Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākšu ar atziņu, viss, kas notiek pašlaik, vai notiks nākotnē, jau kādreiz ir bijis. Tikai šobrīd notiekošais ir “ieņēmis” mūsdienīgāku formu. Attiecīgi – kas pašlaik nereti tiek uzskatīts par atklājumu vai inovatīvu pieeju, faktiski ir jau agrāk izdomāts, tikai tagad ietērpts jauna, attiecīgā laika izpratnē un tehnoloģijā. Ķīna ir valsts ar senu pagātni, kura kopj un ievēro savas tradīcijas. Tamdēļ nereti šīs valsts rīcību var mēģināt izprast, skatoties caur vēstures prizmu.

Pasaulē slavu ir ieguvis Sun Dzi - ķīniešu karavadonis, stratēģis, domātājs, kurš dzīvojis VI vai IV gs. p.m.ē. Pateicoties Sun Dzi uzvarām, valsts pieņēmās varenībā un iekļāvās civilizēto teritoriju vidū. Atvaļinājies no dienesta, Sun Dzi sarakstīja traktātu “Kara māksla”, kas ir vispopulārākais senķīniešu traktāts par politiku un stratēģiju.1

Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka Ķīnas valdošā elite, tajā skaitā arī dažādāko dienestu vadītāji, Sun Dzi sarakstīto ir izlasījuši. Līdz ar to daudzi Ķīnas uzvedības pamatprincipi ir meklējami Sun Dzi rakstītajā.

Viena no atziņām ir: Tāpēc tas, kurš pārzina kara mākslu, pakļauj svešas armijas bez kaujām, ieņem svešus nocietinājumus bez uzbrukumiem un iekaro svešas valstis bez ilgstošiem kariem. Šāds karavadonis cīnās ar augstāko mērķi – saglabāt, nevis iznīcināt. Tāpēc viņa ieroči nenotrulinās, un uzvaras augļus ir vieglāk noturēt. Tā ir kara mākslas būtība.

Ja agrāk jēdziens “kara māksla” bija traktējama tikai bruņotas cīņas kontekstā, tad pašlaik valstis savu mērķu sasniegšanā “karo” ar diplomātiskiem un finansiāliem līdzekļiem. Ja tā paņem, agrāk pilsētu vai valsti varēja ieņemt ar bruņotu spēku, bet tagad varu pār pilsētu vai valsti var iegūt ar finanšu līdzekļiem. Finanšu līdzekļu izmantošanas veidi ir ļoti plaši. Sākot no visprimitīvākajiem – kukuļi, vai atbalstot to politisko spēku, kurš gūs uzvaru, beidzot ar daudz rafinētākajiem – investīcijas, dotācijas un aizdevumi. Līdz ar to savā ziņā primitīvu karošanas veidu ar ieroču piemērošanu aizstāj daudz izsmalcinātāka cīņa, kuras galvenais ierocis ir NAUDA.

Te es nedomāju banālus kukuļdošanas gadījumus. Realitāte ir izsmalcinātāka un iesākumos, neviens pat nenojauš saucamā “labvēļa” patiesos nodomus.

Vislielākais šāda veida “spēlētājs” ir Ķīna.

Pēdējo divu desmitgažu laikā Ķīna ir kļuvusi par galveno globālo aizdevēju, kuras nenokārtotās prasības tagad pārsniedz vairāk nekā 5% no pasaules IKP. Kopumā Ķīnas valsts un tās meitasuzņēmumi ir aizdevuši apmēram 1,5 triljonus USD tiešo aizdevumu un tirdzniecības kredītus vairāk nekā 150 pasaules valstīm. Tas ir pārvērtis Ķīnu par lielāko oficiālo kreditētāju pasaulē - pārspējot tradicionālos, oficiālos aizdevējus, piemēram, Pasaules banku, SVF vai visas ESAO kreditora valdības.

Jāatzīmē, ka daudziem ķīniešu aizdevumiem ir nodrošinājums, kas nozīmē, ka parāda atmaksu nodrošina ieņēmumi, piemēram, tie, kas nāk no preču eksporta. Daudzas valstis jau ir parādā Ķīnai vismaz 20% no nominālā IKP (Džibuti, Tonga, Maldīvija, Kongo Republika, Kirgizstāna, Kambodža, Nigēra, Laosa, Zambija, Samoa, Vanuatu un Mongolija). 2 Ķīnas pēdējo laiku aktīvi piekoptā “parādu diplomātija” nozīmē citām valstīm izsniegto aizdevumu izmantošanu politiskas ietekmes iegūšanai “ievainojamās” valstīs Āzijas un Klusā okeāna reģionā.3

Visticamāk, ka Ķīnai nebūtu iebildumu, ja arī vēl citas valstis, kuras atrodas Ķīnas interešu sfērā, izrādītu interesi pēc lieliem aizdevumiem vai dotācijām, jo tad tik laika jautājums, kad šajās valstīs noteicošo lomu spēlēs tieši Ķīna.

Par laimi, vairums valstu nepaļaujas tik kārdinošai vēlmei iegūt finanšu līdzekļus. Atkāpei – te līdzības varētu vilkt ar savulaik pazīstamajiem aizdevumiem, kurus nodrošina hipotēka, vai – ātro aizdevumu bizness. Aizņemties visiem ir viegli un patīkami, bet, kad pienāk atdošanas termiņš, tad…. Protams, ka Ķīna sarunās par parāda atgūšanu būs visnotaļ pretimnākoša un elastīga. Ja nevarat atdot aizņēmumu, tad varam to mazināt vai pat norakstīt, bet, lai mēs to izdarītu, no jums vajadzētu to vai šo. Ko Ķīna var paprasīt – tur spektrs ir plašs. Sākot no izdevīgākiem nosacījumiem savstarpējā tirdzniecībā, lobiju starptautiskās institūcijās, beidzot ar konkrētu objektu ilgtermiņu nomu.

Kā minēju, vairums valstu nepakļaujas tik primitīviem kārdinājumiem aizņemties naudu, bet Ķīna negrasās apstāties. Tamdēļ Ķīna izmanto savā ziņā garāku ceļu savu mērķu sasniegšanai, bet arī visbīstamāko, visnotaļ noturīgu un efektīvu – investīcijas.

Ķīna pēdējā laikā ir ieguldījusi savus līdzekļus vairākos megaprojektos. Uzskaitīšu tik dažus.

Pakistānā ir veiktas plašas investīcijas, piemēram, 46 miljardu dolāru liels ieguldījums, kas pārveidojis Pakistānas transporta sistēmu un elektrotīklu, Karači kodolenerģijas projekts K2 / K3, kuru galvenokārt finansē Ķīnas valstij piederošā Exim Bank, kas trīs maksājumu posmos pārskaitījusi vairāk nekā 6,6 miljardus USD.

Etiopijā veikti ieguldījumi satiksmes infrastruktūrās. Īpaši tas uzskatāmi redzams tās galvaspilsētā Adisabebā, kur Ķīna finansējusi lielu daļu transporta projektu - sākot no jauniem apvedceļiem un beidzot ar Subsahāras Āfrikas pirmo metro sistēmu.

Šrilanka. Laikā no 2000. līdz 2017. gadam valstij, kas ir ļoti parādos, Ķīna aizdevumu vai dotāciju formā nodevusi vairāk nekā 12 miljardus USD. Līdz 2017. gadam Šrilankas valdību apgrūtināja iepriekšējās administrācijas parādi. Hambantotas ostas projektā, kas tika pabeigts 2011. gadā, Ķīnas valdība finansēja projektu un nolīga ostas būvniecībai valstij piederošu firmu, galvenokārt izmantojot ķīniešu strādniekus. Pēc mēnešiem ilgām sarunām osta kopā ar zemi, kas ap to, tika iznomāta Ķīnai uz 99 gadiem. Šis risinājums parāda patiesos Ķīnas centienus, kura tagad ilgtermiņā ir ieguvusi ostu Indijas tiešā tuvumā.4

Ķīnas jautājumā ir veikti vairāki pētījumi, un secināts, ka vislielākās bažas šobrīd rada situācija Pakistānā un Šrilankā, kur Ķīnas «parādu diplomātijas» process jau sasniedzis līmeni, kad valsts valdība parādu dēļ ir spiesta Ķīnas pārziņā nodot kādu stratēģisku objektu, piemēram, ostu vai militāro bāzi.5

Arī Baltkrievija 2019.gada nogalē parakstīja vienošanos ar Ķīnas Attīstības bankas Šanhajas filiāli par aizdevuma saņemšanu 450 miljonu eiro apmērā. Šis aizdevums nav saistīts ar kāda projekta realizēšanu, un tā līdzekļus iespējams novirzīt dažādiem mērķiem, tostarp valsts parādsaistību dzēšanai un apkalpošanai, Baltkrievijas zelta un valūtas rezervju uzturēšanai, kā arī abpusējās tirdzniecības veicināšanai starp Baltkrieviju un Ķīnu.6

Tomēr par vienu no lielākajiem projektiem ir jāuzskata ostu un ceļu iniciatīva (Belt and Road Initiative) (BRI jeb B&R), kura uzskatāma par globālās attīstības stratēģiju, ko Ķīnas valdība pieņēma 2013. gadā, paredzot infrastruktūras attīstību un ieguldījumus gandrīz 70 valstīs un starptautiskās organizācijās Āzijā, Eiropā un Āfrikā.

Ķīnas valdība iniciatīvu sauc par "mērķi uzlabot reģionālo savienojamību un atbalstīt gaišāku nākotni". Daži novērotāji to uztver kā ķīniešu pārsvaru pasaules lietās ar Ķīnā vērstu tirdzniecības tīklu. Projekta paredzētais pabeigšanas datums ir 2049. gads, kas sakrīt ar Ķīnas Tautas Republikas 100. gadadienu. 7

Jau pašlaik Ķīna ir parakstījusi sadarbības dokumentus par BRI ar 138 valstīm un 30 starptautiskām organizācijām.

Iepazīstoties ar Ķīnas ieceri8, faktiski nerodas jautājumi, kurš plāno kļūt par pasaules lielāko noteicēju. Šajā Ķīnas projektā iesaistīto valstu loks ir ļoti plašs. Uzskaitīšu tik dažas: Polija, Grieķija, Portugāle, Itālija, Austrija, Luksemburga, Šveice, Armēnija, Azerbaidžāna, Krievija utt. Ja skatās šo ģeogrāfisko pārklājumu, tad ieplānotā celtniecība skars Āfriku, Eiropu, Āziju.

Baltijas valstis nav tieši ietvertas BRI projektā. Tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka tamdēļ Ķīnai nav intereses nostiprināt savu ietekmi šajā reģionā, jo Baltijas valstis ir ES un NATO dalībvalstis, tātad – ar zināmu balsu skaitu var ietekmēt šo organizāciju lēmumus. Tā arī nevarētu teikt, ka Ķīna ir pilnīgi atstājusi Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latviju, novārtā, bet jāatzīst, pašlaik Ķīnas uzmanības centrā vai pat tuvu tam, ņemot vērā investīciju apmērus, mēs neesam.

Ķīna arī 2016.gadā izrādīja interesi par iespēju investēt dzelzceļa projektā Rail Baltic9 Tiesa, līdz reālām investīcijām tā arī nenonāca. Tomēr nevarētu teikt, ka šī vēlme tā arī ir noplakusi. “Rail Baltica” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens 2019.gada martā apstiprina, ka ”patiešām šī interese ir pietiekami liela no Ķīnas puses”.

Šobrīd Ķīna uzskatāma par vienu no pasaules līderiem ātrgaitas dzelzceļa tehnoloģiju attīstībā. ”Rail Baltica” komercializācijas plānos būtu iespējas piesaistīt Ķīnas kravu plūsmas nākotnē, tai skaitā piesaistīt Ķīnas investīcijas dažāda veida ar loģistiku un kravu apstrādi saistītā termināļu infrastruktūrā, pieļāva Briškens.

Ķīnas investīciju aktivitātes citās valstīs, piemēram, loģistikas centru būvniecībā Polijā un Baltkrievijā, liecina par vēlmi saņemt papildu privilēģijas. Visbiežāk tā ir prasība ļaut valstī ievest strādniekus no Ķīnas.10 Šī Ķīnas prasība tik apstiprina pieņēmumu, ka tās, vēlme investēt vai kā citādāk palīdzēt, nav balstīta uz nesavtību.

Varbūt tik pirmajā brīdī šķiet – kas tad tur liels, lai tak paši ķīnieši tad arī būvē. Te jāatceras padomju laiki, kad PSRS piekopa mērķtiecīgu stratēģiju republikās iepludināt lielas iebraucēju masas. Piemēram, 1935.gadā 63% Rīgas iedzīvotāju bija latvieši, bet 1996.gadā - tikai 38%.11 

Jāatzīmē, ka 80. gadu beigās tieši vēlme ievest aptuveni 10 000 celtnieku metro būvniecībai bija izšķirošais iemesls, kamdēļ sabiedrība pret to iestājās. Kā iepriekš esmu, jau minējis – Ķīna ir PSRS ideoloģiskā līdziniece. Ķīna ļoti labi apzinās, ka ilgtermiņā ieinteresētajā teritorijā nepieciešams izvietot pēc iespējas vairāk savu iedzīvotāju. Nākamais, ne mazāk svarīgs moments - jo vairāk ķīniešu noteiktā teritorijā, jo lielākas iespējas arī Ķīnas specdienestiem īstenot savas intereses. Te atkal ir jāatsauc atmiņā Sun Dzi rakstītais: Kara lietās nekas nav svarīgāks kā spiegošana, nav dāsnāku atalgojumu kā spiegiem dodamie, un nav nekas slepenāks par spiegošanu.

Neesot gudram un zinošam, nav iespējams nodrošināt spiegu darbu un dot tiem uzdevumus. Neesot cilvēcīgam un taisnīgam, nav iespējams spiegus savervēt, motivēt darbam un nodrošināt to uzticību. Neesot mierīgam, apdomīgam un neizdibināmam, nav iespējams saprast un izmantot spiegu atnestās ziņas. Tas ir apbrīnojami! Nav tādu valstu un jomu, kur netiktu izmantoti spiegi. Esi veikls, viltīgs un izveicīgs un izmanto spiegus jebkurā jomā.

Piekritīsiet, būtu naivi domāt, ka Ķīna savu ambiciozo mērķu sasniegšanai neizmato slepeno dienestu pakalpojumus. Tāpat būtu muļķīgi domāt, ka visi Ķīnas strādnieki būtu tikai un vienīgi strādnieki.

Tādēļ savā ziņā varētu teikt, ka pat labi, ka Baltijas valstis pašlaik nav Ķīnas interešu sfērā, jo, ņemot vērā cilvēku mantkārību, ietekmējamību un Ķīnas iespējas un līdzšinēji piekopto taktiku, nebūtu pārāk ilgi jāgaida, ka vairākas politiskas partijas sāktu skandināt, ka Ķīnas komunisms nav Krievijas komunisms un tamdēļ nepieciešams paplašināt sadarbību ar šo valsti, tajā skaitā paredzot tai labvēlīgākus nosacījumus.

Nav jau noslēpums, ka Ķīna ir apguvusi vairākus paņēmienus, kā panākt sev vēlamo rezultātu. Kā iepriekš jau minēju, sākot no vienkāršas finanšu līdzekļu aizdošanas un dotācijām un beidzot ar investīcijām. Savukārt, lai jautājumi labāk risinātos, uzaicina ietekmīgus cilvēkus uz dažādām tikšanām Ķīna, apmaksājot kā ceļu, tā arī visas uzturēšanās izmaksas, protams, neaizmirstot arī par dāvanām.

Jāatzīmē, ka arī Lietuvas izlūkdienesti ir secinājuši, ka, “pieaugot Ķīnas ekonomiskajām un politiskajām ambīcijām Lietuvā un citās NATO un Eiropas Savienības valstīs, Ķīnas izlūkdienestu un drošības dienestu aktivitātes kļūst arvien agresīvākas”.12

Te nu vietā būtu divu valsts salīdzinājums. Faktiski kā Krievijai, tā arī Ķīnai ir viens mērķis – nostiprināt savu ģeopolitisko ietekmi. Abām valstīm ambīcijas ir lielas, bet pieejamo resursu ziņā Ķīna šobrīd jau Krievijai ir tālu priekšā. Tomēr pretstatā Krievijas agresīvajai politikai, kura rezultātu dod tikai īstermiņā, Ķīnas taktika ir daudz slēptāka un dziļāka un tās resursi – lielāki.

Pabeigšu savas pārdomas ar Sun Dzi atziņu: Tas, kurš ir nepietiekoši zinošs un tālredzīgs un pienācīgi nenovērtē (neņem nopietni) pretinieku, pilnīgi noteikti tiks sagūstīts.

1 http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/vaiatceries/06122011-sun_dzi_kara_maksla

2 https://hbr.org/2020/02/how-much-money-does-the-world-owe-china

3 https://www.tvnet.lv/4514272/kinas-paradu-diplomatija-aizdod-milzu-naudu-un-iegust-politisku-ietekmi

4 https://www.visualcapitalist.com/global-chinese-financing-is-fueling-megaprojects/

5 https://www.tvnet.lv/4514272/kinas-paradu-diplomatija-aizdod-milzu-naudu-un-iegust-politisku-ietekmi

6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/363011-baltkrievija-no-kinas-bankas-sanems-450-miljonu-eiro-aizdevumu

7 https://en.wikipedia.org/wiki/Belt_and_Road_Initiative

8 https://eng.yidaiyilu.gov.cn/zchj/qwfb/86739.htm

9 http://edzl.lv/lv/aktualitates/arhivs/zinas/kina-pauz-interesi-investet-dzelzcela-projekta-rail-baltica.html

10 https://www.la.lv/valsts-drosibas-dienests-uzrauga-kinas-investoru-aktivitates-latvija

11 https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laiku-viesstradnieki-mainija-latvijas-iedzivotaju-nacionalo-strukturu.a144614/

12 https://www.la.lv/lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-kinas-spiegosanas-pastiprinasanos

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...