Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, līdzības starp Ķīnu un Krieviju ir visnotaļ lielas. Ja līdz šim Latvijas plašsaziņas telpā dominēja Krievijas paustā propaganda, bet Ķīna šķita kaut kur tālu, tad izskatās, ka arī Ķīna ir nolēmusi ielauzties Latvijas informatīvajā telpā ar savu propagandas devu. Kāds tam varētu būt mērķis – vēl pāragri spriest, bet pirmās lakstīgalas jau manāmas.

Ķīna kā savu propagandas ruporu, izskatās, ir izvēlējusies portālu nra.lv. Kamdēļ tā saku, vienkārši – relatīvi īsā laika posmā šis portāls jau publiskojis divas intervijas ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņguaņu. Pirmā intervija 10.februārī, bet otrā – 9.jūnijā.

No vienas puses teiksiet – kas tur liels, vēstniekam tak jārunā ar plašsaziņas līdzekļiem. Piekritīšu, bet iesākumā – abu interviju autors ir Juris Paiders. Pirmās intervijas virsraksts ir "Grūtībās atklājas patiesa draudzība", bet otrās – “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.

Paskatīsim saturiski, par ko tad tiek runāts šajās intervijās, jo parasti šāda veida intervijās vēstnieki stāsta par starpvalstu sadarbībām, to iespējām.

Intervijā "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"[1] tiek atspoguļota Ķīnas veiksmīgā darbība COVID-19 apkarošanā. (Tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir citās domās un pamatoti tiek uzskatīts, ka Ķīna kā minimums sākotnēji ir slēpusi informāciju par infekcijas uzliesmojumu, tā arī tiek slēpti patiesie dati par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā.)

Šajā rakstā dominē doma – nekas jau nav noticis, tik lieks troksnis sacelts, Ķīnā viss ir normāli, un, pat ja kaut kas nav ne tā, Ķīnas valdība dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ak jā, nekādas pandēmijas arī nav. Epidēmiskā situācija nav «pandēmija», bet gan vietēja līmeņa epidēmija.  Tā tika teikts februārī. Kā ir izvērsies patiesībā, visi jau labi zina. Tiesa, ir jau izskanējušas ziņas, ka koronavīruss Ķīnā, iespējams, sācis izplatīties jau pērnā gada augustā, liecina Hārvardas Medicīnas skola pētījums.[2]

Labi, skatīsim kas tad otrās intervijas saturā. Intervijā “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.[3]

Šīs intervijas ievaddaļā atkal var lasīt, cik efektīvi Ķīnas valdība ir rīkojusies COVID-19 gadījumā. (Nu jā, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.) Tiesa, līdzko tiek uzdots jautājums, kad varētu mazināties ceļošanas ierobežojumi, konkrēta atbilde neseko. Hmm, interesanti, ja jau ar ierobežošanu viss ir tik labā kārtībā, kamdēļ tad nav iespējams nosaukt kaut aptuvenus ceļošanas ierobežojuma atcelšanas datumus? Labi, dies’ ar viņiem, skatām tālāk.

Tālāk intervijā tiek plaši apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpin teiktais par ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un par Ķīnas starptautisko sadarbību. Tiesa, ļoti vispārīgos vilcienos.

Pārlasot rakstu, man rodas tik viens jautājums – kāda velna pēc mums stāsta, ko domā Ķīnas komunistiskās partijas līderis. Turklāt tiek izteikti akcentēts viņa amats.

Tālāk ir vairākas reklāmas rindkopas par Ķīnas projektu “Joslas un ceļš”. Nelielai atkāpītei – Latviju šis globālais projekts vispār neskar.

Neizbēgama ir arī pieskaršanās Ķīnas un ASV attiecībām. Ķīnas viedokli spilgti ilustrē šādi vārdi: Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību.

Protams, ka neiztiek arī bez pieskaršanās Honkongas jautājumam. Kas tieši tika pateikts, paši varat izlasīt, bet galvenā domā – nebāziet savus degunus Honkongas jautājumā, mēs paši tiksim galā. Te nu savā ziņā varētu piekrist – Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, bet paņēmieni, ar kādiem Ķīna risina savus jautājumus, maigi sakot, starptautiskā sabiedrībā nav pieņemami. Šāda veida paņēmieni, visticamākais, gūst atbalstu Krievijā un Ziemeļkorejā.

Protams, ka arī jautājums par Taivānu aizskarts. Atbilde šajā jautājumā rada priekšstatu, ka tas ir tikai laika jautājums un Ķīna atbilstoši savai izpratnei pārņems Taivānu. Ak jā, atbilde šāda: Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu "Taivānas neatkarības" separātistu darbībām. "Taivānas neatkarībai" nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.

Jāatzīmē, ka šajās abās intervijās nebija ne vārdu par Ķīnas un Latvijas līdzšinējo sadarbību, tās attīstības iespējām utt. Kopumā radās priekšstats, ka jautājumus Paideram aizsūtīja Ķīnas vēstniecība un arī attiecīgās atbildes. Pagrūti šo visu nosaukt par interviju. Ja nu vienīgi izteikti komunistiskā garā.

Tiesa, bez publikācijām nra.lv Ķīna savu viedokli pauda  arī delfi.lv. Tā 21.aprīlī delfi.lv tika publiskota vēl viena intervija, kuras iniciatori bija tieši Ķīnas vēstniecība. Intervijas nosaukums: “Latvijā epidēmija tiek novērsta labāk nekā citur Eiropā, vērtē Ķīnas vēstnieks”.[4] 

Par ko tad šī intervija bija? Vai tik tiešām – raksts būs par Latvijas veikumu!?

Tātad iesākums bez izmaiņām – kā Ķīna veiksmīgi ir tikusi galā ar infekciju un kā sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā – aizsarglīdzekļu piegādē. Tas nekas, ka kā Latvijā, tā arī ārvalstīs tika konstatēts, ka piegādātās maskas neatbilst kvalitātes kritērijiem.

Tālāk, ja tā varētu teikt, seko Ķīnas valdības un pastāvošās partiju sistēmas slavināšana, un, protams, autoritatīvi noliegta jebkāda informācijas slēpšana. Kaut arī intervijā tika uzdots jautājums: Ko Latvijā cilvēki var mācīties no Ķīnas pieredzes cīņā ar epidēmiju? Nekas vairāk jau par vispārzināmām lietām neizskanēja. Arī šīs intervijas pamata būtība vairāk bija Ķīnas pozīcijas pasniegšana pozitīvā gaismā.

Ko no šī visa var secināt? Pretstatā iepriekšējam laika periodam Ķīna sāk aktīvas darbības, lai Latvijas informatīvajā telpā veidotu kontrolētu un pozitīvu viedokli par Ķīnu. No vienas puses tas nav nosodāmi, bet tad rodas jautājums, kamdēļ šāda prakses maiņa? Ja līdz šim tas nav bijis aktuāli, kas ir mainījies? Neba Latvija ir pēkšņi kļuvusi par nozīmīgu un ietekmīgu starptautisku spēlētāju, kura labvēlība Ķīnai tagad ir jāiegūst.

Nebūsim naivi. Otrais variants, un tas jau man šķiet ticamāks, - Ķīna savos ilgtermiņa plānos ir paredzējusi, kādas aktivitātes veikt Latvijā, un pašlaik notiek darbi pie pozitīvas augsnes sagatavošanas. Tiesa, vai šie Ķīnas plāni būs arī labvēlīgi Latvijai, – šaubos, īpaši ņemot vērā citu valstu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu.

Ļoti ceru, ka attiecīgie dienesti ir pievērsuši uzmanību Ķīnas aktivitātēm.


[1] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[2] https://www.apollo.lv/6992525/petijums-covid-19-epidemija-kina-varetu-but-sakusies-jau-pern-augusta

[3] https://neatkariga.nra.lv/intervijas/316556-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-honkongas-jautajumi-ir-kinas-ieksejas-lietas?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv

[4] https://www.delfi.lv/news/arzemes/latvija-epidemija-tiek-noversta-labak-neka-citur-eiropa-verte-kinas-vestnieks.d?id=52072881

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...