Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgas pilsētas tiesā nolasīs pēdējo vārdu saistībā ar kriminālapsūdzību, kas viņam celta par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, izmantojot savus kolēģus un pat dzīvesbiedri skaidras naudas saņemšanā. Prokurors ir pieprasījis ļoti maigu sodu, un tiesneša Rinalda Silakalna spriedums rādīs, vai arī tas nav bijušā deputāta un „Vienotības” pārstāvju noslēgtas vienošanās sastāvdaļa par A. Kaimiņa atbalstu iepriekšējās Saeimas valdošajai koalīcijai. Taču daudz interesantāks ir jautājums – kādā veidā KNAB un prokuratūrai izdevās „nepamanīt” neskaitāmos faktus, kas atklātībā bija nonākuši saistībā ar A. Kaimiņa „barošanos” no Šveices mahinatora Rūdolfa Meroni kabatas.

2017. gada nogalē KNAB paziņoja, ka kriminālprocess par partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu esot sākts pret vismaz trim personām.

Šīs trīs personas esot iespējamais nelikumīgā finansējuma devējs, starpnieks un saņēmējs. Taču atklāta tikai tikai viena no šīm trim personām – toreizējais KPV LV valdes loceklis un Saeimas deputāts A. Kaimiņš.

Pārējās divas personas netika nosauktas, taču, tā kā bija zināms, ka kriminālprocess sākts pēc Ilmāra Poikāna un kādreizējā Ventspils uzņēmumu menedžera Edgara Ciniņa iesniegumiem, nebija šaubu, ka runa ir tieši par R. Meroni un, domājams, kādu no viņa kontrolēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Taču laika gaitā KNAB vai prokuratūras (vai abu iestāžu kopā) pārstāvjiem izdevās no kriminālprocesa „izglābt” vispirms R. Meroni un naudas nodošanas starpnieku, viņus aizvietojot ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, savukārt pašam A. Kaimiņam piemērojot daudz „vieglāku” pantu.

Jau 2018. gada jūnijā tika paziņots, ka šim kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā līdz ar V. Tamužu figurēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, un sekojusī A. Kaimiņa īslaicīgā aizturēšana, kurai nebija nekādas praktiskas jēgas, palīdzēja viņam iekļūt arī nākamajā Saeimā.

„Kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu,” – šāda bija KNAB oficiāli sniegtā informācija 2017. gadā.

Pēcāk izrādījās, ka V. Tamuža epizode kriminālprocesam ir tikusi pievienota tieši tāpēc, lai soli pa solim no tā būtu iespējams „paglābt” R. Meroni un viņa „starpnieku – menedžeri”, bet pēc tam partijas nelikumīgā finansējuma kriminālprocesu vispār izbeigt.

Vispirms 2020. gada februārī tika paziņots, ka kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Nekādi plašāki skaidrojumi par to tā arī nav sniegti.

A. Kaimiņam gan tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, par ko viņš tagad arī tiek tiesāts, taču no nopietnākajām aizdomām viņš tika vaļā. „Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā,” – paziņoja KNAB.

Savukārt 2020. gada oktobrī nu jau prokuratūra atzina, ka esot izbeigta arī lieta par nelikumīgu partijas finansēšanu, kurā figurēja A. Zakatistovs un V. Tamužs, - tā vietā nāca kriminālprocess par... parastu krāpšanu, kurā figurēja vairs nevis aptuveni 200 000 eiro, kā tas bija A. Kaimiņa un R. Meroni kriminālproecesā, bet gan nepilni 30 tūkstoši eiro, kuri esot izkrāpti no SIA “Eco Baltia grupa”. Tikmēr R. Meroni un viņa „starpnieks – menedžeris” izspruka sveikā.

Tagad Rīgas pilsētas tiesas spriedums rādīs, vai šī politiskā korupcija būs atstājusi ietekmi ne tikai uz prokuratūru un KNAB, bet arī tiesu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...