Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Janvārī sastādījām jautājumus veselības ministram Danielam Pavļutam un kopā ar kolēģiem tos iesniedzām. Lasiet, priecājieties un dalieties ar draugiem. Bāzīsim acīs tiem meļiem visu iepriekš sacīto; viņiem acīmredzami ir lielas problēmas ar konsekvenci.

2021.gada 27.janvāris.

Mēs: Vai vakcinācija būs obligāta un vai būsim totalitāra valsts?

Pavļuts: Vai jums prāts? Tikai ar informētu piekrišanu. Tikai totalitāra valsts kontrolē un ierobežo savus iedzīvotājus! Mēs taču tādi neesam un nekad nebūsim! Ha!

Mēs: Vai ārsti bez vakcinācijas zaudēs darbu?

Pavļuts: Nu nē taču! Darba likums stāv pāri visam, nomierinieties!

Mēs: Kas atbildēs par vakcīnas iespējamām negatīvām blaknēm? Vai kompensācija ir?

Pavļuts: Neviens, nav mums tāda mehānisma.

Vēstule ir PUBLISKA, tā ka to var droši izmantot atsaucēm!

Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 164/J13

Veselības ministrija atbilstoši šī gada 21. janvāra Saeimas Sēžu nodrošinājuma nodaļas vēstulei Nr. 622.12/5-6-13/21, kurā tiek lūgts līdz šī gada 27. janvāra pulksten 17.00 iesniegt rakstveida atbildes uz Saeimas deputātu jautājumu par medicīnas darbinieku vakcināciju pret Covid-19 un vakcīnas iedarbību, sniedz Jums šādu informāciju.

1. Lūdzu, izskaidrojiet 2021. gada 9. janvārī plašsaziņas līdzekļiem Jūsu pausto komentāru: “...Brīvprātīga vakcinācija ir fundamentāls vakcinācijas pamatprincips. Mēs negribam kļūt par totalitāru valsti...” Par kādiem totalitāras valsts riskiem Jūs runājāt vakcinācijas sakarā?

Totalitāra valsts jeb totalitārisms ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās, veicot pilnīgu kontroli pār sabiedrisko dzīvi. Totalitārā valstī netiek respektēti tādi svarīgi principi kā vienlīdzību un brīvība.

Viena no brīvībām, kas tiek aizsargāta un respektēta demokrātiskā valstī, ir personas brīvība lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi un savu veselību, tajā skaitā tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz ārstniecību un ārstniecībā izmantojamo metodi. Pacientu tiesību likums nosaka, ka ārstniecība ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja pacients tai ir devis informēto piekrišanu.

Tādējādi Latvijā, respektējot cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības, vakcinācija tiek balstīta uz informētas piekrišanas principu.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 ir iespēja pasargāt sevi no nopietniem Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem, tai skaitā no nāves. Tā kā šobrīd vakcīnu pieejamība ir ierobežota, tiek noteiktas sabiedrības grupas, kurām prioritāri ir iespēja vakcinēties pret Covid-19, un veselības aprūpes darbiniekiem ir šī iespēja būt pirmajiem.

2. Vai varat apliecināt, ka atteikšanās no vakcinācijas pret Covid-19 gadījumā, mediķiem un medicīnas jomā strādājošiem darbiniekiem nav un nebūs jāsaskaras ar negatīvām, diskriminējošām un represīvām sekām, līdz pat darba zaudējumam, vai kopējā atalgojuma samazināšanu?

Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, jau tika skaidrots, ka vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir brīvprātīga un tiek veikta pamatojoties uz informētu piekrišanu. Tādējādi arī lēmums vakcinēties vai nevakcinēties pret Covid-19 nekādi nevar ietekmēt ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas vai ārstniecības iestādes darbinieka darba tiesiskās attiecības, kuras ir noteiktas Darba likumā.

Papildus vēlamies norādīt, ka Veselības ministrija augstu novērtē veselības nozarē strādājošo ieguldījumu Latvijas sabiedrības veselībā un pašaizliedzīgo darbu Covid-19 izplatības laikā, augstas inficēšanās riska apstākļos. Ņemot vērā veselības nozares ierobežotos cilvēkresursus, Veselības ministrija ir ieinteresēta, lai ikviens veselības nozarē strādājošais būtu motivēts turpināt savu darbu nozarē.

3. Lūdzu, sniedziet informāciju, cik un kādi vīrusi Latvijā šobrīd ir aktīvi un kāda reģistrēta saslimšana ar tiem un to izplatība sabiedrībā?

Sabiedrības veselībai nozīmīgu infekcijas slimību, ieskaitot ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību, reģistrācija Latvijā tiek nodrošināta atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 10. panta, 14. panta pirmās daļas 4. punkta un Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” prasībām. Par attiecīgo infekcijas slimību gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram ziņo ārstniecības personas un laboratorijas, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs veic infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, uzskaiti un datu analīzi.

Ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību gadījumu skaits 2020. gada decembrī Latvijā:

tuberkuloze (bērniem) - 0 gadījumi;

difterija - 0 gadījumi;

stingumkrampji — 0 gadījumi;

garais klepus - 16 gadījumi, t. sk. bērniem līdz 5 g. v. - 5 gadījumi;

poliomielīts - 0 gadījumi;

masalas - 0 gadījumi;

masaliņas - 0 gadījumi;

epidēmiskais parotīts - 0 gadījumi;

b tipa Haemophihts infhtenzae infekcija (bērniem) - 0 gadījumi;

B hepatīts (kopā) - 9 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

vējbakas (kopā) -14 gadījumi, bērniem 11 gadījumi;

pneimokoku infekcija - 0 gadījumi;

rotavīrusu infekcija (kopā) - 8 gadījumi, bērniem - 6 gadījumi;

trakumsērga - 0 gadījumi;

ērču encefalīts - 10 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

meningokoku infekcija - 0 gadījumi;

A hepatīts - 0 gadījumi;

Covid-19 - 23 829 gadījumi.

Turklāt Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, turpinot cirkulējušo elpceļu infekcijas slimību izraisītāju monitoringu, no 30.11.2020. līdz 03.01.2021. ir ziņojusi par šādu patogēnu konstatēšanu:

A gripas vīrusi - 0;

B gripas vīrusi - 0;

paragripas vīrusi - 0;

adenovīrusi - 7;

bokavīrusi - 0;

cilvēka metapneimovīruss (hMPV) - 2;

enterovīrusi - 0;

koronavīrusi - 2;

respiratori sincitiālais vīruss - 0;

rinovīrusi - 8.

4. Cik ilgi Covid-19 vakcīna nodrošina cilvēka imunitāti un cik ātri pēc vakcinācijas pabeigšanas imunitāte izveidojas?

Reģistrētajām vakcīnām (Comimaty un Modema) maksimālā imunitāte izveidojas 7 līdz 14 dienas pēc otrās devas saņemšanas.

Šobrīd nav zināms, cik ilgi saglabājas vakcīnas veidotā imunitāte, jo šādi dati uz reģistrācijas brīdi nebija pieejami. Kompānijas turpina novērot pētījuma dalībniekus, un ir sagaidāms, ka šādi dati tiks iesniegti vakcīnu pēcreģistrācijas periodā.

Zināms, ka imunitāte pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu saglabājas apmēram trīs mēnešus un sākotnējie literatūras dati liecina, ka vakcīnas varētu radīt ilgstošāku imunitāti, taču, lai to apstiprinātu un precizētu vakcīnas radītās imunitātes noturības laika periodu, nepieciešami papildu pētījumi.

5. Vai, un cik ilgi cilvēks, kurš ir pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, var pārnēsāt attiecīgo vīrusu?

Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) reģistrētās vakcīnas Comirnaty un Moderna nesatur SARS-CoV-2 vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu - RNS ziņnesi (mRNS), kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu. mRNS uzdevums ir ierosināt SARS-CoV-2 vīrusa S-proteīna veidošanu cilvēka organismā. Šāds pats proteīns atrodas uz vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Vakcīnas mRNS nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās sadalās un izvadās no organisma. Tādēļ pašreiz ES izmantoto vakcīnu iedarbības rezultātā cilvēks nevar pārnēsāt nedz SARS-CoV-2 vīrusu, nedz mRNS.

6. Kādu atbildību Jūs uzņematies gadījumā, ja pēc vakcīnas pret Covid- 19 saņemšanas persona tomēr saslimst ar Covid-19 vai personai rodas nopietnas blaknes pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas? Vai šādā gadījumā ir paredzēts attiecīgs kompensācijas mehānisms un atbalsta mehānismi?

Tāpat kā nevienas zāles negarantē 100 % rezultātu, neviena vakcīna nav 100% efektīva. Tāpēc saslimšana ar Covid-19 iespējama arī pēc vakcinācijas. Tomēr visbiežāk Covid-19 saslimšana pēc vakcinācijas ir saistīta ar to, ka persona ir inficējusies jau pirms vakcinācijas vai arī inficējas vakcinācijas starpposmā, kamēr nav izveidojusies pietiekama organisma aizsardzība pret infekciju. Tādēļ arī vakcinētām personām jāievēro valstī noteiktie epidemioloģiskie piesardzības pasākumi.

Reģistrējot vakcīnu, tiek izvērtēti kompānijas iesniegtie dati par vakcīnas iedarbību un drošumu. Biežāk sastopamās blakusparādības ir īslaicīgas un pārejošas. Kā jebkurām zālēm arī šīm vakcīnām var atklāties ļoti retas, būtiskas blakusparādības. Lai zālēm vai vakcīnām piedēvētu blakusparādību, jāpierāda tās cēloņsakarība ar saņemto preparātu.

Latvijas sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 tiek lietotas tikai ES reģistrētās vakcīnas, kuru atbilstību drošības un kvalitātes prasībām nav pamats apšaubīt.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti īpašu kompensācijas mehānismu par zāļu izraisītām blakusparādībām neparedz.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...