Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Janvārī sastādījām jautājumus veselības ministram Danielam Pavļutam un kopā ar kolēģiem tos iesniedzām. Lasiet, priecājieties un dalieties ar draugiem. Bāzīsim acīs tiem meļiem visu iepriekš sacīto; viņiem acīmredzami ir lielas problēmas ar konsekvenci.

2021.gada 27.janvāris.

Mēs: Vai vakcinācija būs obligāta un vai būsim totalitāra valsts?

Pavļuts: Vai jums prāts? Tikai ar informētu piekrišanu. Tikai totalitāra valsts kontrolē un ierobežo savus iedzīvotājus! Mēs taču tādi neesam un nekad nebūsim! Ha!

Mēs: Vai ārsti bez vakcinācijas zaudēs darbu?

Pavļuts: Nu nē taču! Darba likums stāv pāri visam, nomierinieties!

Mēs: Kas atbildēs par vakcīnas iespējamām negatīvām blaknēm? Vai kompensācija ir?

Pavļuts: Neviens, nav mums tāda mehānisma.

Vēstule ir PUBLISKA, tā ka to var droši izmantot atsaucēm!

Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 164/J13

Veselības ministrija atbilstoši šī gada 21. janvāra Saeimas Sēžu nodrošinājuma nodaļas vēstulei Nr. 622.12/5-6-13/21, kurā tiek lūgts līdz šī gada 27. janvāra pulksten 17.00 iesniegt rakstveida atbildes uz Saeimas deputātu jautājumu par medicīnas darbinieku vakcināciju pret Covid-19 un vakcīnas iedarbību, sniedz Jums šādu informāciju.

1. Lūdzu, izskaidrojiet 2021. gada 9. janvārī plašsaziņas līdzekļiem Jūsu pausto komentāru: “...Brīvprātīga vakcinācija ir fundamentāls vakcinācijas pamatprincips. Mēs negribam kļūt par totalitāru valsti...” Par kādiem totalitāras valsts riskiem Jūs runājāt vakcinācijas sakarā?

Totalitāra valsts jeb totalitārisms ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās, veicot pilnīgu kontroli pār sabiedrisko dzīvi. Totalitārā valstī netiek respektēti tādi svarīgi principi kā vienlīdzību un brīvība.

Viena no brīvībām, kas tiek aizsargāta un respektēta demokrātiskā valstī, ir personas brīvība lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi un savu veselību, tajā skaitā tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz ārstniecību un ārstniecībā izmantojamo metodi. Pacientu tiesību likums nosaka, ka ārstniecība ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja pacients tai ir devis informēto piekrišanu.

Tādējādi Latvijā, respektējot cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības, vakcinācija tiek balstīta uz informētas piekrišanas principu.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 ir iespēja pasargāt sevi no nopietniem Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem, tai skaitā no nāves. Tā kā šobrīd vakcīnu pieejamība ir ierobežota, tiek noteiktas sabiedrības grupas, kurām prioritāri ir iespēja vakcinēties pret Covid-19, un veselības aprūpes darbiniekiem ir šī iespēja būt pirmajiem.

2. Vai varat apliecināt, ka atteikšanās no vakcinācijas pret Covid-19 gadījumā, mediķiem un medicīnas jomā strādājošiem darbiniekiem nav un nebūs jāsaskaras ar negatīvām, diskriminējošām un represīvām sekām, līdz pat darba zaudējumam, vai kopējā atalgojuma samazināšanu?

Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, jau tika skaidrots, ka vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir brīvprātīga un tiek veikta pamatojoties uz informētu piekrišanu. Tādējādi arī lēmums vakcinēties vai nevakcinēties pret Covid-19 nekādi nevar ietekmēt ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas vai ārstniecības iestādes darbinieka darba tiesiskās attiecības, kuras ir noteiktas Darba likumā.

Papildus vēlamies norādīt, ka Veselības ministrija augstu novērtē veselības nozarē strādājošo ieguldījumu Latvijas sabiedrības veselībā un pašaizliedzīgo darbu Covid-19 izplatības laikā, augstas inficēšanās riska apstākļos. Ņemot vērā veselības nozares ierobežotos cilvēkresursus, Veselības ministrija ir ieinteresēta, lai ikviens veselības nozarē strādājošais būtu motivēts turpināt savu darbu nozarē.

3. Lūdzu, sniedziet informāciju, cik un kādi vīrusi Latvijā šobrīd ir aktīvi un kāda reģistrēta saslimšana ar tiem un to izplatība sabiedrībā?

Sabiedrības veselībai nozīmīgu infekcijas slimību, ieskaitot ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību, reģistrācija Latvijā tiek nodrošināta atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 10. panta, 14. panta pirmās daļas 4. punkta un Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” prasībām. Par attiecīgo infekcijas slimību gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram ziņo ārstniecības personas un laboratorijas, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs veic infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, uzskaiti un datu analīzi.

Ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību gadījumu skaits 2020. gada decembrī Latvijā:

tuberkuloze (bērniem) - 0 gadījumi;

difterija - 0 gadījumi;

stingumkrampji — 0 gadījumi;

garais klepus - 16 gadījumi, t. sk. bērniem līdz 5 g. v. - 5 gadījumi;

poliomielīts - 0 gadījumi;

masalas - 0 gadījumi;

masaliņas - 0 gadījumi;

epidēmiskais parotīts - 0 gadījumi;

b tipa Haemophihts infhtenzae infekcija (bērniem) - 0 gadījumi;

B hepatīts (kopā) - 9 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

vējbakas (kopā) -14 gadījumi, bērniem 11 gadījumi;

pneimokoku infekcija - 0 gadījumi;

rotavīrusu infekcija (kopā) - 8 gadījumi, bērniem - 6 gadījumi;

trakumsērga - 0 gadījumi;

ērču encefalīts - 10 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

meningokoku infekcija - 0 gadījumi;

A hepatīts - 0 gadījumi;

Covid-19 - 23 829 gadījumi.

Turklāt Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, turpinot cirkulējušo elpceļu infekcijas slimību izraisītāju monitoringu, no 30.11.2020. līdz 03.01.2021. ir ziņojusi par šādu patogēnu konstatēšanu:

A gripas vīrusi - 0;

B gripas vīrusi - 0;

paragripas vīrusi - 0;

adenovīrusi - 7;

bokavīrusi - 0;

cilvēka metapneimovīruss (hMPV) - 2;

enterovīrusi - 0;

koronavīrusi - 2;

respiratori sincitiālais vīruss - 0;

rinovīrusi - 8.

4. Cik ilgi Covid-19 vakcīna nodrošina cilvēka imunitāti un cik ātri pēc vakcinācijas pabeigšanas imunitāte izveidojas?

Reģistrētajām vakcīnām (Comimaty un Modema) maksimālā imunitāte izveidojas 7 līdz 14 dienas pēc otrās devas saņemšanas.

Šobrīd nav zināms, cik ilgi saglabājas vakcīnas veidotā imunitāte, jo šādi dati uz reģistrācijas brīdi nebija pieejami. Kompānijas turpina novērot pētījuma dalībniekus, un ir sagaidāms, ka šādi dati tiks iesniegti vakcīnu pēcreģistrācijas periodā.

Zināms, ka imunitāte pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu saglabājas apmēram trīs mēnešus un sākotnējie literatūras dati liecina, ka vakcīnas varētu radīt ilgstošāku imunitāti, taču, lai to apstiprinātu un precizētu vakcīnas radītās imunitātes noturības laika periodu, nepieciešami papildu pētījumi.

5. Vai, un cik ilgi cilvēks, kurš ir pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, var pārnēsāt attiecīgo vīrusu?

Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) reģistrētās vakcīnas Comirnaty un Moderna nesatur SARS-CoV-2 vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu - RNS ziņnesi (mRNS), kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu. mRNS uzdevums ir ierosināt SARS-CoV-2 vīrusa S-proteīna veidošanu cilvēka organismā. Šāds pats proteīns atrodas uz vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Vakcīnas mRNS nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās sadalās un izvadās no organisma. Tādēļ pašreiz ES izmantoto vakcīnu iedarbības rezultātā cilvēks nevar pārnēsāt nedz SARS-CoV-2 vīrusu, nedz mRNS.

6. Kādu atbildību Jūs uzņematies gadījumā, ja pēc vakcīnas pret Covid- 19 saņemšanas persona tomēr saslimst ar Covid-19 vai personai rodas nopietnas blaknes pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas? Vai šādā gadījumā ir paredzēts attiecīgs kompensācijas mehānisms un atbalsta mehānismi?

Tāpat kā nevienas zāles negarantē 100 % rezultātu, neviena vakcīna nav 100% efektīva. Tāpēc saslimšana ar Covid-19 iespējama arī pēc vakcinācijas. Tomēr visbiežāk Covid-19 saslimšana pēc vakcinācijas ir saistīta ar to, ka persona ir inficējusies jau pirms vakcinācijas vai arī inficējas vakcinācijas starpposmā, kamēr nav izveidojusies pietiekama organisma aizsardzība pret infekciju. Tādēļ arī vakcinētām personām jāievēro valstī noteiktie epidemioloģiskie piesardzības pasākumi.

Reģistrējot vakcīnu, tiek izvērtēti kompānijas iesniegtie dati par vakcīnas iedarbību un drošumu. Biežāk sastopamās blakusparādības ir īslaicīgas un pārejošas. Kā jebkurām zālēm arī šīm vakcīnām var atklāties ļoti retas, būtiskas blakusparādības. Lai zālēm vai vakcīnām piedēvētu blakusparādību, jāpierāda tās cēloņsakarība ar saņemto preparātu.

Latvijas sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 tiek lietotas tikai ES reģistrētās vakcīnas, kuru atbilstību drošības un kvalitātes prasībām nav pamats apšaubīt.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti īpašu kompensācijas mehānismu par zāļu izraisītām blakusparādībām neparedz.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...