Iesaki rakstu: 
Vai Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere savus maksātnespējas pieteikumus oktobra beigās iesnieguši vienkārši nejaušības dēļ vai, kā oficiāli pavēstījis pats Lido līdzšinējais saimnieks, tikai tāpēc, ka „daži mana uzņēmuma kreditori nav mierā ar tiesas nesen apstiprināto Lido turpmākās darbības plānu un nolēmuši vērsties pret mani personīgi”?
Izskatās, ka tā vis nav, – šķiet, abas „nacionālās uzņēmējdarbības zvaigznes” vienkārši pēdējā mirklī mēģina glābt vēl atlikušo mantu no kreditoriem, lai saglabātu iespēju vēl dažus gadus dzīvot savos „uz krīta” pirktajos Vecrīgas dzīvokļos vai Mežaparka villās un braukāt tāpat „uz krīta” iegādātajos leksusos.
Kas liecina par labu šim viedoklim? Gluži vienkārši – laiks, kad šie pieteikumi reģistrēti.
Kā man šodien uz ātru roku apskaidroja pāris maksātnespējas administratori, ja pieteikumi būtu iesniegti šodien, kad stājās spēkā jaunā Maksātnespējas likuma versija, abiem „miljonāriem” tuvākā nākotne nebūtu neko spoža – pusgada laikā viņi tiktu nolobīti kā sīpoli, lai kreditori tiktu pie vismaz daļas no aizdotā un „uzņēmēju” vējā palaistā, pašu vajadzībām izdotā vai grezni nodzīvotā.
Savukārt, paspējuši iesniegt savus pieteikumus vēl vecā Maksātnespējas likuma darbības laikā, viņi, protams, no klapatām pilnīgi neatbrīvosies, taču varēs mierīgi turpināt līdzšinējo dzīvesstiliņu vēl apaļus piecus gadus.
Toties zaudētājos paliks ne tikai kreditori, bet arī tāda cilvēku kategorija kā uzņēmumu darbinieki, - ja saskaņā ar jauno likuma versiju viņi varēja mēģināt kaut ko piedzīt „pa taisno” no abiem „saimniekiem”, tad tagad nāksies vien stāties kopējā kreditoru rindā.
Tiktāl – maksātnespējas administratoru stāstītais. Bet varbūt kādam no lasītājiem ir sava versija par to, ar kādu aprēķinu abi eksmiljonāri savu maksātnespēju piesaka tikai tagad? Rakstiet!
Foto – no portāla VIPI.LV
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
