Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā sauktajā Latvenergo amatpersonu lietā, kurā aizdomās par smagiem noziegumiem tiek turēts arī bijušais Latvenergo prezidents, ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītais Kārlis Miķelsons, un kuru jau kopš 2010.gada jūnija izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iesaistījusies arī Ģenerālprokuratūra. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau ilgāku laiku starp Ģenerālprokuratūru un KNAB radušās it kā „sīkas” domstarpības par vairāku KNAB sākto kriminālprocesu izmeklēšanas virzību un KNAB izmeklētāju spēju kriminālprocesu pabeigt kriminālprocesa likumā noteiktajos, saprātīgos termiņos.

Ņemot vērā abu izmeklēšanas iestāžu „sīkās” domstarpības, prokuratūra pati iesaistījusies Latvenergo amatpersonas lietas izmeklēšanā un, pēc drošām ziņām, līdztekus KNAB izmeklējot vairākas epizodes, kas saistītas ar iespējamo bijušo Latvenergo amatpersonu kukuļošanu. Prokuratūras izmeklētāju redzeslokā nodota Latvenergo amatpersonu kukuļošanas shēmu atšķetināšana.

Oficiālu atbildi no prokuratūras par Latvenergo amatpersonu lietas izmeklēšana gaitu Pietiek neizdevās saņemt. Uz Pietiek aizvadītajā trešdienā, 28.martā nosūtītajiem jautājumiem: „Vai tiesa, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa, prokurora Māra Lejas vadībā papildus KNAB veic izmeklēšanu saistībā ar tā saukto Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu, vai tomēr prokuratūra tikai uzrauga KNAB izmeklēto kriminālprocesu?”, prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne sniedza atbildi: „Labdien. Jautājumus lūdzam sniegt saskaņā ar Iesnieguma likumu.”

Uz precizējošu jautājumu, vai prokuratūra būtu mainījusi ierasto praksi saziņā ar medijiem vai tomēr šāda atbilde ir uzskatāma par vēršanos pret portālu Pietiek, Pakalne atbildēja: „Tā kā Jūsu uzdotie jautājumi saistīti ar kriminālprocesu (-iem), kā arī ņemot vērā to, ka masu informācijas līdzekļi izsaka pārmetumus par nesankcionētu informācijas sniegšanu žurnālistiem, komunikācijas forma, kādu Jums iepriekš norādīju, ļauj konkrēti kriminālprocesā fiksēt gan personu, kuru interesējusies, gan par kādu informāciju, kāds ir oficiāli sniegtās atbildes teksts, kas to ir sniedzis un to vai žurnālista sniegtais atbildes interpretējums masu informācijas līdzeklī atbilst oficiālas atbildes saturam. Neoficiāla saraksta ar e-pastiem šādu iespēju nenodrošina.”

Atbildi uz jautājumu, vai Pietiek uzdoto jautājumu saņemšanai pieprasītā Iesniegumu likumā noteiktā formā attiecas uz visiem mediju pārstāvjiem, kuri vēršas prokuratūrā, Pakalne nesniedza. Arī instrukciju kādā tieši veidā Pietiek turpmāk būtu jāiesniedz jautājumi Ģenerālprokuratūrai, Pakalne neatsūtīja.

Tikmēr neoficiāla, taču ar prokuratūru saistītu avotu Pietiek sniegtā informācija liecina, ka līdztekus KNAB prokuratūra izmeklēšanu saistībā ar Latvenergo lietu sākusi, jo jau pērnā gada beigās bijis skaidrs, ka KNAB šo kriminālprocesu nepabeigs kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā – 18 mēnešos, tas ir līdz pērnā gada decembrim. Tas arī bijis iemesls, lai lietas izmeklēšanā iesaistītos prokuratūra.

zināms, KNAB tā saukto Latvenergo amatpersonu kriminālprocesu, kurā ir aizdomās par kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, KNAB sāka 2010.gada 14.jūnijā. Kriminālprocess saistīts ar aizdomām par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam. Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem ir aizdomas, ir saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro (aptuveni 940 000 latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Kriminālprocesā bijušajam Latvenergo šefam Miķelsonam, viņa vietniekam Aigaram Meļko un uzņēmējam Andrejam Livanovičam tika piemērots apcietinājums, bet vēlāk pret drošības naudu visi no cietuma tika atbrīvoti.

KNAB priekšnieka vietnieces Juta Strīķe medijos izteikušies, ka pirmstiesas izmeklēšanu tā sauktajā Latvenergo lietā plāno pabeigt šovasar un ka izmeklēšanas gaitu aizkavējušas ieilgušās ārvalstu dienestu atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Līdz ar to esot sagaidāms, ka aprīlī KNAB Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā lūgs tiesu lemt par pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu Latvenergo lietas izmeklēšanā.

Pērn kļuva zināms, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi Francijas elektrostaciju iekārtu ražotāju Alstom S.A par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākās valstīs, tai skaitā par kukuļdošanu Latvenergo prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Aizvadītajā piektdienā KNAB paziņoja, ka Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros konfiscējis finanšu līdzekļus 448 tūkstošu latu apmērā. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs preses paziņojumā norādīja, ka, turpinot izmeklēšanu 2010.gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, iegūts pietiekams pierādījumu kopums, lai jau pirmstiesas kriminālprocesa laikā daļu no arestētajiem finanšu līdzekļiem tiesa atzītu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Pietiek rakstījis, ka par Miķelsona „izpestīšanu” no tā sauktās Latvenergo amatpersonu lietas atsevišķas personas esot mēģinājušas noslēgt miljona vērtu darījumu. Miķelsonam un ar viņa aizstāvību saistītām personām esot piedāvāts „sakārtot” lietas ar KNAB un Ģenerālprokuratūru tā, lai bijušajam Latvenergo šefam sagaidāmās apsūdzības sevišķi smagos noziegumos - kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana - tiktu mīkstinātas vai pārkvalificētas uz „vieglākiem” Krimināllikuma pantiem. Šāda „sakārtošanas” piedāvājuma cena esot bijusi viens miljons latu.

Pēc Pietiek avotu sacītā, piedāvājums par vienu miljonu latu „sakārtot” Latvenergo amatpersonu lietu tā, lai pret Miķelsonam šajā lietā netiktu celtas smagas apsūdzības, izskanējis jau pērn. Jauni mājieni par Miķelsona izpestīšanu aktualizējušies šā gada sākumā, apzinoties, ka KNAB, kurš izmeklē Latvenergo amatpersonu lietu, kriminālprocesu šogad plāno nodot prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai.

Vairāki avoti tiesībsargājošajās iestādēs Pietiek gan norādījuši, ka nekāda „sakārtošana” Latvenergo amatpersonu lietā neesot iespējama. Latvenergo amatpersonu lietā savāktā pierādījumu bāze pret darījumos iesaistītājām personām, to vidū bijušo Latvenergo šefu esot tik apjomīga, ka jebkādas runas par iespējām mazināt sagaidāmās apsūdzības pret Miķelsonu esot „pilnīgas muļķības”. Turklāt pats Miķelsons kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā neesot izrādījis nekādu interesi sadarboties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...