Ko darīt, ja jūs cenšas atlaist vēl pirms obligātās vakcinācijas likuma pieņemšanu
Natālija Magazeina15.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz man bieži gan publiski, gan nepubliski uzdotajiem jautājumiem par to, kā rīkoties gadījumos, ja darba devējs Jūs kaut kādā veidā mēģina piespiest vakcinēties pret Jūsu gribu un draud ar atlaišanu, centīšos īsumā sniegt dažus ieteikumus, kā izmantot savas kā darba ņēmēja tiesības, kuras likums aizsargā vairāk nekā darba devēja tiesības.
Ar savām tiesībām un pienākumiem, un detalizētu Darba likumu normu skaidrojumu ieteiktu iepazīties šeit, kur arodbiedrības kopā ar advokātu biroju ir sagatavojušas Darba likuma komentārus, kas visiem ir pieejami bez maksas -https://arodbiedribas.lv/.../2020/02/new_dl_ar_kom.pdf.
Šie komentāri ir sagatavoti ļoti ērtā formā, komentējot katru Darba likuma pantu. Šeit Jūs varat pārbaudīt tos pantus, uz kuriem atsaucas darba devējs, ja tiek mēģināts Jūs atlaist vai pierunāt iet prom no darba pašiem, vai tiek likts Jums pašiem maksāt par testiem..
Jūs bieži vaicājat, kā reaģēt uz darba devēja e-pastiem ar informāciju, ka, piemēram, no 1.septembra jāiesniedz sadarbspējīgs sertifikāts vai jātestējas par savu naudu.
Iesaku rīkoties šādi - tā kā e-pasts nav dokuments, ar kuru jums darba tiesisko attiecību ietvaros var uzlikt kādu pienākumu, Jūs varat atbildēt uz šādu e-pastu ar: „Iepazinos!” Varat lūgt darba devēju izdot konkrētu rīkojumu, kas noteiktu Jums skaidru pienākumu. Darba devējam šajā rīkojumā jānorāda precīzas likuma vai MK noteikumu normas, ar ko viņš pamato šādas savas prasības. Ja tas netiek darīts, tas ir uzskatāms par pārkāpumu, jo Jūs nevarat izpildīt pienākumu, kura saturs Jums nav saprotams vai zināms!
Vēršu uzmanību, ka Darba likuma 6. panta (Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība) 1.daļa nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli!
Ja darba devējs atsaucas uz to, ka prasība obligāti vakcinēties vai regulāri testēties ir pamatota ar darba aizsardzības jautājumu nodrošināšanu iestādē/uzņēmumā (darba aizsardzības pasākumi — preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi), tad Jūs varat lūgt darba devējam apmaksāt testus no iestādes/ uzņēmuma līdzekļiem, jo par darba aizsardzības noteikumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgs iestādes/uzņēmuma vadītājs. Attiecīgi visi izdevumi, kas saistīti ar darba aizsardzības un drošības nodrošināšanu, ir jāsedz iestādei/uzņēmumam.
Citēju: "Ja darba devējs ir noteicis pienākumu veikt regulāru darbinieku testēšanu kā vienu no epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas pasākumiem vai darba aizsardzības sistēmas elementiem, tad testēšana jāapmaksā darba devējam, jo Darba aizsardzības likuma 5. pantā ir noteikts darba devēja pienākums segt ar darba aizsardzību saistītos izdevumus."
Šobrīd tas izriet no Darba aizsardzības likuma. Labs skaidrojums par šo atrodams šeit - https://lvportals.lv/.../330359-darbinieku-nodarbinatiba....
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
