Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam tuvojas pilnvaru termiņa beigas. Viņš solījis noteikti kandidēt arī uz jauno termiņu. Normāli šādā gadījumā valsts iestādes vadītājam būtu jāatskaitās sabiedrībai par paveikto un par to, ko vēlētos paveikt nākotnē.
Demokrātiskās valstīs parasti tas notiek ar mediju starpniecību, šim vadītājam piekrītot ne vien laikā ļoti ierobežotām intervijām rīta raidījumos, bet arī ilgākai sarunai ar žurnālistu, kurš ir nopietni pētījis iestādes darbu.
“De facto” kolēģis Matīss Arnicāns par interviju ar Jaroslavu Streļčenoku sāka runāt augusta vidū. Tobrīd KNAB šefs bija uz slimības lapas, tad viņš uz divām dienām atgriezās darbā, bet pēc tam atkal devās atvaļinājumā. Šonedēļ pēc atgādinājuma par interesi KNAB palūdza atsūtīt sarunas tēmas, bet pēc tam intervija tika atteikta, jo, lūk, augusta sākumā Streļčenokam bija kāda preses konference, pirms pusotras nedēļas viņš ir bijis arī “Rīta panorāmā”, bet tas tomēr neesot galvenais iemesls. Streļčenoks esot ļoti, ļoti, patiešām ļoti aizņemts.
Tāpēc ļoti labi saprotu Matīsa sajūsmu, kad trešdien viņš KNAB tviterkontā ieraudzīja paziņojumu: “Šobrīd Radio PIK 100 FM ēterā KNAB priekšnieks J.Streļčenoks.” Laiks Streļčenokam atradās arī gramatiski savdabīga apsveikuma izveidošanai “kolektīva vārdā” (skat. attēlu).
Kopš jūlija sākuma KNAB ir arī jauns priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Vienkāršāk sakot, Jutas Strīķes pēctecis. Par to ir kļuvis bijušais Drošības policijas darbinieks, pēdējā laikā – KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze. Preses konferenci par vietnieka iecelšanu KNAB priekšnieks nesasauca, taču preses relīzē Streļčenoks paziņoja, ka lēmumu par Rozes pārcelšanu pieņēmis, lai nodrošinātu KNAB korupcijas apkarošanas funkciju izpildes nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.
Ko Jānis Roze domā par korupciju, valsts nozagšanu, tās apkarošanu, riskantākajām tai pakļautajām jomām? Ko viņš domā panākt jaunajā amatā? Kam sola pievērst uzmanību? Sabiedrība to nezina. Tas būtu mazākais – sabiedrība nezina pat to, kā cilvēks, kurš ir nācis Jutas Strīķes vietā, izskatās, jo KNAB mājaslapā vismaz līdz darbdienas beigām 1.septembrī informācija par vadību nav atjaunota.
Jau Rozes iecelšanas nedēļā vērsos pie KNAB ar lūgumu intervēt jauno priekšnieka vietnieku, kurš nu vairs nav slepena amatpersona. Jaunpieņemtā darbiniece, kas aizvietoja atvaļinājumā aizgājušo preses sekretāri, vispirms atzina, ka nemaz nezina, kā sauc priekšnieka vietnieku, bet vēlāk lietu kārtošanu nodeva KNAB sekretariāta vadītājai Mārai Priedītei.
Dažu dienu garumā ilgusī komunikācija beidzās ar paziņojumu: “Mēs interviju jums neatsakām, bet! Jaunā KNAB struktūra stāsies spēkā augusta vidū, tāpēc Jānis Roze būs gatavs runāt pēc tam. Viņam ir jāiepazīstas ar darbiem.”
Augusta sākumā atgādināju KNAB par viņu solījumu un apliecināju, ka joprojām gaidu interviju ar Jāni Rozi. Pēc kāda laika man paziņoja, ka Roze līdz 28.augustam ir atvaļinājumā, bet “mēs joprojām neatsakām interviju”.
Pirmdien atkal zvanīju KNAB preses cilvēkiem ar jautājumu, kad varētu notikt intervija ar atvaļinājumu izbaudījušo Jāni Rozi. “Jautājumu sapratu, nodošu vadībai ziņu par interesi,” skanēja jau nez kuro reizi dzirdēta atbilde. Otrdien visas dienas garumā telefonu necēla neviens. Trešdienas rītā sazvanītā preses sekretāres aizvietotāja paziņoja, ka sekretariāta vadītāja Māra Priedīte pēcpusdienā piezvanīs un “informēs par vadības lēmumu”. Iekšēji jau sapratu, ka šonedēļ intervija tāpat nesanāks un pievērsos citiem darbiem. Protams, trešdien neviens nepiezvanīja.
Taču ceturtdien pulksten 15.40 manā e-pastā iebira cerīga vēstule. Temats “Fw: Par interviju ar KNAB priekšnieka vietnieku J.Rozi,” sūtītāja – [email protected]. Atļaušos citēt vēstuli pilnībā. Pievērsiet uzmanību arī saitei pie vārdiem “saspringtā darba grafika dēļ”! Tā neslēpj Jāņa Rozes darba kalendāru vai kādu KNAB relīzi par viņa dalību svarīgā pasākumā, kā es naivi biju iedomājies.
"Labdien, ievērojot to, ka KNAB priekšnieka vietnieks J.Roze augustā atradās ikgadējā atvaļinājumā, un to, ka KNAB strukturālās izmaiņas ieviestas tikai ar šodienu, saspringtā darba grafika dēļ šobrīd intervija ar J.Rozi par viņa uzskatiem un viedokli nav iespējama.
Vēlamies norādīt, ka par korupcijas apkarošanu augstākā amatpersona joprojām ir KNAB priekšnieks J.Streļčenoks un tikai iestādes vadītājs nosaka prioritātes. Tāpat operatīvās darbības galvenos virzienus, apjomu un intensitāti nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs.
Cieņā, Māra Priedīte, Sekretariāta vadītāja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.”
Diemžēl telefonu Māra Priedīte, kā ierasts, necēla, tāpēc es nesapratu slēpto vēstījumu - vai nu KNAB neslēpti par mani ņirgājas, atzīstot, ka spēlē ar mani “ierēdņu futbolu”, vai arī Jānis Roze un laikam arī Jaroslavs Streļčenoks patiešām ir aizņemtāki par Vācijas kancleri. Bet varbūt uzmanība bija jāpievērš Angelas Merkeles sejas izteiksmei.
P.S. Es gan joprojām klusībā ceru, ka šis viss ir apzināta KNAB stratēģija, kas daudz iedarbīgāk nekā visas luksoforu kampaņas mudinās cilvēkus nekorumpēties. Lai tikai nevajadzētu ielaisties ar šo iestādi nekādās darīšanās.
* Pārpublicēts no lsm.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
