Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iecerēju šo rakstu kā atbildi kādam lielas SIA direktoram (personālijas nav svarīgas), kas šodien dedzīgi aizstāvēja viedokli, ka pandēmijas vīruss ir nekaitīgs kā maza bērna čuriņa, no tā nav jābaidās, un apelēja pie 1% līdz pāris % mirstības statistikas. Kad iebildu, ka UN-WHO dati gan rāda ko stipri atšķirīgu, saņēmu (kā parasti) šļācienu ar mazcenzējamiem personiskiem apvainojumiem un diagnozi, ka esmu Latvijas Izglītības Sistēmas kauna pleķis. Tā nu gribētu te "atmazgāties".

Kāpēc? Tāpēc, ka jebkāds lēmums, kas balstīts uz labiem datiem, var būt gan labs lēmums, gan slikts lēmums. Bet lēmums, kas balstīts uz sliktiem datiem, vienmēr būs slikts lēmums. Un šobrīd šāds lēmums ik dienas, ik stundu ir jāizdara katram no mums. Vēl nesen dzirdēju ar daudziem smailijiem apkarinātu domu no divdesmitgadnieka mutes - eu, kur varētu aiziet sainficēties ar to jaunmodīgo slimību, lai beidzot būtu izslimots un miers.

Tātad kādi ir dati un ko tie saka tādu, ko plašsaziņas līdzekļu pirmajā slejā ar uguni neatrast? Bez garāka ievada te neiztikt.

Pirmkārt, kā rēķināt procentus? Protams, kas gan var būt vienkāršāks stacionāram procesam? Ņemam ieejošo vērtību un dalām ar izejošo vērtību. Piemēram, kopējais mirušo skaits dalīts ar kopējo saslimušo skaitu.

Taču viss saiet bētē, ja ieejošo skaits katru dienu, stundu vai vienalga kādā periodā dubultojas, desmitkāršojas, vai vienalga kā mainās. Šāda DINAMISKA procesa gadījumam vidējie lielumi ir nevis klaji maldinoši, bet vienkārši dezinformējoši.

Šādiem gadījumiem viskorektāk ir izmantot mazu gabaliņu no kopējās līknes, piemēram, izvēlētu datumu, kurā kāds nogrābis savu nelaimes infekciju. Tad absolūti korekts rezultāts būtu - attiecīgā datumā saslimušo tagadējo miroņu skaits pret tai pašā datumā nogrābušo un tagad izdziedējušos skaitu.

Tā kā pirmais lielums ir vienāds ar izdziedējušos skaita un mirušo skaita summu, bet pirmais skaitlis parasti nav zināms, tad formula būs: kaut kādā datumā mirušo skaits dalīts ar tai pašā datumā mirušo plus izdziedēto skaitu. Tomēr jābrīdina, ka, tikko kā šo formulu attiecināt uz garāku periodu, notiek nejauka lielumu aizvietošana, kas ir pilnīgi korekta, ja no inficēšanās līdz nāvei ir tikpat garš laiks kā no inficēšanās līdz izdziedēšanās konstatācijai.

Bet ir pamatīgas aizdomas, ka mirst mazliet ātrāk, bet dziedēšanās aizņem vairāk laika. Līdz ar to statistikas ailē "izdziedētie" savā saslimšanas "stāžā" ir vecāki nekā "mirušie", un, tā kā iesākumā slimnieku bija mazāk, tad statistika MAZLIET "vilks" virzienā uz pārāk mazu rezultātu. Taču labāku datu publiskajā sfērā nav, rēķinām ar tādiem, kādi ir.

Vēl man tika pārmests, ka ļaunprātīgi (protams, panikas celšanas nolūkā, citas birkas mēra laikā nestrādā tik iespaidīgi) esmu atmetis tos bezgala daudzos, kam Kroņa Numurs jau ir diagnosticēts, bet kuri vēl gaida savu spriedumu - dzīvot vai mirt.

Jā, atzīstos, ij netaisos šo "kļūdu" labot. TAD, KAD par šiem nelaimīgajiem būs pieejama statistika, tātad pēc nedēļām divām-trim, TAD viņu dati būs ietverti statistikā, un viss tiks izrēķināts.

Bet izmantot šo cilvēku skaitu ŠOBRĪD, kad noris procesi ar daudz vecāku stratu/grozu/stāžu un par jaunajiem miršanas datu nav un nevar būt, tad šī skaitļa ierēķināšana rada neko citu kā "aizver actiņas un smaidi" efektu.

Nu kā, ja varbūtība mirt ir 1%, tad riskējam bez bažām, nu, es taču esmu liels, skaists, varens utt., utt., man aklā lode nospindzēs garām. Savukārt, ja ir kā krievu ruletē, viena vieta aptverē pilna un piecas vietas tukšas, tad tikai "atsaldētie" šādu spēli uzskata par pieņemu risku.

Soļoju no rīta ar skatu uz 7.tramvaja pieturu Rīgā, - pārbāzts kā sadumjās pavienības laikos, ka ne siļķes astei kur nokrist. Karantīna! Tramvaju skaits samazināts! "Rūpēs par Jūsu veselību - Jūsu Rīgas Dome". Mani tur pat ar telferi neievilktu.

Elementārā varbūtība saka, ka, ja kaut kur sapulcējas, teiksim, 100 cilvēki vagonā, katrs ar bezgala niecīgu varbūtību būt pusslimam (šobrīd 221 dalīts ar Rīgas iedzīvotāju skaitu 632 614=0,035%), tad šādas ciešas GRUPAS varbūtība inficēties ir 100 reizes varbūtība 100x0,035%=3,5%.

Kur didaktika, jautāsiet? Slikts lēmums rada sliktas sekas, kas nekur nepazudīs un pēc 2 nedēļām ar 14% līdz 45% varbūtbu (skat daudz zemāk tabulu) manifestēsies. Savukārt 1% mirstības riska gadījumā tas viss ir "pupu mizas", jo 1%x3,5% ir varbūtība 0,000035 pret vienu. Ir risks, taču pilnīgi pieciešams.

Varbūtība, ka, nākot ārā no redakcijas ar vai bez manuskripta kabatā, man uz galvas uzkritīs ķieģelis un nositīs beigtāku par beigtu, ir ar kārtu 1: (10 līdz 100 miljoni), bet tāpēc neviens nebaidās ieiet vai iziet redakcijās, darbnīcās, pasta iestādēs un pat dzertuvēs ne, no kurām patiešām būtu vērts baidīties.

Nu tad beidzot teorijas mērcīte ir terīnē ielieta, varam sanākt uz sātīgo maltīti. Šorīta Džona Hopkina institūta (CSSE) dati par vīrusu rāda saslimstību pa valstīm un kopā, paņēmu interesantākos pretmetus un apkopoju tabulā

Valsts

Mirušie

Izdziedētie

procentuālā mirstība %

piezīmes

Pasaulē

18 923

108 629

14,83

Itālijā

6820

8326

45

jo veselības aprūpes sistēmas kolapss

Hubei province Ķīnā

3160

60 324

4,98

jo bija iemācījušies apārstēt

Spānija

2991

3794

44,08

jo veselības aprūpes sistēmas kolapss

Irāna

1934

8913

17,83

iedomājās, ka ir vissmagāk cietusī valsts

Francija

1100

3281

25,1

jo šonedēļ parādījušās iedarbīgas zāles

D-Koreja

126

3730

3,27

jo izcils paraugs kā jācīnās pareizi

Secinājums Nr.1. Par 1% vai 4% mirstību ir rozā sapnis ar gaišu maliņu. Nu nebūs, ja vien Latvijā nebūs pieejami vismaz (5% plus 15%) reiz 0,8 reiz 1,92 miljoni pilsoņu = 300 000 mākslīgās elpināšanas aparātu (un tikpat mediķu), un abi ir neiespējamāki par neiespējamu.

Secinājums Nr.2. Mēra laikā nav jātaisa dzīres, bet, ja taisa, tajās ar pēdējām saprāta paliekām apveltītie ēd drūmā vientulībā. Citādi nevis vienkārši vāks, bet K.Vonnegūta vārdiem (Kaķa Šūpulis) - Vahāks.

Secinājums Nr.3. Veciem cilvēkiem, sākot ar manu gadu nastu, un Jums, Jums un pat Jums arī nav ko vazāties apkārt, pasūtiet ņammu ar kurjeru un sēdiet mājās, knibinieties. Ja uz darbu, - pārsoļot pilsētai pa diagonāli neprasa daudz vairāk kā stundu. Staigāšana uzlabo veselību. Sabiedriskais transports ir vislielākais riska avots, nākamais aiz veikala apmeklējuma.

Austrāļi aģitē, ka arī automobilis nav 100% drošs, jo degvielas pistoli ņem vienā un tai pašā vietā gan slimie, gan neslimie. Šo problēmu atrisina cimdi! Cimdi aiztiekot durvju rokturus, cimdi aiztiekot atslēgas vai naudu, un pat personiskais mobilais telefons un bankas karte, ko svešiem nebūt nedodat apslienāt, var nest nāvi, ja vien to ik dienas nenosterilizējat. Jo esat to izvilcis nesterilā vietā un pietuvinājis sejai.

Sterilizācijai 30 sekunžu laikā gana esot pat ar tik švaku spirta šķīdumu kā 30%, tātad krievu nacionālais dzēriens, tas ar 40 grādiem, roku aplaistīšanai un durvju kliņķu apslaucīšanai ir labāks par labu.

Ķīnieši apgalvo, ka kvarca lampa ir vienīgais publiski iedarbīgais gaisa sterilizācijas līdzeklis poliklīniku un veikalu gadījumam. Diemžēl ir tikai divi viļņa garumi, kas grauj ķīmiskās saites šajā vīrusā, 180 nm un 254 nm, tātad baktericīdās (garās solārija) lampas neder, der zema spiediena un augsta spiediena dzīvsudraba kvarca lampas.

UVC ekspozīcijas doza 4 W/m2 nogalina 99,5% Kroņa vīrusa 1 minūtē (bet cilvēkam tas ir pat īslaicīgi par daudz). Ar UV starojumu rokrokā rodas ozons, arī tas labi sterilizē (kā jau nāvīga inde), tādējādi 4 mg/m3 ozona 95% Kroņa vīrusu nonāvē 1 minūtē, diemžēl cilvēkam tikai īslaicīgi ir pieļaujams 0,12 mg/m3.

Avota optimālā izvietošanas vieta ir grīda, tur vīruss uzturas 24 stundas līdz dabiskai nāvei, bet gaisā tikai minūti līdz trīs. Uz apstrādes laiku no istabas var arī iziet, ja kas. Ir izteikts pieļāvums, ka varbūt vīrusu sākumstadijā plaušās var izdedzināt, krietni pasēžot somu pirtiņā pie grādiem tā ap 90 un elpojot karsto tvaiku, taču medicīnisku pierādījumu tam nav nekādu. Toties ir, ka sejas maska pasargā orientējoši minūti, bet pēc tam pati kļūst par infekcijas avotu.

Secinājums Nr.4. Vai es taisu paniku? Nē, es novēršu paniku tai nebaltajai dienai, kad šie statistikas apstrādes dati parādīsies plašsaziņas apritē. Jo patiesību zem cepures ilgi nenoslēpt, es neesmu vienīgais, kas kaut ko saprot no rēķināšanas. Un vienmēr un visur līdz šim vēsturē ir bijis labāk simtreiz par daudz piesargāties nekā 1% par maz piesargāties.

Piedodiet, esiet paši katrs savas laimes kalējs. Turklāt panikofobiem gribētos likt pie sirds, ka pret pandēmiju ZĀLES IR, veselas 2 dienas kā ir, un Francija raportē par ļoti labu ārstniecisko efektu. Jautājums ir vien par ātru saražošanu. www.mediterranee-infection.com/wp-content/uploads/2020/03/Hydroxychloroquine_final_DOI_IJAA.pdf

Tiem, kas angliski nespēj lasīt, te pārstāsts krieviski http://rusjev.net/2020/03/24/vo-frantsii-nashli-effektivnoe-lechenie-koronavirusa

Vēl pats savām acīm redzēju ķīnvalodīgajā presē (linku nedošu, diez vai spēsiet izlasīt) statistikas datus par mobilo tālruņu abonentu skaitu Vuhaņas pilsētā: 2019.g.decembrī 11 miljoni un 2020.g.februārī 8 miljoni. Kas notika ar 3 miljoniem iedzīvotāju, ja miruši tikai daži tūkstoši? Mukdami uz mazāk piesārņotiem laukiem, nolēma mobilo ceļā līdzi nepaņemt?

Tomēr grūti nepamanīt, ka 3/11=27%, kas labi sakrīt ar tabulas pārējo valstu rezultātiem. Un tad arī top skaidrs, KĀPĒC tik neadekvāti lielu paniku ražo taisni valstu un nāciju vadoņi (Ķīnu ieskaitot) ar pretvīrusa pasākumiem, ja jau mirstība tāds nieks vien ir.

Man šodien tapa pārmests: "Vai tas, ka vecs cilvēks redzēs satriecošu prognozi par savām iespējām izdzīvot, viņu darīs laimīgāku?" Nemaz neceru! Un negribu, lai man dārgie un mīļie vecie cilvēki ar smaidu sejā iesoļo nāvē, jo neviens tiem nav pateicis: "Nu tak sēdi ar iekšā takš mājās un raudi dūrītē, ja nevari citādi, jo tad un tikai tad ir labas izredzes pārdzīvot visus mūs - jaunos un spraunos, kam ik dienu jāstrādā."

Esmu sajucis? Ak, kaut jel tā būtu! Taču rakstā te, skat. linku zemāk, Itālijā kāds vietējais mērs apgalvo to pašu ko es, ka veselības aizsardzības struktūru mazspējas gadījumā, kā konkrēti ir bijis viņa vadītajā pilsētiņā, mirušo ir ČETRAS REIZES vairāk nekā lieliskas aprūpes gadījumā no UN-WHO apkopojuma.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/377882-bergamo-mers-no-covid-19-miruso-skaits-ir-lidz-pat-cetram-reizem-lielaks-par-oficiali-zinoto

Uff, savu pilsoņa pienākumu brīdināt esmu paveicis. Jūsu uzvedība tālāk ir Jūsu pašu rokās.

Merry Crysis and Happy New Fear!

* pēc profesijas datu apstrādātājs, rēķinātājs, amatā pētnieks, divas augstākās izglītības un visādi grādi (šis tikai paklanījiens tiem, kas mani gribēs nomētāt ar olām un saukt par tumsonīgu profānu)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...