Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Klusums Rīgas domē

Fanija Golda
29.07.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies atvaļinājumos un izbauda brīvo laiku. Piemēram, portālos ievietotajās fotoreportāžās bija redzams, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs apmeklē Laimas Vaikules organizēto festivālu Dzintaru koncertzālē.

Šķiet, ka tik relaksētai Burova attieksmei pret situāciju Rīgas domē ir zināms pamats. Domājams, viņš labi apzinās, ka šobrīd ir vienīgais mēra amata kandidāts, kurš tiek uzskatīts par reāli iespējamo. Kaut arī pirms pāris nedēļām Burovs paziņoja, ka vairs nerīkos apspriedes ar citu frakciju pārstāvjiem līdz noteiktajai mēra vēlēšanu dienai 19.augustā, neviens nešaubās, ka klusībā notiek diezgan aktīvas dažādu pušu apspriedes par iespējamiem valdošās koalīcijas variantiem.

Iespējams, lielākais šķērslis Burova plāniem ir Eiropas Parlamentā ievēlētais bijušais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs. Ir skaidrs, ka Ušakovs grib saglabāt kontroli Rīgas domē arī turpmāk, tāpēc viņš cīnās par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Ušakovs ir pārliecināts, ka šādā veidā panāks atkārtotu “Saskaņas” uzvaru Rīgas domē un nodrošinās paklausīgu “balsošanas mašīnu” turpmākajos gados.

Tas Ušakovam varētu būt ļoti svarīgi, lai ilgāk nepieļautu informācijas nākšanu atklātībā par notikušajām nejēdzībām pašvaldībā. Tikpat ieinteresēti status quo saglabāšanā ir arī tā sauktie aizkulišu spēlētāji, kuriem varētu rasties grūtības savu plānu piepildīšanā.

Arī citi “Saskaņas” smagsvari, piemēram, Jānis Urbanovičs aicina rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Iedvesmojusies no sekmīgajiem vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamentā, kad tajā tika ievēlēts ne tikai Ušakovs, bet arī partijas “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, “Saskaņas” vadība vēlas šos panākumus atkārtot ārkārtas vēlēšanās Rīgā.

Tas ļaus ne tikai salabot izjukušo partijas “balsošanas mašīnu” pašvaldībā, bet arī dos pamatu paziņot, ka dzīve sākas no slavenās “baltās lapas” un turpmāk “Saskaņai” vairs nebūs nekādas saistības ar izveidoto korupcijas sistēmu Rīgas domē, par ko liecina daudzie korupcijas skandāli pašvaldības uzņēmumos, piemēram, “Rīgas satiksmē” un Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

“Saskaņai” ir jārūpējas par saviem daudzajiem biedriem un atbalstītājiem, kuri strādā dažādās Rīgas domes struktūrās un pašvaldības uzņēmumos. Ne mazāk svarīgi “Saskaņai” ir saglabāt iespējas izmantot pašvaldības finansējumu partijas projektu īstenošanai un uzticamāko biedru atalgošanai. Arī tāpēc ir jārīko ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, kamēr vēl ir iespējams šim nolūkam novirzīt naudu no pašvaldības uzņēmumiem un citām struktūrām.

Ir viegli iedomāties, ka jau pēc pāris mēnešiem visur Rīgā būs redzami plakāti ar “Saskaņas” simbolu Ušakovu, kuru joprojām atbalsta daudzi Rīgas iedzīvotāji. Drīz sociālajos medijos atsāksies “Saskaņas” organizētas propagandas kampaņas, stāstot, cik labi Rīgā darbojas Ušakovs un viņa atbalstītāji, kuriem traucē strādāt sliktie nacionālisti.

Ušakovs jau ir paziņojis, ka kandidēs pašvaldības ārkārtas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka likmes ir pietiekami augstas. Tiesa, nav zināms, vai Ušakovs tiešām atteiksies no ērtās dzīves Briselē, lai pusotru gadu varētu darboties Rīgas domē. Taču tas netraucē viņam kļūt par tā saukto reklāmas seju “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā.

Paradoksālā kārtā šiem “Saskaņas” plāniem visvairāk traucē Rīgas mēra kandidāts Burovs, kuram var izdoties iegūt atbalstu Rīgas mēra vēlēšanās 19.augustā. Iespējams, par viņu varētu nobalsot arī “Saskaņas” frakcijas atkritēju četrinieka izveidotā tā sauktā neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido bijušie Ušakova uzticamie atbalstītāji vicmērs Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Nav šaubu, ka Ušakova kontrolētā “Saskaņas” frakcija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Burova ievēlēšanu.

Cits stāsts ir par opozīcijas partijām Rīgas domē. Savu kandidatūru Rīgas mēra vēlēšanām ir pieteicis frakcijas “Latvijas attīstībai” līderis Viesturs Zeps. Viņš ir gatavs vienoties ar atsevišķiem “Gods kalpot Rīgai” deputātiem un, iespējams, arī ar atsevišķiem “Saskaņas” deputātiem, lai panāktu valdošās koalīcijas izveidošanu.

Savdabīgu paziņojumu ir sniegusi Nacionālās apvienības frakcija, pieprasot iepriekš vienoties par vairākām prasībām, tajā skaitā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Ir grūti iedomāties, kurš šobrīd būtu gatavs nodarboties ar šī pieminekļa nojaukšanu, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlas pateikt Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Iespējams, tā ir tikai gatavošanās iespējamām ārkārtas vēlēšanām, lai novērstu uzmanību no korupcijas skandālā iesaistītās Rīgas domes deputātes Baibas Brokas. Ir patīkamāk runāt par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nekā par Brokas saistību ar korupcijas skandāliem.

Ir maz dzirdams par pārējo opozīcijas partiju aktivitātēm, piemēram, par “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas plāniem. Visticamāk šo partiju deputāti vienkārši gaida, ar ko beigsies juceklis Rīgas domē un kas tiks sarunāts līdz 19.augustam. Šo partiju pārstāvji, piemēram, Vilnis Ķirsis un Jānis Ozols aktīvi runā par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Gribas jautāt, vai visas opozīcijas partijas apzinās savas reālās izredzes ārkārtas vēlēšanās un arī priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējuma apjomu. Nav pamata uzskatīt, ka Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji tagad atteiksies no balsošanas par Ušakovu un aktīvi balsos par latviešu partijām. “Saskaņai” joprojām ir augsts reitings sociālajās aptaujās, un ir bieži dzirdēts, ka daudzi krievvalodīgie vēlētāji netic tam, ka Ušakovs būtu vainīgs daudzajos korupcijas skandālos. Turklāt šie Ušakova atbalstītāji uzskata, ka tikpat daudz zaga arī agrāk, kad Rīgas domes vadībā bija latviskās partijas.

Nesen Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja 19.augustā neizdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru, Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu sarīkot šī gada decembrī vai nākamā gada janvārī. Bērziņa skaidroja, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēs četru mēnešu laikā izveidot vēlētāju reģistru. Būs nepieciešams Saeimas balsojums, lai noteiktu konkrētu ārkārtas vēlēšanu datumu.

Būs interesanti vērot, kas īsti notiks 19.augustā un vai izdosies ievēlēt Burovu vai Zepu mēra amatā. Tad arī varēs domāt par to, kas tuvākajā laikā sagaida Rīgas iedzīvotājus. Ja Rīgas mērs netiks ievēlēts, rīdzinieki varēs ērti iekārtoties pie datora vai televizora un sekot līdzi politiskajam šovam – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tas solās būt pietiekami atraktīvs šovs, kas ilgs līdz nākamajam gadam. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...