Kazahstānas vēstniecības konsula padomniece ierakstās pseidoinvalīdos
PIETIEK24.05.2012.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Edmunds
22.11.2016. 16:03Nu jā,tikai Caunes kungs drīkst pārkāpt. Pārejos publicējam un izvazajam pa internate plašumiem.
lv
28.05.2012. 19:19На самом деле в этом месте ставят много обычных машин. Там 5 метров слева + 5 метров справа места для инвалидов, но ни одной инвалидной машины там никогда не увидиш. Так как на асфальте нет рисунка "Инвалидная коляска" а есть всего лишь маленький значок который висит сверху, его мало кто замечает. Сам работаю рядом в кафе и вижу это каждый день. Так, что это проблема тех кто обслуживают наши дороги!
Fedja
26.05.2012. 01:22Sauciet to par māņticību, bet es invalīdu stāvvietās nekad neesmu iebraucis un cerams, man tas arī nebūs jādara.
Pirms Vētras
25.05.2012. 15:40Visu cieņu par atvainošanos.
Turkiem un dažiem citiem arī derētu pamācīties toleranci, citādi ar tiem riepu ventiļiem mēdz būt visādi ;)
es
25.05.2012. 13:29uzskatu, ka nav nekas slikts, ja ir vairākas brīvas invalīdu vietas, un vienā no tām kāds iebrauc, lai uzņemtu vai izlaistu pasažierus, t.i. apstājas, nevis stāv, kamēr vien pats šoferis ir mašīnā un gatavs jebkurā brīdī atbrīvot vietu. citādi tāda formāla piekasīšanās vien sanāk.
Invalīds
25.05.2012. 08:37Jā, tik jauki, ka tās vietas tomēr stāv tukšas un neviena neizmantotas.
Tecktonik
24.05.2012. 18:31Haha. Sagribējās cūkai apelsīnus. :)
Bet te prieks, ka atvainojās tomēr.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
