Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta pārbaude par Ventspils brīvostas valdes locekļa Aivara Lemberga iespējamo atrašanos interešu konfliktā, 14. novembrī piedaloties lemšanā par 717 tūkstošu latu vērtu dīzeļdegvielas iepirkumu no firmas Baltimar VT, kurā kapitāldaļas pieder Lemberga dēlam un znotam. Kā Pietiek informēja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, lai pārbaudītu Pietiek iesniegumā sniegto informāciju, jau ir pieprasīta papildu informācija, pēc kuras izvērtēšanas birojs ziņos par savu tālāko rīcību.
Kā jau informēts, pašlaik pastāv divi pretrunīgi brīvostas valdes sēžu protokoli - pirmais, kurā parādās, ka visi klātesošie valdes locekļi piedalījušies balsojumā par iepirkumu no Baltimar VT, tostarp arī Lembergs, un otrais, jau Ventspils mēra labotais protokols, saskaņā ar kuru viņš balsojumā nav piedalījies.
Otrajā protokola versijā parādījusies piezīme ar Lemberga lūgumu norādīt, ka brīvostas valdes sēdes 14. novembra protokolā nav minēts: viņš neesot piedalījies balsojumā par dienaskārtības 3. punktu (pilnvarojumu pārvaldniekam slēgt līgumu ar Baltimar VT). Šis Lemberga labotais protokols jāparaksta visiem valdes locekļiem, apstiprinot, ka Lembergs saka taisnību.
Kā ziņots, līdz šim vairumu brīvostas valdes locekļu, tostarp tos, kuri tajā deleģēti pārstāvēt valsts intereses, bija skāris atmiņas zudums - vairākas Pietiek aptaujātās amatpersonas spēja labākajā gadījumā atcerēties, ka Lembergs piedalījies lēmuma pieņemšanā diskutējot, bet ne to, vai viņš balsojuma laikā "cilājis roku".
Interesanti, ka fragmentāri lēmuma pieņemšanu atceras ne tikai Ventspils pašvaldības pārstāvji, bet arī valdības apstiprinātie valdes locekļi Antons Vjaters (Vienotība) un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane.
To, ka Lembergs balsojumā piedalījās, apliecina pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) virzītais valdes loceklis Ģirts Kronbergs, bet Satiksmes ministrijas virzītā pārstāvja – ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa atbilde ir bijusi juridiski korekta: "14. novembra valdes sēdes protokols ir apstiprināts 23. novembra sēdē un nav atzīmes, ka kāds ir atturējies".
Lēmums atļaut Ventspils brīvostai slēgt līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju SIA Sumata Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) bija pieņemts 19. septembrī, un paredzamā līguma summa bija 707 136 lati. Pēc tam, kad firma no līguma pēkšņi atteicās, IUB 6. novembrī pieņēma lēmumu ļaut brīvostai slēgt līgumu ar Baltimar VT jau par 717 588 latiem. Par to 14. novembra sēdē lēma Ventspils brīvosta, pilnvarojot ostas pārvaldnieku slēgt iepirkuma līgumu.
17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts.
Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
Kā zināms, Lembergs saistībā ar šo lietu cita starpā publiski jau ir paspējis paziņot, ka viņa dēls un meita nemaz neesot viņa ģimenes locekļi. Izrādās, ka no Civillikuma viedokļa tas patiešām tā ir: likuma 214. pantā ir šāda ģimenes locekļi definīcija: "Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā." Iespējams, ja lieta nonāks līdz kriminālprocesam, tieši uz šo normu varētu atsaukties Lembergs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
