KNAB „noplūdes” – ne tikai naivi jautājumi, bet arī skaidras atbildes

Iesaki rakstu:

Pirmkārt – interesanti gan, kāpēc KNABam tik ļoti patīk runāt tieši par „informācijas noplūdēm” (ja nepamanījāt – šis termins šajā gadījumā savu dzīvi sāka, tieši pateicoties KNAB gādībai)? Nevis par trešo personu nelikumīgām darbībām informācijas nodošanā vai ko tādu, bet tieši noplūdēm?

Ļoti vienkārši: tāpēc, ka KNABam ir izdevīgi, lai jūs par notikušo domātu kā par tādu visnotaļ dabisku procesu – nu, kaut kas kaut kur stāvēja un tā pilnīgi dabiski aizplūda, kā jau tam arī jānotiek. Droši vien, ja būtu bijis iespējams, arī bēdīgi slavenajā naudas zagšanas gadījumā Strīķe un Co. būtu mēģinājuši runāt par naudas aizplūšanu.

Bet patiesībā – nekā tamlīdzīga. Nekas nekur pats no sevis neaizplūda. Kāds pilnīgi konkrēts cilvēks paņēma KNABa informāciju un aiznesa, uzšķaudot visām Strīķu pseidodrošībām, komandas gariem un pārējam. Kārtējo reizi – nu jau pat grūti būs saskaitīt, kuro tieši. Un viss, tālāko mēs zinām.

Otrkārt – kāpēc informāciju jau atkal un atkal aiznes tieši no KNABa? Tāpēc, ka, kā mums jau atkal mēģina iestāstīt Strīķe un Co., viņi strādā vislabāk, tāpēc, ka viņiem ir vissmagākās un „svarīgus cilvēkus” visvairāk interesējošās lietas, tāpēc, ka tieši ap viņiem spieto vismilzīgākais ļaundaru bars, vicinot banknotes un spīdinot dunčus?

Mums, redz, papildus KNABam ir Satversmes aizsardzības birojs, kurš spiegus, protams, noķert nemāk, toties „sēž” uz telefonsarunu ierakstu aparatūras – un ko, no turienes kādreiz kas ir „aizplūdis”? Mums ir Drošības policija, mums ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests, galu galā mums ir arī Ekonomikas policija, kurā notiekošais visādus pusoligarhus bieži vien varētu interesēt nesalīdzināmi vairāk – un kāpēc no turienes nekas neaizplūst? (Jā, mani un Pietiek tas, protams, neviltoti sarūgtina.)

Atbilde ir viena – lai kādi žuki arī nemistu minētajās iestādēs un lai kam viens vai otrs no viņiem patiesībā nekalpotu, šajās iestādēs valda elementāra profesionāla kārtība, un arī vada tās cilvēki, kuru profesionālisma pietiek, lai nodrošinātu pietiekamu drošības režīmu. Kā tas notiek, kurš kuru izspiego un kurš par kuru stučī – tas ir cits jautājums, taču, ja no turienes „plūst” nauda un noslēpumi, tas notiek atbilstoši šo iestāžu statusam – konfidenciāli un kontrolēti, ne kā no cauras mucas – kā KNAB gadījumā.

Treškārt – kur gan ir lielā problēma KNABam un prokuratūrai apliecināt savu „izskaitļotāju” talantu (ja lietojam Kalnmeiera kunga terminoloģiju) izmantošanas rezultātus un nosaukt it kā atklātos „iespējamos pludinātājus”? Tas taču būtu tik pareizi – parādīt savu profesionalitāti ja ne noplūžu novēršanā, tad vismaz pludinātāju atklāšanā? Apliecināt, ka vismaz kaut ko spēj? Žvaks – un reku trusītis aiz ausīm no cepures ārā kā likts?

Bet, redz, iespējamo pludinātāju vārdi no KNABiem un prokuratūrām netiek nosaukti – tikai tradicionāli noplūst. Un var, protams, klusēšanu aizbildināt ar izmeklēšanas noslēpumiem un ko tik vēl ne – bet izklausās, maigi izsakoties, dumji un nepārliecinoši. Jo kas traucē atklāt cilvēku, kurš it kā esot atklāts un atstādināts?

Tas, ka pēc tam, kad viņa vainu neizdosies pierādīt, atstādinātājiem būs liels kauns, ilga tiesāšanās un kompensāciju maksāšana? Nez vai – kad gan mūsu valstī tas kādu būtu kavējis? Bet kas tad? Patiesībā tikai viens – ka labākajā gadījumā ir sameklēts kāds grēkāzītis, kura publiska atklāšana radītu tik daudz jautājumu, ka labāk paklusēt. Un Strīķes ar Kalnmeieriem, par Streļčenoku šķirnes „zicpriekšsēdētājiem” nemaz nerunājot.

Ceturtkārt – tiešām interesanti, kā gan KNAB pietiek... nu, teiksim, drosmes tagad, pēc jaunās „noplūdes” jau nez kuro reizi mums stāstīt par drošības pastiprināšanu, uzlabošanu, jauniem noteikumiem un visādām citādām lietām, kas nu tik visu savedīšot kārtībā?

Redz, viss tas ir runāts, stāstīts un solīts, solīts, solīts jau neskaitāmas reizes pirms iepriekšējām „noplūdēm”, zādzībām un citām nodevībām. Solīts – un nepiepildīts. Kā tad tā?

Arī te atbilde ir vienkārša – tāpēc, ka KNAB augstākajai vadībai un pirmām kārtām jau Jutai Strīķei ar viņas tuvākajiem kompanjoniem (Juraši, Šikores un Co.) ir izcilas spējas zempaklāja cīņās un intrigās, kā arī ne mazāk izteiktas spējas skaļi runāt par ļaunās korupcijas apkarošanu un TV ekrānā izskatīties pēc trausla pēdējā bastiona cīņā ar valsts nozadzējiem, bet viņi gluži vienkārši nemāk strādāt un šo biroju vadīt.

Īsi sakot – viņi ir dažs neapšaubāmas (Strīķe), dažs pat ļoti apšaubāmas (Jurašs) revolucionārās pārliecības pārstāvji, bet ne profesionāļi – ar to saprotot cilvēkus, kas lietišķi strādā un nodrošina rezultātus, novērš un apkaro korupciju, nevis kalpo par izziņas avotu, no kura uzzināt, uz kura stūra pazīstami cilvēki viens otram nodod „seši nulle”.

Viņi paši, protams, saka, ka tā nebūt neesot, ka birojs strādājot lieliski, fantastiski, no ādas ārā lienot, un nodrošinot lieliskus rezultātus. Bet tad nu piektkārt, - kur ir šie lieliskie rezultāti, ņemot vērā, ka nu jau labu laiku nekādi sliktie Vilnīši šim darbam netraucē un arī visus viņa ielikteņus bijis pietiekami laika izpļirināt tālēs zilajās?

Te nu Strīķe un Co. min kaut kādu vispārēju statistiku, bet – kur ir kaut viena iesēdinātā „lielā zivs”? Jūrmalgeitā kretīnu meklētāji izspruka, digitālās TV lieta acīmredzami izgāžas, Rīgas domes kukuļošanas lietā īstie naudas adresāti tā arī palika nenoskaidroti, un Amerika kungs līksmi smaida joprojām, Lemberga prāva izskatās pilnīgi neprognozējama, sākotnējā jūsma par oligarhu lietu pieklususi, par „Daimler” lietu – nekādu signālu, par „Latvenergo” lietas iznākumu KNAB pirms „noplūdēm” jau bija sācis sagatavot publiku, stāstot par milzīgajām grūtībām ārvalstīs... Tā, lūk, diemžēl.

Kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka, ja neskaitām iekšējo intrigu pīšanu un ārējo pīlīšu pūšanu, Strīķe un Co. vēl lieliski māk noklausīties sarunas (pareizāk sakot, dot norādījumus, jo paši tak nenoklausās), lieliski māk apstrādāt tiesas vajadzīgo orderu saņemšanai, lieliski māk „nomotivēt” Kalnmeiera kantorīti, kurš aizvien mazāk izskatās pēc pilnvērtīgas Ģenerālprokuratūras, lieliski māk uzmaukt uz ģīmja masku un nakts melnumā braukt izkratīt kādu resnu, publikai netīkamu Jaundžeikaru, bet... tas arī ir viss, ko viņi tā pa īstam māk.

Savukārt nekas cits viņiem lāga nesanāk – jo ir vajadzīgs profesionālisms, kura trūkums šiem kungiem un dāmām izpaužas ne jau tikai nespējā aizbāzt savas caurās mucas spraugas. Noklausītās sarunas gan ir interesantas un jaukas (kā nu jau jūs visi tagad zināt), bet ar tām nepietiek notiesāšanai, savukārt tiesā derīgus pierādījumus, kā tas visās šajās lietās pierādījies, viņi spēj savākt tikai tad, ja tos radoši apstrādā (kā to pierādīja kaut vai Rīgas domes kukuļošanas gadījums), bet vajadzīgus lieciniekus uz sadarbību spēj pierunāt tikai atsevišķos gadījumos, kad liecinieks jau ir ar visu skarbumu paņemts pie pēcpuses (nu, piemēram, ģenerālis Kravalis). Tā nu tas ir.

Jā, un vēl sestkārt – kas gan mums ir noticis ar mūsu ģenerālprokuroru, kuram taču vajadzētu tā stabili sēdēt savā postenī, raudzīties uz stingru likumības ievērošanu valstī un cita starpā arī rūpēties, lai KNABs nodokļu maksātāju maizi ēd pamatoti un no tā ir arī kāda reāla atdeve, ne tikai gaisa kustināšana?

Jo, rau, vienudien Kalnmeiera kungam, kurš rīta agrumā aizjozis uz TV atbalstīt no kārtējās nodevības cietušo Strīķes kundzi, viss jau ir skaidrs – ka, lūk, „analizējot portālā Pietiek publicēto informāciju par tā dēvēto „Latvenergo” amatpersonu lietu un šīs lietas ietvaros no KNAB noplūdušos materiālus, izdevies izskaitļot, kura tieši persona ir šos materiālus nopludinājusi”, un tā jau atstādināta (no uzstāšanās LNT).

Taču... paiet tikai dažas dienas, un viņš (aģentūrai BNS) jau izmisīgi kratās vaļā no jebkuras saistības ar šo „analizēšanu”, - nu pēkšņi „prokurori nav „fiziski iesaistīti” lietas šķetināšanā” un „es nekomentēju neko saistībā ar šo noplūdi, iesaistītajām personām, to drīkst darīt tikai KNAB. Tas nebūtu korekti, ja es sāktu skaidrot apstākļus. Es tiešām to nevaru darīt”.

Ar ko tad izskaidrojama gan šī ģenerālprokurora putrošanās, radot iespaidu par nezināmo stingro roku, kas viņu paņēmusi aiz kāda īpaši vārīga prokurora organisma izauguma, aizvilkusi uz TV norunāt vajadzīgo un pēc tam žēlīgi palaidusi savā vaļā? Un vēl papildus visi putrainie KNAB skaidrojumi – no rīta ir viens pludinātājs no KNAB, pēcpusdienā vairāk kā viens un ne no KNAB, vakarpusē atkal viens, bet augsta, publiska un, protams, atkal neatklājama amatpersona? Šeit nu gan man skaidras atbildes nav.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.

Seko mums