Iesaki rakstu: 
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atkal maldina sabiedrību. Turot rūpi par Latvijas ekonomikas attīstību. Kas tur kam kož, un tad viņam esot rūpe, ka nu norūpējies riktīgi esot. Es tad pastāstīšu.
Eiropas Centrālā banka tātad pacēla % likmes, kredīti kļuva dārgāki. Loģiski - ja naudas bāzes jeb pamatcena ceļas, aizņēmumi paliek dārgāki. Bet, un to nepiemin, arī naudas cenai pašai bankai būtu jāceļas. Būtu tā kā jāmaksā vairāk arī par līdzekļu atlikumiem norēķinu kontos. Tad sabiedrība (visiem taču konts bankā) saņemtu procentus par savu naudiņu.
Un? Un ekonomikā ieplūstu pamatīga nauda. Ja atlikumi kontos ir aptuveni 20 miljardi, tad tie pāris procenti ir apaļa summa. Vairākos simtos miljonu eiro. To izmanto pirkumiem (no viena konta aiziet, citā kontā atnāk), tur pa vidu tev gan PVN, gan peļņas nodokļi, gan rimīšu apgrozījums.
Kur tie tagad paliek? Tie neizmaksātie procenti paliek banku peļņā - katru ceturksni sabiedrība uzzin par kārtējiem rekordiem un visi ir stāvā sajūsmā. Tie rekordi no turienes arī veidojas - no nesamaksātiem procentiem par kontu atlikumiem.
Nu un? Nu un šī peļņa jau ekonomikā nepaliek - to izpumpē uz īpašnieku mītnes zemēm vai ieliek Latvijas Bankā uz procentiem un nopelna vēl, pelņu uz peļņas. Bet sabiedrībai - cilvēkiem mazāka rocība, mazāk iepērkas veikalā, tam ir jūtama ietekme uz IKP.
Redz, jāsaprot viens. Banku sistēmu jau sauc par ekonomikas asinsriti. Ja tā ir veselīga, tad, ceļoties naudas bāzes cenai (minimālai maksai par naudu), banku sistēmā tai būtu jāpaceļas abās pusēs - gan kredītiem, gan bankā noliktai naudai. Bet tas otrajā gadījumā faktiski nenotiek (tikai termiņdepozītiem). Iemeslus esmu skaidrojis. Gan īsi, gan plaši un pamatīgi.
Par šo gan Mārtiņš klusē, jo viņš taču kalpo zviedriem. Katru gadu pamatīgs robs mūsu ekonomikai.
Mārtiņa Kazāka izteikumi: https://www.la.lv/kads-ir-galvenais-latvijas-bankas-uzdevums-tie-nav-tikai-krediti-vienkarsiem-vardiem-skaidro-tas-prezidents-kazaks.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
