Ko paredz "finanšu investoram no Vācijas" gatavotais "Air Baltic" akcionāru līgums: publicējam darba variantu
PIETIEK15.11.2015.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ko tieši paredz "finanšu investora no Vācijas" vajadzībām lielā slepenībā gatavotais nacionālās aviokompānijas Air Baltic akcionāru līgums? Pietiek šodien publisko lielāko daļu (dažas lappuses nav izdevies pārfotografēt) no šī dokumenta, kura saturs izšķirs - cik lielas tiesības aviokompānijā iegūs un uz cik lielu kumosu no tās varēs pretendēt "finanšu investors no Vācijas", par kura "kāju augšanas ģeogrāfiju" Pietiek šodienas publikācijā izteicies Aivars Lembergs.
Akcionāru līguma darba variants pašlaik rada iespaidu, ka tas ir tapis pirmām kārtām tāpēc, lai nodrošinātu visdažādākās garantijas un priekšrocības "finanšu investoram no Vācijas".
Tā, piemēram, investoram (līgumā tas oficiāli ir SIA Aircraft Leasing 1) ir visas tiesības nodot jebkuras savas akcijas jebkuram uzņēmumam, kura galīgais labuma guvējs ir šī investora īpašnieks, ieskaitot ģimenes īpašuma trastu.
Turklāt tādā gadījumā Latvijai nebūs tiesību izmantot tai it kā nodrošinātās pirmpirkuma tiesības un/vai līdzpārdošanas tiesības, vai jebkuras citas tiesības vai tiesību aizsardzības līdzekļus attiecībā uz investoru vai nododamajām akcijām.
Savukārt gadījumā, ja Latvijas valsts savas akcijas izlems pārdot (vai citādi nodot) kādam pircējam un jebkāda iemesla dēļ investora pirmpirkuma tiesības un/vai līdzpārdošanas tiesības netiks ievērotas, "investoram ir tiesības pieprasīt, lai Latvija pērk visas investora akcijas sabiedrībā par cenu atbilstoši Sabiedrības akciju vērtības neatkarīgam tirgus novērtējumam".
"Finanšu investoram no Vācijas" saskaņā ar līguma darba variantu tiks nodrošinātas arī ekskluzīvas tiesības piedāvāt Air Baltic jaunas lidmašīnas.
"Katru reizi, kad sabiedrība plāno papildus jaunu gaisa kuģu līzingu un ir vienojusies par attiecīga līguma projektu ar trešo personu (Līzinga devējs). Sabiedrība vispirms piedāvā Investoram 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā, kuras, ciktāl tas praktiski iespējams, ir ietvertas Nogaidīšanas periodā nevis pēc tā, iesniegt Sabiedrībai alternatīvu piedāvājumu, sacenšoties ar Līzinga devēja piedāvājumu," teikts darba variantā.
Kontekstā ar "finanšu investora no Vācijas" publiskajiem izteikumiem, ka viņš noteikti vēlēšoties vietu Air Baltic padomē, vērā ņemamas ir arī apjomīgās tiesības, kas akcionāru līgumā ir noteiktas uzņēmuma padomei un būtiski pārsniedz tās pašreizējās pilnvaras.
Līguma darba variantā arī detalizēti aprakstīti mehānismi, kuriem jānodrošina, lai, Latvijai pārdodot savas akcijas atrastam pircējam (piemēram, stratēģiskajam investoram), "finanšu investors no Vācijas" jebkurā gadījumā gūtu pietiekami lielu peļņu. Turklāt ļoti daudzās situācijās kā galvenais kritērijs norādīts "neatkarīgs tirgus vērtējums".
Līguma darba variants min arī gadījumus, kad "finanšu investors no Vācijas" var arī bez maksas tikt pie papildu Air Baltic akcijām: "Ja vainīgais Akcionārs ir Latvija un kopējais Zaudējumu apjoms ir vismaz EUR 20 000 000, bet nepārsniedz USD 58 000 000, Latvija ir tiesīga atlīdzināt Investoram arī, piešķirot Sabiedrības akcijas."
Interesanti, ka, kā rāda dokuments (pēc visa spriežot, Latvijas valsts uzdevumā to izstrādā pretrunīgi vērtētais advokātu birojs Sorainen), izrādās - neraugoties uz pašlaik atklātajām milzu problēmām ar finansējumu, tās nav traucējušas Air Baltic padomei jau šā gada augustā apstiprināt jaunu biznesa plānu Horizon 2021, kura "būtisks elements ir jaunas efektīvas flotes ieviešana, kas cita starpā iekļauj jaunus reģionālus gaisa kuģus".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
