Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Cilvēks, kurš Latvijā izveidoja lielāko un veiksmīgāko benzīntanku ķēdi,” – tā par savu politkompanjoni Baibu Rubesu publiski izteicies Attīstībai/Par pārstāvis Mārtiņš Staķis. Daudzi tam varētu noticēt, kaut patiesība bija pilnīgi citāda - un runa nav tikai par krāšņu kurināmā tirgošanu dīzeļdegvielas vietā, ar ko savulaik kļuva slavena "menedžere Baiba".

Vispirms jau – Statoil ķēdi Latvijā izveidoja Kārlis Miķelsons, kamēr Rubesa bija PR dāma. To gan Staķim vajadzēja labi zināt, jo viņš tajā laikā strādāja Narvesen centrālajā ofisā.

Bet būtiskākā lieta Rubesas laikā bija Statoil un Shell apvienošanās Baltijas valstīs 2000. gadu sākumā. Shell paziņoja, ka aiziet no Baltijas valstīm. Būtībā toreiz notika acīmredzama tirgus pārdale - Shell atdeva Statoil degvielas mazumtirdzniecības kontroli Baltijas valstīs. Bet Shell kontrolēja Somiju. Kur, kāds brīnums, tajā laikā netika atvērta neviena Statoil stacija.

Būtībā notika vienošanās - Statoil atdeva visu Baltiju, bet Shell kontrolēja visu Somiju. Protams, oficiālais monopols visur tika maskēts ar formāliem "trešajiem" spēlētājiem. Latvijas gadījumā – Neste DUS tīklu.

Šaubos, ka Rubesa to visu izdomāja. Bet Latvijas gadījumā tieši viņa organizēja Shell DUS tīkla pārņemšanu Statoil kontrolē. De facto tas nozīmēja ilgstošu Statoil dominēšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Un no tā izrietošās "īpatnēji" augstās cenas, kas faktiski nekad nereaģēja uz naftas cenas kritumiem.

Būtībā tā bija afēra, kas dārgi maksāja LV ekonomikai, katram autobraucējam un nesa pamatīgu papildu peļņu Rubesas saimniekiem. Latvija tika smalki apslaukta. Protams, viss tika juridiski smuki iepakots, un tur Statoil lieliski noderēja Latvijas smalkās dāmas korporatīvie sakari LV politiskajā elitē.

Nav šaubu, ka Staķis to zināja un labi saprata, jo Narvesen/Neste bija norvēģiski saistīts ar šo afēru. Protams, Staķis taisīs lielas acis un izliksies, ka nekas tāds nav noticis. Bet neviens jau nevar liegt jaunizceptajam politikānim pavingrināties stulbas melošanas prasmēs. Tā laika tirgus dalībnieki tāpat zina, kāda bija reālā situācija.

Zinu to labi, jo toreiz biju saistīts ar šo tirgu. Un labi atceros, kā bijušie Latvijas Shell DUS tīkla darbinieki stāstīja par dokumentu dedzināšanu, kad notika tīkla atdošana Statoil.

Cenas DUS tīklos tika kontrolētas nevis ar savstarpējo vienošanos, kas, protams, ir aizliegta ar likumu, bet gan ar speciāli izstrādātu mehānismu - algoritmu - "signālcenu”. Paceļot vai, krietni retāk, samazinot degvielas cenas, Baltijas DUS tīklos tas notika pēc vienas shēmas - vispirms pacēla viens spēlētājs Statoil, bet pārējie - Neste un vietējie mazākie DUS tīkli - pielīdzinājās dažu dienu laikā.

Pierādāmas vienošanās nebija, jo te formāli izskatījās pēc tirgus sekošanas. Bet pamatā bija "signālcenas" mehānisms. Tā visi mierīgi uzturēja sev vēlamo paaugstināto cenu.

Protams, vietējie darboņi Dinaz, Viada taisīja vēl citas shēmas, bet tas jau cits stāsts. Bet šajā Rubesas un draugu diriģētajā degvielas cenu spēlītē labi piespēlēja. Lieki teikt, ka normāla konkurence bija apd...sta pēc pilnas programmas. Tāpat kā LV aborigēni - katru reizi, kad pildījās Rubesas "izcilajā" Statoil LV ķēdē. Tā gadās, teiktu Vonnegūts.

An error has occured