Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?
Vija Kilbloka, miljonāre29.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Grāmatnīcu darbinieki paši šausminās, bet ķengu grāmatas tirgošanai tiek ņemtas, jo tās taču pērk un piemaksu procentus par pārdoto kāro katrs veikals.
Turklāt, kā tad tas būs, ja mūsu grāmatnīcā ienāks pircējs un mums nebūs viņa iekārotās preces?! Nāk taču pat tādi, kuri parasti no laba prāta kāju grāmatnīcā nesper un kuriem grāmatām naudas nav.
Štrunts par sirdsapziņu, mums ir vārda brīvība, neesam jau nekādi cenzori, negribam, ka nomelnotāji nomelno mūs pašus, galu galā nomelnotie taču varētu griezties tiesā, bet nezin kādēļ to nedara. Argumentu sevis attaisnošanai ir daudz.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.