Ķīna varētu uzvarēt karā pret Ukrainu, neizšaujot nevienu šāvienu
Gabriels Landsberģis16.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atkal es atgriežos no Minhenes drošības konferences nomāktā noskaņojumā. Starp visu troksni ASV ir signalizējušas savus plānus attiecībā uz Eiropu, tāpēc lietas kļūst skaidrākas. Taču tās noteikti nav labas.
Šis ir tas, ko mēs tagad zinām un kas mums jādara
Ukraina vairs nevar paļauties uz ASV palīdzību. ASV prezidents vēlas darījumu, un viņš to vēlas ātri. Steidzīgi darījumi pircējam maksā dārgāk, taču ASV nevēlas segt rēķinu. Tāpēc galu galā Ukrainai nāksies samaksāt šo cenu.
ASV vairs nav apmierinātas ar to, ka tās ir galvenais drošības garants Eiropā. Ir sarunas par daļēju karaspēka izvešanu un skaidra prioritāšu maiņa uz citiem kontinentiem. Pašreizējā ASV administrācija neuztver ES tā, kā agrāk, - kultūras ziņā tā sevi saista ar Eiropas kustībām, kuras interesē iznīcība. Un tas uzdod ļoti satraucošu jautājumu - kādas tagad ir ASV intereses Eiropā?
Tas viss notiek ļoti neērtā brīdī. Tāpēc mums nopietni jāapsver, kā tas var attīstīties tālāk. Lūk, kā es domāju, ka lietas varētu norisināties.
Pastāv liela iespēja, ka Putina un Trampa tikšanās rezultātā tiks panākta vienošanās. Putinam ir iespēja prasīt visu. Viņš varētu pieprasīt vēlēšanas, okupētās teritorijas un Ukrainas neitralitāti. Visas šīs idejas jau ir tikušas apspriestas.
Ja Tramps piekrīt, kas ir pilnīgi iespējams, Putins paziņos par pilnīgu uzvaru. Viņš teiks, ka ir sasniedzis visu, ko gribēja. Neaizmirsīsim, ka papildu sankciju draudi tika pieminēti tikai gadījumā, ja Putins atteiktos no sarunām. Bet viņš noteikti piekritīs.
Prezidents Tramps Eiropai iedos šo “beigtā kaķa” darījumu un teiks - pieņemiet vai noraidiet. Tad Eiropai būs jāizlemj, vai tā aizstāvēs Ukrainu un atbalstīs darījuma noraidīšanu. Tie, kas saka, ka Eiropai ir jābūt pie sarunu galda, atcerieties, ka, lai tiktu uzaicinātam, tev ir jābūt nozīmīgam.
Ja Eiropa apņemas nodrošināt naudu, karaspēku un Eiropas ceļu Ukrainai, mēs izveidosim savu galdu un varam uzaicināt Ukrainu, Putinu un Trampu. Taču laiks strauji iet uz beigām. Ja Eiropa nespēs pastāvēt pati par sevi, Ukrainai nāksies paļauties uz sevi un uz mazāku sabiedroto grupu, kas turpinās sniegt atbalstu.
Eiropas drošības draudi būtiski pieaugs. Putins kļūs vēl drosmīgāks, kas nozīmē vairāk kara Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un tālāk. Eiropa tehniski ir pilnībā spējīga pielāgoties un pieņemt šo izaicinājumu, bet jautājums paliek par politisko gribu vai tās trūkumu. Neizlēmība novedīs tikai vienā virzienā, un tas nebūs skaists.
Ķīna gaida savu brīdi
Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka Ķīna meklē iespēju kļūt par uzvarētāju, un tas ir satraucoši iespējams. Ja ASV un Eiropa neizmantos iespēju nodrošināt Ukrainai drošību, Ķīna varētu iesaistīties un izmantot savu ietekmi uz Krieviju. Viņi pat varētu piedāvāt labāku darījumu nekā Tramps.
Ukrainai ir daudz, ko piedāvāt Ķīnai apmaiņā pret drošību, - atjaunošana, ostas, lauksaimniecības produkti. Būs cilvēki Eiropā, kas to atbalstīs. Šo stratēģiju varētu saukt par “Kisingeru”, kas šķels ASV un Eiropu, tāpat kā Kisindžers savulaik sašķēla Padomju Savienību un Ķīnu.
Un tas kļūst vēl sliktāk. Ja Ķīna kļūtu par Ukrainas aizbildni, tā sāktu aizvietot ASV kā spēku, kas notur Krieviju ārpus Austrumeiropas. ES valstis austrumos kļūtu atkarīgas no Ķīnas aizsardzības, un šī sistēma lēnām izplatītos uz rietumiem.
Kas jādara, lai izvairītos no šī pārāk ticamā katastrofas scenārija? Mana cerība ir uz Eiropu, uz kāda līdera parādīšanos ar Čērčila apņēmību, ar garu teikt: “Mēs nekad nepadosimies, mēs aizstāvēsim visu Eiropu, no Ukrainas līdz Portugālei.”
Es pilnībā apzinos, ka mans ierosinājums ved tikai uz asinīm, smagu darbu, asarām un sviedriem. Bet mēs to esam darījuši agrāk, un mēs to varam izdarīt atkal. Alternatīva ir atkal atjaunot kontinentu pēc postoša kara, un tas būtu daudz grūtāk un prasītu daudz vairāk laika.
Tāpēc es atgriežos no Minhenes uz Lietuvu ar drūmām domām. Un, lai gan es saprotu, ka ASV viceprezidenta izteikumi bija nepieciešamas zāles apātiskai Eiropai, es tikai ceru, ka šīs zāles nenogalinās pacientu.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
