Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko mēs gaidām no NATO samita

Edgars Rinkēvičs
27.06.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Madridē sāksies NATO samits. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tas ir būtisks, jo tajā tiks lemts par mūsu drošībai svarīgiem jautājumiem.

Pirmkārt, tiks apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija tiks minēta kā viens no būtiskiem apdraudējumiem mieram un stabilitātei Eiropā (pašreizējā koncepcijā šī valsts tiek uzskatīta par partneri). Stratēģiskā koncepcija ietekmē tālākus praktiskus lēmumus.

Otrkārt, tiks lemts par jauno Alianses aizsardzības pozicionējumu, sevišķi Austrumu flangā. Baltijas valstīm ir būtiski attīstīt sabiedroto brigādes līmeņa komandvadības un atbalsta elementus, izvietot nepieciešamos munīcijas un ieroču krājumus papildspēku apgādei, organizēt vienību apmācību utt.

Pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt pilnu NATO un tās dalībvalsts (Latvijas) perimetra aizsardzību, nepieļaujot naidnieka ienākšanu NATO teritorijā. Konkrētu vienību izvietošana Latvijā un papildu vienību piesaiste saasinājuma gadījumā ir būtisks solis šī uzdevuma sasniegšanai.

Jau šobrīd Latvijā atrodas vairāki tūkstoši sabiedroto karavīru, kas atbilst brigādes līmenim, galvenais uzdevums ir izveidot nepieciešamo satvaru kaujasspējīgai vienībai un rīcībai. Esam pateicīgi mūsu kanādiešu, amerikāņu, dāņu un spāņu sabiedrotajiem, kas kopš pirmajām Krievijas iebrukuma stundām atsaucās un nosūtīja papildspēkus uz Latviju.

Jau pašlaik NATO klātbūtne Latvijā ir būtiski pieaugusi, tagad svarīgi to institucionalizēt. Jāpiemin, ka šie lēmumi būs bez kāda konkrēta beigu termiņa. Arī Latvijai ir svarīgi mājas darbi darāmi - attiecīgas infrastruktūras (bāzes un poligona) izveide, pie tā jau Aizsardzības ministrija strādā.

Treškārt, pašreizējā Krievijas agresija Ukrainā daudz liek mācīties visu valstu bruņotajiem spēkiem, taču arī valdībām ir jāsaprot, ka nepieciešams palielināt gan nacionālo finansējumu aizsardzībai, gan kopējo NATO budžetu, arī militārai industrijai ir jāsāk strādāt ar pilnu jaudu, palīdzot gan Ukrainai, gan arī papildinot pašu noliktavas.

Nereti dzirdu skeptisku jautājumu, vai 5. pants mūs aizsargā? Vai sabiedrotie nāks palīgā uzbrukuma gadījumā? Atceroties mūsu vēstures melnās lappuses un redzot, kas notiek Ukrainā, šie jautājumi un bažas ir saprotamas.

Diskusiju plašums un dziļums, gatavojot samitu, runājot ar kolēģiem, bet, galvenais, redzot, cik ātra reakcija sekoja 24. februārī, pieaugošā dalībvalstu izpratne par Krievijas agresīviem nodomiem (te gan gribētos, lai vienam otram “pielec ātrāk”) man liek apgalvot, ka, jā, 5. pants darbosies. Gan juridisku, gan politisku iemeslu dēļ, - ja kāda dalībvalsts paliek bez aizsardzības, tas nozīmē visu Rietumu drošības konstrukcijas sabrukumu, un to neviens nevēlas.

Vienlaikus drošība ir process, nevis rezultāts, nemitīgi mainīgā starptautiskā vide un arī iekšpolitiskā dinamika daudzās sabiedroto valstīs neļauj mums atslābt ne mirkli. Mums būs ne tikai jāpanāk lemtā izpilde, bet jāturpina iestāties par tālākiem soļiem Baltijas valstu aizsardzības garantēšanā, kas loģiski turpinās iesākto.

Visbeidzot, vienmēr jāatceras, ka pirms Vašingtonas līguma 5. panta ir 3. pants, kas paredz to, ka puses “uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.” Tas nozīmē, ka arī mums ir jāinvestē aizsardzībā (pareizs lēmums par 2,5% no IKP) un jāpalielina NBS skaitliskais sastāvs, un jānostiprina to kaujasspējas. Atsevišķi, bet saistīti ir jārisina iekšējās drošības jautājumi.

Šeit ieskicēju tikai dažas lietas par gaidāmo samitu, darbs pie dokumentiem turpinās, tie vēl tagad tiek apspriesti un slīpēti. Ar kolēģiem nedaudz uzjautrinājāmies, ka valsts prezidentam, ministru prezidentam, aizsardzības ministram un man kopā ar abu ministriju un pārstāvniecības NATO darbiniekiem vajadzēja līgot kopā, jo darbs šajās svētku dienās bija samērā intensīvs, liels paldies visiem iesaistītajiem par ieguldījumu, tāpat arī mūsu Kanādas un ASV sabiedrotajiem par izpratni un atbalstu. Paldies visiem tiem, kas jau kopš 2017.gada ir kopā ar mums Ādažos, palīdzot sargāt mūsu drošību.

Ceru, ka visi mums būtiskie lēmumi 28.-30.06.tiks pieņemti un tas vēsturē iezīmēs jaunas, drošākas nodaļas sākumu mūsu valstij un reģionam kopumā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...