Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ķekavas novada domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt, vai Ķekavas ambulances direktorei Daigai Āboltiņai nav izmaksāta alga par darbu, ko viņa nemaz nav veikusi, kā arī, vai viņa nav nodarījusi zaudējumus pašvaldībai, slēdzot līgumus pati ar sevi un savu meitu, bet nerūpējoties par savlaicīgu rēķinu izrakstīšanu un apmaksāšanu. Tāpat lūgts izvērtēt, vai viņa tiesiski rīkojusies ar pašvaldības uzticētajiem līdzekļiem, samaksājot 6532 eiro algu konsultantei, kurai astoņu mēnešu laikā uzticēti tikai divi uzdevumi, no kuriem vienu viņa paveikusi.
KNAB konstatējis, ka novada pašvaldības aģentūras Ķekavas ambulance direktore Āboltiņa ne tikai pamanījusies vienlaikus strādāt divās dažādās vietās, bet arī vienlaikus būt atvaļinājumā ārzemēs un saņemt algu par darbu pašvaldības aģentūrā.
Lai gan ar Āboltiņu noslēgtais darba līgums liedz viņai bez rakstiskas saskaņošanas slēgt darba līgumus ar citiem darba devējiem, tomēr viņa vienlaikus strādājusi arī par ārsti Ķekavas vidusskolā, kā arī veikusi saimniecisko darbību kā ģimenes ārste, un KNAB nav izdevies pārliecināties, ka Āboltiņa saņēmusi rakstisku atļauju šos amatus savienot.
KNAB konstatējis, ka kā ģimenes ārste Āboltiņa oficiāli strādājusi 4-8 stundas dienā, kā skolas ārste – četras stundas dienā, bet kā Ķekavas ambulances direktore – vēl astoņas stundas. Turklāt ģimenes ārsta praksei norādītie paši darba laiki pārklājas ar pašvaldības darba laiku.
KNAB apšauba, vai abi pārējie darbi netraucēja Āboltiņai veikt tiešos pienākumus pašvaldības aģentūrā. Turklāt darba laika uzskaites tabulās gan skolā, gan aģentūrā parādās dīvainas nesakritības, kas liek domāt, ka tās aizpildītas fiktīvi. Piemēram, šā gada aprīlī Ķekavas ambulances darba uzskaites tabulas liecina, ka Āboltiņa strādājusi tikai sešas dienas, bet pārējā laikā bijusi atvaļinājumā un, pēc pašas teiktā, atradusies ārzemēs, taču skolas darba laika uzskaites kartiņā norādīts, ka viņa strādājusi visas 20 darba dienas un par to arī saņēmusi algu.
KNAB pamanījis dīvainības arī pašas Āboltiņas darbībās. Pērn 1.jūnijā viņa ambulancē izveidojusi jaunu amata vietu – konsultanta amatu, bet vēlāk šajā amatā apstiprinātā Ķekavas domes deputāte Linda Danileviča iesniegumu ar lūgumu pieņemt šajā darbā iesniegusi pāris dienas vēl pirms amata izveidošanas.
Lai gan konsultantes darba aprakstā kā pienākumi minēti veseli 14 punkti, tomēr, kad KNAB lūdzis sniegt informāciju par konsultantes paveikto astoņu mēnešu laikā, izrādījies, ka ambulances direktore viņai devusi tikai divus uzdevumus un tos pašus mutiski. Konsultantei, kura mēnesī saņēma 744,87 eiro par 30 stundu darbu ik nedēļu, uzdots sagatavot anketu pacientu aptaujai un izstrādāt ambulances stratēģiju.
Par anketas sagatavošanu KNAB pārliecinājies ar Danilēvičas sūtītu e-pastu Āboltiņai, bet stratēģija esot palikusi izstrādes stadijā. Turklāt stratēģijas izstrāde ar domes apstiprinātu nolikumu ir noteikta kā ambulances direktores pienākums, bet pacientu anketēšana bijusi jāveic jau kopš 2004.gada, turklāt konsultantes sagatavotā anketa izrādījusies aizdomīgi līdzīga vairākās interneta vietnēs, piemēram, www.pacientuombuds.lv un emedicina.lv ievietotām anketām.
KNAB arī konstatējis, ka konsultante savus darba pienākumus it kā pildījusi noteiktajā telpā, bet darba dators viņai neesot piešķirts. Tāpēc KNAB lūdzis izvērtēt, vai Āboltiņa rīkojusies tiesiski un racionāli izlietojusi aģentūras finanšu līdzekļus, izveidojot konsultanta štata vietu un maksājot algu darbiniecei, kam uzdeva tikai divus uzdevumus, no kuriem tā izpildīja tikai vienu.
Tikpat interesanti Āboltiņa rīkojusies, slēdzot līgumus. Viņa kā Ķekavas ambulances direktore slēgusi līgumus ar sevi kā saimnieciskās darbības veicēju ģimenes ārsta praksē par telpu nomu aģentūrai piešķirtajās telpās, kā arī sev kā ģimenes ārstei iznomājusi par ERAF projekta naudu iegādāto datoru, radiotelefonu, elektrokardiogrāfu, ierīci rentgenogrammu apskatei par nieka 7,11 eiro mēnesī, kā arī par 2,30 eiro mēnesī iznomājusi lampu, masāžas kušeti, ledusskapi un mēbeļu iekārtu.
Nomas rēķinus izrakstīt sev kā ģimenes ārstei ambulances direktore nav bijusi pārāk naska, arī samaksāt tos nav steigusies, toties līgumā paredzētās nokavējuma soda naudas ne reizi nav pieprasījusi.
Līdzīgus līgumus Āboltiņa noslēgusi arī ar savu meitu Guntu. Turklāt ambulances direktore turpinājusi izrakstīt rēķinus un kontrolēt (nekontrolēt) rēķinu apmaksu savai un meitas praksei arī pēc tam, kad pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu uzdevis ambulances direktora pienākumus attiecībā uz abām ārstu praksēm veikt citiem darbiniekiem – savai vietniecei un aģentūras personāla speciālistei.
KNAB lūdzis ministriju un pašvaldību izvērtēt, vai Āboltiņa rīkojusies likumīgi un vai pašvaldībai nav radīti zaudējumi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.