Iesaki rakstu: 
Engures novada pašvaldība iecerējusi Ķemeru nacionālā parka teritorijā ierīkot kapsētu. Mēģinājumi šos plānus apturēt atdūrušies pret atbildīgo iestāžu atrakstīšanos un izmaiņām normatīvajos aktos, lai šo ieceri padarītu likumīgu.
Ideja par kapsētas ierīkošanu Ķemeru nacionālajā parkā sākotnēji radusies Lapmežciema pašvaldībai, kura, meklējot teritoriju jaunai kapsētai, to ieplānoja Ķemeru nacionālajā parkā, turklāt dabas lieguma zonā. Lai gan tobrīd spēkā esošie likumi kapu izbūvi dabas liegumā neparedzēja, visas kompetentās iestādes saskaņoja pašvaldības teritorijas plānojumu.
Pēc teritoriālās reformas Lapmežciemu iekļāva Engures novadā, un arī Engures novads izstrādāja teritorijas plānojumu (2013.-2025.), kurā tāpat kā Lapmežciema plānojumā dabas liegumā paredzēja kapsētu.
Iedzīvotāji, kas mēģinājuši cīnīties pret šo ieceri, uzsver, ka abas pašvaldības neievēroja teritorijas plānošanas likumu, kura 4.pants uzdod "saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti".
2014.gada vasarā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš pieņēma politisku lēmumu un atbalstīja valsts zemes atsavināšanu pašvaldībai dotās ieceres vajadzībām. Uz šī lēmuma pamata Engures novada domes sāka zemes atsavināšanas procesu, lai to no valsts iegūtu pašvaldības īpašumā.
Dabas parka saglabāšanā ieinteresētie pērn vērsušies Valsts kontrolē. „Tā, pretēji iepriekšējam mutiskam solījumam, neiesaistījās un lūdza griezties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vēstules pašvaldībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai situāciju neizmainīja. Iestādes attaisnojās ar pieņemto plānojumu, kā arī ar to, ka pašvaldībai nav piemērotu teritoriju . Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aizbildinājusies ar Meža likuma pārejas noteikumu 15.punktu, kurš atļauj mainīt zemes lietošanas kategoriju ar 2013.gada 1.janvāri, izdarot izmaiņas "attiecīgajos normatīvajos aktos"," mēģinājumus cīnīties pret kapu ierīkošanu nacionālajā parkā atceras iedzīvotāji, kuri vērsušies pēc palīdzības arī Vides konsultatīvajā padomē un atsevišķās nevalstiskajās organizācijās. Tomēr visur viņi sastapušies ar atturīgu attieksmi, kas nav apturējusi ieceres īstenošanas turpinājumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) arī Pietiek skaidro, ka jaunas kapsētas ierīkošana Ķemeru nacionālā parkā esošajā valsts meža zemē paredzēta Engures novada teritorijas plānojumā 2013.-2025. gadam. „Par tās izveides nepieciešamību Engures novada dome ir informējusi VARAM, un tā pamatojums ir esošās Ragaciema kapsētas kapacitātes nepietiekamība un jaunās kapsētas izveide iespējami īsā laikā,” norāda ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Kā skaidro ministrija, Engures novada teritorijas plānojumam ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Tajā novērtēta arī plānošanas dokumenta un tā realizācijas iespējama ietekme uz apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību. „Izstrādājot teritorijas plānojumu, ir izvērtētas arī citas iespējamās alternatīvas jaunas kapsētas vietas izvēlei. Tā kā ievērojamas platības no novada teritorijas aizņem Ķemeru nacionālais parks, kā arī, ņemot vērā novada teritorijas ģeoloģiskās īpatnības, īpašumtiesības un citus aspektus, Engures novada pašvaldība plānojuma izstrādes laikā ir panākusi kompromisu, ka jaunā kapsēta tiek plānota konkrētajā zemes gabalā,” norāda Kļaveniece..
Ministrija ir informēta, ka pašlaik pašvaldība izvērtē zemes gabala atbilstību kapsētas ierīkošanas prasībām un ir pasūtījusi plānotās kapsētas teritorijas hidroģeoloģisko izpēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”.
„Vienlaikus informējam, ka VARAM pašlaik gatavo jaunus Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros tiek paredzēts atļaut meža zemes lietošanas veida maiņu dabas lieguma zonā kapsētu izveidošanai,” norāda Kļaveniece, papildinot, ka Engures novada dome, lai līdzsvarotu iespējamo dabas teritoriju zaudējumu, ir izteikusi priekšlikumu nodot valstij tai piederošu zemes gabalu Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā, kas nav nepieciešams un izmantojams tās autonomo funkciju veikšanai.
Tā kā konkrētais nekustamais īpašums ir valsts meža zeme, tad tā atsavināšana ir jāveic atbilstoši Meža likumam, kā arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam. Gala lēmumu par valsts meža zemes atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
