Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik par 10. Saeimu, kurā tika ievēlēta partiju apvienība Par Labu Latviju, kāds populārs Latvijas politikas komentētājs simboliski izteicās: “Dabā nekad nesatiekas pingvīni ar leduslāčiem.” Tomēr politikai ir sava dienaskārtība, un tajā šādi pavērsieni ir iespējami. Iznākums gan bija tāds, ka 10. Saeima izbeidzās ar tās atlaišanu. Kāpēc pēkšņi tas atkal kļuvis aktuāli? Tādēļ, ka pingvīni ar leduslāčiem atkal ir ne vien satikušies, bet arī jauki sadzīvo jaunajā Rīgas domes sasaukumā.

Kas ir kas? Bagātīgie Rīgas apcirkņi ir spējuši vienot kopējam “darbam rīdzinieku labā” gan Krievu savienību un Saskaņu, gan Jauno Vienotību. Un tagad Rīgā tiek iemēģināti jauni politiskās sadarbības scenāriji, pārbaudot, cik lielā mērā tie varētu būt izmantojami Saeimas darbā, lai noturētu pie varas fatāli neveiksmīgo Krišjāņa Kariņa valdību.

Savdabīgi, ka šobrīd vienotā dziesmā saplūst zaļās idejas un vēlme cirst, atvainojos, “apsaimniekot” Rīgas plaušas jeb Rīgas mežus. Roku rokā sadarbojas “bezkompromisa cīnītāji” par dabas bagātību “saglabāšanu” – aktīvisti no Dabas fonda ar Rotbergu priekšgalā –, un Klāva Olšteina (attēlā) brandža, kas mostas un guļas pie motorzāģu skaņas kā patīkami iemidzinošas mūzikas.

Kāpēc pēkšņi Olšteins un viņa sešinieks, un kāds tam sakars ar jauno Rīgas domi. Atcerēsimies, ka šis sešinieks savulaik bija stabilitātes garants Valda Dombrovska valdībai, par ko tika dāsni atalgots. Viens no avotiem bija Satiksmes ministrija un tajā ietilpstošie uzņēmumi, kuri tika atdoti izlaupīšanai.

Vēl joprojām jautāsiet kāds sakars tam ar mūsdienu Rīgu? Tad, lūk, Vilnis Ķirsis tajā pašā valdībā, kuru stutēja Olšteina sešinieks, tieši ar Olšteina gādību kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš pats par sešinieka dalībnieku nekļuva visai prozaiska iemesla dēļ, jo netika ievēlēts parlamentā.

Kā redzams, vecās saites nekur nepazūd. Olšteina un viņa sabiedroto ietekme uz Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu Rīgā nav ne noslēpums, ne arī kaut kas, par ko kautrētos Jaunās Vienotības vadība. Tieši šeit slēpjas arī atbilde uz jautājumu, kāpēc Ķirsis tik ļoti iecirtās, lai viņa pārziņā tiktu nodota galvaspilsētas satiksmes sfēra. Jo olšteiniešiem ir zināšanas un pieredze, kā vislabāk izslaukt šo nozari – viņi to ar vērienu paveica jau Dombrovska valdības laikā. Tolaik neviens viņiem pat neuzdrošinājās iebilst un ļāva grābt bez kautrēšanās.

Nevarētu teikt, ka kāds viņus Rīgā gaidīja ar atplestām rokām. Tomēr kriminālprocess pret Andri Šķēli un Ainaru Šleseru nāca kā lielā iespēja, jo tieši šie divi džentelmeņi vēsturiski bija Rīgas ielu uzturēšanas konkursu sagatavošanas arhitekti. Tieši 2A gādāja par to, lai vērienīgos līgumus iegūtu un desmitiem miljoniem lielo naudu sadalītu starp viņiem piederošām un tiešā ietekmē esošām kompānijām*.

Vēl tagad atceramies 2016. un 2017. gada ziemas, kad Rīgas ielas bija kārtīgi iesālītas, neskatoties uz sniega trūkumu un silto laiku, bet zaļie aktīvisti un Vienotības tagadējie RD deputāti tobrīd bļāva, cik tas ir kaitīgi dabai.

Taču svarīgs vienmēr ir skatupunkts – ja tu saņem savu daļu no naudas, kas aiziet sāls pirkšanai un kaisīšanai, tad varbūt tas vairs nemaz nav tik slikti. Šādā situācijā svarīgs kļūst jautājums – kā to izdarīt klusām un mierīgi. Un tālu nemaz nav jāmeklē – Klāvs (Olšteins) ar draugu Vilni (Ķirsi), protams, palīdzēs.

Kur vajag, piedraudēs, kur vajag, pasolīs, un sava daļa no 150 miljoniem ieripos vajadzīgajās kabatās. Patiesībā, atskatoties nesenajā pagātnē, jāsecina – kas tas par vicemēru, ja viņš nav strauji kļuvis par miljonāru? Nu, protams, ka tā ir lupata, ne vicemērs.

Lai neliktos, ka šeit izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti, var papētīt vēsturiskos skaitļus. 2016.-2017. gada ziema bija silta ziema, un Rīgā ar sniegu bija gaužām švaki.  Kopumā bija stipri silti – par to var pārliecināties laika apstākļu vēsturiskajos datos, bet tas nekādi neatspoguļojās Rīgas domes ceļu uzturēšanas izdevumos.

RD Satiksmes departaments atspēries sālīja un vāca sniegu. Slīdamība ar mitro sāli (40g/m²) tika apkarota par kopējo summu - 873 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam šogad, kas jau tagad ir atzīts par salīdzinoši sniegotu gadu, šajā pašā pozīcijā tika iztērēts tikai 1,1 miljons eiro, kas ir tikai par divsimt tūkstošiem vairāk. Vēl interesantāk izskatās pozīcija slīdamības samazināšana, tīrot un kaisot ar smilts sāls maisījumu. Šogad šajā pozīcijā iztērēti 17 tūkstoši eiro, toties jau minētajā 2016.-2017. gada ziemā tie bija 104 tūkstoši eiro.

Šie apjomi ļoti labi parāda iespējas, kas slēpjas ielu iesālīšanas rūpalā. Tie ir tikai daži skaitļi, kas ilustrē lielās iespējas un “slēptās rezerves”, kuras negrib palaist garām jaunā domes vadība. Ne velti šobrīd ir sākta pirmā plāniņa realizācijas stadija – audits par ielu uzturēšanu šī gada ziemā. Tā ietvaros ir jāsameklē dati, kas pamatotu Ķirša “padomnieku” nepieciešamību sākt skraidīt pa uzņēmumiem un stāstīt, ka tieši viņi ir īstie, ar ko ir jārunā un jādalās.

Valdošie nešaubīgi kļūs stipri bagātāki! Jautājums tikai, cik ātri tas notiks un cik bezkaunīgas būs izmantotās metodes. Tomēr jau šobrīd varam droši salīdzinoši secināt, ka zagšana notiek tikpat apjomīgi kā Nila laikā un tagad vērojam tikai pirmo restarta gadu no plānotajiem pieciem.

*https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rigas-ielu-tirisanas-iepirkuma-konkurence-izpaliek.a332559/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...