social emotional skills, resilience and behavioral problems during the COVID-19 pandemic: A longitudinal study in three European countries", Front. Psychiatry, roč. 13, 2022, doi: 10.3389/fpsyt.2022.942692.

[7] Valsts Policija, "Publikācijas un pārskati". https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati.

[8] "Zēnu skolas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1655112323550281728?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[9] S. and C. O. O. des N. U. pour l'éducation United Nations Educational la science et la culture Organización de las Naciones Unidas para la Educación, la Ciencia y la Cultura Организация Объединенных Наций по вопросам образования, науки и культуры منظمة الأمم المتحدة للتربية والعلم والثقافة 联合国教育、科学及文化组织 United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization et al., "Leave no child behind: global report on boys' disengagement from education". [Online]. Available at: https://unesdoc.unesco.org/notice?id=p::usmarcdef_0000381105.

[10] "Pašaizsardzība", [Online]. Available at: https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1648597354289692674?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[11] "Zāļu apšaubīšana". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1613836186576998400?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[12] "Izdegušās māmiņas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1610284960866533376?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[13] "UNIVERSAL SCREENING GUIDANCE". https://ride.ri.gov/sites/g/files/xkgbur806/files/Portals/0/Uploads/Documents/Students-and-Families-Great-Schools/Health-Safety/Mental-Wellness/Universal-Screening-Guidance.pdf?ver=2021-12-20-120814-030.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...