KNAB vadība: ja tiesas lēmumu nepilda KNAB izmeklētājs, tas nav nosodāmi; Ģenerālprokuratūra nepiekrīt

Iesaki rakstu:

Kā jau informēts, KNAB ir paziņojis, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas (nav šaubu, ka domāts Vaškevičs) interesēs.

Vardarbības draudi tikuši izteikti kādai personai (kā Pietiek jau informējis – paputējušam miljonāram, Revertas megaparādniekam Aleksandram Kozlovam), lai tā tālāk iespaidotu liecinieku (Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Tāli Kravali), kam šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā Vaškeviča interesēs.

Šī kriminālprocesa ietvaros pagājušā gada 21. novembrī – trīs mēnešus pēc kratīšanas atļaujas saņemšanas – Vaškeviča un Vilkastes mājā notikušas septiņas stundas ilgas kratīšanas protokols rādīja, ka KNAB izmeklētāji Anita Ringo, Kārlis Ragže, Andris Baculis, Kārlis Ertmanis, Juris Pujāts un Maksims Savenkovs bija izņēmuši arī daudzus priekšmetus, kuru saistība ar draudu kriminālprocesu ir grūti saskatāma.

KNAB tā arī nespēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ kratīšanā būtu jāizņem, piemēram, vismaz 15 gadus sena Vaškeviča muitas eksperta apliecība, Vilkastes biznesa materiāli, tādi dokumenti kā „iesieta, prokurores, valsts apsūdzības uzturētājas ONCNSP virsprokurora vietnieces E.Jonikānes uzruna tiesai (ar atzīmēm, izdarītām ar roku, un ielīmētām līplapiņām” un pat preses publikācija ar virsrakstu „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes".

Taču Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa atcēla šīs pašas tiesas izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silakalna lēmumu, ar kuru šī kratīšana tika sankcionēta, norādot, ka „izmeklēšanas tiesnesim nebija pietiekams pamats pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu pie personas, kurai uz to brīdi nebija nekāda procesuālā statusa kriminālprocesā un kuras iespējamo izdarīto noziedzīgo nodarījumu procesa virzītājs vēl nebija kvalificējis”.

Taču izrādījās, ka KNAB par sev saistošu neuzskatīja arī šo nepārsūdzamo tiesas lēmumu, un iejaukties nācās Ģenerālprokuratūrai, kura Pietiek saņemtā oficiālā atzinumā ir norādījusi: „Ir konstatēts, ka KNAB izmeklētāja R.Kuzmas rīcība, neatgriežot visus 2012.gada 21.novembrī kratīšanā (..) izņemtos priekšmetus un dokumentus to īpašniekiem un likumiskajiem valdītājiem, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 334.pantu.”

Ģenerālprokuratūra Pietiek arī informēja, ka „2013. gada 23.janvārī Kriminālprocesa likuma 36.p.l.d.,37.p.2.d.l.pkt. kārtībā, realizējot prokurora uzraudzību kriminālprocesā Nr.16870001612, KNAB izmeklētājam R.Kuzmam tika dots norādījums atgriezt visus 2012.gada 21.novembrī Rīgā, Strautu ielā 3a kratīšanas laikā izņemtos priekšmetus un dokumentus, izņemot ar likumu aizliegtus priekšmetus un dokumentus (ja tādi ir), to īpašniekiem un likumiskajiem valdītājiem”.

Taču, kā izrādās, KNAB vadība arī pēc šī Ģenerālprokuratūras norādījuma paliek pie sava – ne biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, ne biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs nevēlējās paskaidrot Pietiek, vai un kā tieši KNAB gatavojas pildīt tiesas lēmumu un prokuratūras aizrādījumu. Taču no viņu reakcijas izrietēja, ka nekāds pārkāpums saskatīts netiek un Kuzma nesaņems nekādu sodu par savu prettiesisko rīcību, kas par tādu atzīta ar Ģenerālprokuratūras atzinumu.

Ne Streļčenoks, ne Vitenburgs arī nevēlējās paskaidrot - kādu iemeslu dēļ KNAB arī pēc Centra rajona tiesas nepārsūdzamā lēmuma nebija atdevis Vilkastei visus viņas dzīvesvietā kratīšanā izņemtos priekšmetus. Tāpat KNAB nevēlējās arī atklāt, cik reizes pēdējā gada laikā biroja rīkotas kratīšanas ar tiesas nolēmumu ir atzītas par prettiesiskām.

Seko mums