Ko man atgādina Artusa Kaimiņa pēdējais vārds valsts apkrāpšanas tiesā? Tā taču ir Ķenča lūgšana!
Skumjais Bruņinieks25.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Goda vārds... es kaut ko tik rēcīgu kā pietiek.com publicēto Artusa Kaimiņa pēdējo vārdu valsts apkrāpšanas tiesā sen nebiju lasījis. Tas tik ir apsūdzētā "pēdējais vārds tiesā"! Es ilgi nevarēju saprast, ko tas viss man dikti, dikti atgādina? Kaut kas ļoti, ļoti pazīstams... un tad man pieleca - tā taču ir ĶENČA LŪGŠANA!
Tā sākās: "Ak, mīļais kungs, Dievs un Pestītāj!" Lūdzu, izlasiet to un gūsiet patiesu baudu... kontekstā ar Kaimiņa lūgsnām.
Es tik citēšu Jums šīs Ķenča lūgšanas pašas beigas: "Un, ja arī Tavs prāts būtu, lai mērnieciņa cienīgs tēvs liek mani cietumā, tad dod, ka cietuma atslēga būtu pazudusi un paši valdnieki, viņas meklēdami, sāktu kauties un es pa to starpu varētu izbēgt.
Še nu ir viss tas upurītis, ko mana vājā sirds spēj Tevim nest, jo grēcinieki, kā sacīt jāsaka, esam visi mūžīgi mūžam.Neniecini manas vājās lūgšaniņas, bet dari daudz vairāk, nekā lūgt spēju!
Paklausi, ak, paklausi un esi jel šo reizīti vien žēlīgs! Tu zini, ka bez vajadzības es Tevis nelūdzu, negribēdams tevi kaitināt, jo kurš vēl ir tik maz ar lūgšanām Tev bāzies virsū kā es?
To, kā sacīt jāsaka, es Tev tad atminēšu un iedomāšu vai visu mūžu un kalpošu tāpat kā līdz šim: iešu tāpat baznīcā cik vien spēdams un došu savu artaviņu tāpat mīļām mācītājiņu atraitnītēm, kuras Tu, Kungs, lieci iedomāt visos lielos svētkos, jo mana labā roka nezina, ko tā kreisā dara. Dari, ak dari, Kungs, visu to žēlīgi..."
Vai nav varena līdzība... ko?
Kaimiņš lūdz "cienīgo tiesu", lai tā piešķir viņam savus labumiņus (atstāj māju utt.), gluži tāpat kā Ķencis lūdz "dziļās ielejas pļaviņu", "zirņu kalna tīrumiņu" un "autaudziņu gar Šmakānu robežām"...
Vēl tik trūka Kaimiņa zibeņu spērieni Lembergam un Lato Lapsam... kas varēja būt apmēram šādi - "... lai viņi labāk domā uz savu pēdējo stundiņu, jo nav vairs nekādi jaunie... kaut "melnais" viņus parautu".
Kopumā man tas Kaimiņa stils, kā viņš runā ar tiesu, atgādināja to privāto slepeno sarunu Kaimiņa partijas kabinetā, kad Artuss skurbulī dalīja un pārdeva ministru posteņus par štukām... Familiārais vārds "teksti", "šitā opcija man neder”.
Kaimiņš runā ar tiesu tā, it kā viņš būtu saaicinājis tiesnešus savā kabinetā, uzlicis dropi un tagad izskaidro, kas viņam der, kas neder... kāpēc neder... un kas būtu (pēc viņa prāta) visoptimālākais.
Ir taču visādi varianti un "opcijas"... vai ne? Visu var sarunāt.
Kā sacīt jāsaka: "Cienījamā tiesa, te nu redziet manu ceļu un ziniet, ka es nebraucu vis, dzīdamies pēc pasaules goda un kārumiem…”
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.