Iesaki rakstu: 
Mūsu jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts 3. februārī lepni publicēja savā Twitter profilā [saiti uz] Veselības ministrijas dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par vakcīnu nepasūtīšanas procesu. Es kā apzinīgs pilsonis šo ziņojumu – iespējams, atšķirībā no tiešajiem adresātiem – arī izlasīju, pārbaudīju faktus un izdarīju šādus tādus secinājumus. Turpmāk veiktā analīze nebūt nepretendē uz zinātniska pētījuma līmeni, skaitļi var būt noapaļoti, datumi par pāris dienām neprecīzi, un fakti pārbaudīti ar Google palīdzību, taču, manuprāt, tas nemaina lietas būtību. Ja kādam interesē, atsauces varat sameklēt paši internetā.
Notikumu hronoloģiskā secība vislabāk ļaus saprast notiekošo Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā, kas attiecas konkrēti uz vakcīnu pasūtīšanu.
2020. gada 13. oktobris
Veselības ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu, kurā ir iekļauta informācija, ka AstraZeneca ir vienīgais ražotājs, kas sasniedzis vakcīnas klīniskās izpētes 3. fāzi. Šeit gan jāprecizē, ka 3. fāzes pētījumi tika tikai uzsākti augustā, un 6. septembrī tie tika īslaicīgi pārtraukti dēļ nopietna negatīva gadījuma Apvienotajā karalistē.
Savukārt publiski pieejamā informācija liecina, ka Pfizer vakcīnas 3. fāzes klīniskā izpēte tika uzsākta 27. jūlijā. Šo faktu, ka Ministru kabinetam ir sniegta nepatiesa informācija komisija, acīmredzot, nav pārbaudījusi vai par to lūgusi paskaidrojumus ziņojuma autoriem. Ziņojumā komisija nav arī noskaidrojusi šī ziņojuma autorus un parakstītājus.
2020. gada 21. oktobris
Tiek parakstīta un nosūtīta pasūtījumu forma AstraZeneca vakcīnu pasūtīšanai 1,271,900 devu apmērā. Iepriekš ir noslēgti vakcīnu Sākotnējie pirkuma līgumi (Advanced purchase agreement) ar visiem vakcīnu ražotājiem, bet no ziņojuma var noprast, ka pēc tam veiktie pasūtījumi ir vairāk juridiski saistoši attiecībā uz apjomu, kā šie līgumi. Tādēļ turpmāk vairāk uzmanība tiek pievērsta pasūtījumu datumiem.
2020. gada 23. oktobris
Turpinās AstraZeneca 3. fāzes klīniskā izpēte Apvienotajā karalistē, Brazīlijā un ASV, tiek publiskota informācija par vienu nāves gadījumu Brazīlijā un nopietnu negatīvu gadījumu ASV, pēc kura tiek atsākta izpēte.
2020. gada 9. novembris
Pfizer ir pirmā kompānija, kas publisko vakcīnas 3. fāzes klīniskās izpētes sākotnējos rezultātus. Vakcīnai tiek uzrādīta 95% efektivitāte.
2020. gada 16. novembris
Nupat jau sāk palikt interesanti. Veselības ministrija no Eiropas komisijas saņem Pfizer vakcīnu piedāvājumu 841,000 devu apjomā, apstiprināšanas termiņš 18. novembris.
2020. gada 17. novembris
Tā nu veselu dienu tiek organizēta sanāksme ar 12 Veselības ministrijas un padotības iestāžu ierēdņiem, no kuriem pieminēšanas vērti būtu Nacionālā veselības dienesta direktora pienākumu izpildītāja, Zāļu valsts aģentūras direktors un Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore, kaut gan par pēdējo neesmu pārliecināts. Ne tur klāt ir Viņķele, ne VM valsts sekretāre. Viss bez pārsteigumiem, lēmums par Pfizer vakcīnu iepirkumu negatīvs, jo visiem tad nāksies strādāt un NVD piebarotājiem radīsies papildu izdevumi loģistikas procesa nodrošināšanai.
Kā atklāj tā informācija, ko Pavļuts sākotnēji gribēja noslēpt, Ministru kabineta sēdē šajā datumā uzpeld Viņķele ar VM valsts sekretāri, kuras zināja par Pfizer piedāvājumu, bet, protams, šīm tantēm ne tur viedoklis, ne lēmums. Bet vai tad novērst Covid izplatību valstī nav viņu tiešais pienākums un atbildība? Nākamajā dienā ir jāpasūta vienīgais reāli pieejamais vakcīnu apjoms uz decembri un 2021. gada pirmajiem mēnešiem, bet visi kabinetā “pieņem zināšanai” un paklana galvas.
Vai komisija ir centusies noskaidrot šīs lietas apstākļus un pieprasījusi vismaz augstāk minēto kundzīšu paskaidrojumus, - protams, ka ne.
2020. gada 18. novembris
Ierēdņiem nākas brīvdienā iet uz darbu! Atkārtota sanāksme, šoreiz no 13 ierēdņiem, tajā skaitā beidzot arī VM valsts sekretāre. Arī šajā brīdī neviens no šiem 13 ierēdņiem vēl joprojām neanalizē līgumos iekļautos piegāžu grafikus un pasūtīto vakcīnu daudzuma sadalījumu pa mēnešiem, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku vakcīnu pieejamību maksimāli iespējamā apjomā. Neviens no tā bara pat nav iedomājies pajautāt. Tas ir neaptverami. Kaut kur komisijas ziņojumā parādās atsmērēšanās, ka kāds nodaļas vadītāja vietnieks neesot sniedzis attiecīgu informāciju par līgumos iekļautajiem nosacījumiem. Visiem tāpat ir skaidrs, ka tajā līmenī darba pienākumos ietilpst turēt muti, klausīties un māt ar galvu.
Lai nu kāds bija iepriekš noteiktais kopējais vakcīnu portfelis, šajā brīdī bija publiski zināms, ka Pfizer un Moderna ir pieejami 3. fāzes sākotnējie rezultāti un AstraZeneca turpinās 3. fāzes pētījumi ar iepriekš parakstītajiem piedzīvojumiem. Ar Moderna vēl pat nav noslēgts sākotnējais līgums, un neviena cita kompānija 3. fāzes klīniskās izpētes sākotnējos rezultātus vēl nebija publicējusi.
Lai spētu nodrošināt maksimāli efektīvu Latvijas sabiedrības vakcinēšanas procesu, tieši šajā brīdī vissvarīgākais aspekts bija pieejamo vakcīnu daudzuma sadalījums pa mēnešiem, tāpēc rodas liels jautājums, kāpēc ierēdņi to nav ņēmuši vērā? Arī komisija savā pārbaudē šo visbūtiskāko apstākli nav centusies noskaidrot un ziņojumā nav vērtējusi.
Nedaudz atkāpei: lai šo izpēti padarītu maksimāli iespējami precīzu, es tajā brīdī amatā esošajiem veselības ministriem Viņķelei un Pavļutam lūdzu sniegt informāciju par piedāvāto un pasūtīto vakcīnu daudzumu pa mēnešiem, bet tā arī šīs amatpersonas vai VM ierēdņi nav šo informāciju snieguši. Tāpēc nekas cits neatliek kā balstīties uz pieņēmumiem. Proti, AstraZeneca apjoms varētu tikt piegādāts 12 mēnešos, un Pfizer piedāvājums bija uz 8 mēnešiem, kas attiecīgi sanāk pa 100,000 devām no katra ražotāja mēnesī, sākot ar 2021. gada janvāri.
Lai nu kā, bet šajā 13 ierēdņu sanāksmē tiek pieņemts lēmums pasūtīt 100,000 – 200,000 Pfizer devas, tas būtu divu mēnešu apjoms, pasūtījums oficiāli vēl netiek apstiprināts. Toties no ierēdņiem gan jau ir pieprasītas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās.
2020. gada 19. novembris
Iepriekš noteiktais Pfizer pasūtījuma apstiprināšanas termiņš jau ir nokavēts, bet mūsu ierēdņi rīko trešo sanāksmi. 14 dalībnieki apstiprina 97,500 Pfizer devas. Sapulce bez Viņķeles vai VM valsts sekretāres, NVD direktora pienākumu izpildītāja apstiprina, ka jāpasūta viena mēneša apjoms ar Pfizer vakcīnām. Tas ir viena mēneša apjoms (!!!), ar nenoteiktību, kad AstraZeneca vēl pabeigs 3. fāzi un apstiprinās lietošanu Eiropas savienībā. Pārējie 13 ierēdņi – viss chill, tā arī darām. Kaut kā neizskatās, ka būtu darīts viss iespējamais, lai savlaicīgi nodrošinātu vakcīnu pieejamību nepieciešamajā apjomā, kas šajā situācijā var tikt uzskatīts par amatpersonu pienācīgu darba pienākumu nepildīšanu.
Zinot, ka visā pasaulē notiek bezkompromisa cīņa par vakcīnu pieejamību, ir labs jautājums, vai Latvija kā maza ES valsts varēja šajā situācijā atļauties kavēt noteiktos termiņus?
2020. gada 21. decembris
Veselības ministrija Nacionālā veselības dienesta personā apstiprina pasūtījumus Moderna 336,566 devu apjomā un Johnson&Johnson 854,50 devu apjomā. Uz šo brīdi Moderna vakcīna jau ir apstiprināta lietošanai ASV (18.12.2020), savukārt Johnson&Johnson turpina 3. fāzes klīnisko izpēti ar piedzīvojumiem un neskaidrību par nepieciešamo devu skaitu.
Komisija pārbaudes laikā nav izskatījusi, bet iespējams, ka kaut kāds nodaļas vadītāja vietnieks turpina apstiprināt pasūtījumus.
Ļoti gribētos cerēt, ka vismaz Moderna vakcīnu mēs esam pasūtījuši visā pieejamajā apjomā. Bet nu, ņemot vērā iesaistītos personāžus, nevaram būt droši. Ziņojumā par šo informācija nav, komisija visdrīzāk nav vērtējusi.
2020. gada 28. decembris
Veselības ministrija Nacionālā veselības dienesta personā apstiprina Pfizer vakcīnu papildus pasūtījumu 100,000 apmērā.
Interesanti, ja tā kārtīgi izlasa komisijas ziņojumu, īsti nav skaidrs, vai šajā datumā ir pasūtīts papildu daudzums, vai beidzot apstiprināts pasūtījums atkātotas pasūtīšanas ietvaros, jo iepriekšējo pasūtījuma termiņu mūsu ierēdņi, kā zināms, nokavēja. Es būtu sagaidījis, ka tas viennozīmīgi ir pārbaudīts un uzrādīts komisijas ziņojumā, bet no apzināti izvēlētā formulējuma var saprast dažādi. Ne Pavļuts, ne komisija skaidru informāciju nav snieguši.
Vēl vairāk jautājumus liek uzdot fakts, ka komisijas pārbaudē nav izskatīta šī lēmuma pieņemšana, it īpaši, ja ir pieejama informācija par iespējamo papildu 400,000 Pfizer vakcīnu devu skaitu. Kāpēc iesaistītie personāži atkal nav pasūtījuši visu iespējamo vakcīnu daudzumu vismaz uz pirmo pusgadu? Vai iesaistītie personāži vismaz tagad ir ņēmuši vērā piegāžu grafiku izmaiņas, ņemot vērā aktuālo informāciju par vakcīnu pieejamību? Kur Viņķeles vai VM valsts sekretāres lēmumi?
Uz šo datumu publiski zināmā informācija attiecībā uz vakcīnu apstiprināšanu ir šāda: Pfizer vakcīna apstiprināta Eiropas Savienībā (21.12.2020), AstraZeneca tikai pabeigusi 3. fāzes klīnisko izpēti (08.12.2020), Moderna vakcīnu (iesniegts pieteikums apstiprināšanai ES 18.12.2020), cerams, pasūtīja visā apjomā. Pirms otrā Pfizer pasūtījuma Veselības ministrijas personāži varēja rēķināties ar tikai ar 97,500 Pfizer un 336,566 Moderna vakcīnu devām. Ziņas par šī daudzuma piegādēm pa mēnešiem man nav pieejamas, bet jebkurā gadījumā šajā brīdī nebija neviena iemesla nepasūtīt visu iespējamo Pfizer vakcīnu daudzumu, lai būtu iespējams pēc iespējas savlaicīgāk uzsāktu Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanu.
Šajā brīdī gan šo visu citādāk kā par iesaistīto amatpersonu pienācīgu darba pienākumu nepildīšanu un bezdarbību ir grūti nosaukt, un par valsts amatpersonas bezdarbību Krimināllikumā ir vesels pants Nr. 319.
Interesanti, ka komisijas ziņojumā par visu šo procesu nav neviena vārda, kas liek secināt, ka komisija nav uzskatījusi par nepieciešamu šos apstākļus noskaidrot un vērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību. Iespējams, tāpēc, ka šeit jau neviens vairs nevarētu attaisnoties.
2021. gada janvāris
Premjerministrs beidzot ir pieprasījis Viņķeles demisiju, jo viņam ir neapšaubāmi pieejama detalizētāka informācija, nekā šeit iepriekš aprakstīts.
Viņķele vēl sabiedriskajā televīzijā video intervijā nevis samelojās, bet publiski apzināti meloja, ka uz janvāra mēnesi ir pasūtītas 190,000 Pfizer vakcīnu devas. No tām ir faktiski piegādātas tikai ap 30,000. Tas no nodokļu maksātājus pārstāvošas amatpersonas nav pieļaujams. Kā mēs redzam pašreiz, Pfizer vakcīnas minētajā apjomā nav pasūtītas vai netiek piegādātas, un pārējās Baltijas valstis ir krietni priekšā Latvijai vakcinēto personu skaita ziņā.
Vēl būtu piebilstams, ka Veselības ministrijai un katrai padotības iestādei ir katrai savas sabiedrisko attiecību un komunikācijas struktūrvienības, ar vadītājiem, vietniekiem un n-tajiem darbiniekiem, bet līdz šim vakcīnu pasūtīšanas sakarā neko citu kā klusēšanu, izvairīšanos un melošanu mēs no šīm valsts iestādēm neesam saņēmuši. Kad tad piegādās Viņķeles apsolītās janvāra vakcīnas 160,000 apjomā, kāds ir apstiprinātais piegāžu grafiks pa mēnešiem? Mēs to neredzam ne ziņojumā, ne Veselības ministrijas resursos, ne Vakcinācijas biroja publiskotajā informācijā.
2021. gada 25. janvāris
Komisijas ziņojumā parādās visnotaļ interesants formulējums attiecībā uz CureVac vakcīnu pasūtījumu - “neiebilda saņemt no ražotāja”… Vai tas saprotamā valodā nozīmē, ka ierēdņi atkal nokavēja pasūtījuma apstiprināšanas termiņu? To var saprast dažādi. Ziņojumā starp atsaucēm ir pieejama informācija, ka it kā pasūtījums ir elektroniski iesniegts 25. janvāra “rīta pusē”. Bet tad kāpēc komisija nav viennozīmīgi noskaidrojusi, kāds ir pasūtījuma apstiprināšanas statuss un kāds ir precīzi sistēmās redzamais pasūtījuma apstiprināšanas vai iesniegšanas laiks, un to nepārprotami atspoguļojusi ziņojumā?
Secinājumi:
• Tāds nu sanāca pastāstiņš par darbojošamies personāžiem un noskaidrotu vakcīnu (ne)pasūtīšanas procesu (precīzi iesaistītie personāži ir uzskaitīti komisijas ziņojumā). Vai iesaistītie personāži, kas ir par nodokļu maksātāju naudu algoti valsts darbinieki, ir darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku nepieciešamā vakcīnu apjoma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, un ar pienācīgu rūpību pildījuši nolīgtos darba pienākumus? Visdrīzāk jau ne. Viss šis 2021. gada sākumā radies Covid vakcīnu iztrūkums ir iesaistīto personāžu nekompetences un atbildības neapzināšanās rezultāts.
• Vai vakcīnu nepasūtīšanas un vakcinācijas novilcināšanas rezultātā ir radušās smagas sekas? Ietekme uz Latvijas IKP, iekasēto nodokļu samazinājums un pabalstos izmaksājamās summas par novilcinātajiem diviem mēnešiem ir simtos miljonu EUR mērāmas summas. Covid dēļ mirušo iedzīvotāju skaits par šiem diviem mēnešiem, kamēr ir novēlota masveida vakcinēšanas uzsākšana, var tikt lēsts vismaz 600 mirušo apmērā. Vai Ministru kabineta locekļi tāpat klanīs galvas, kad šo mirušo tuviniekiem būs jāizmaksā kompensācijas 600 miljonu EUR apmērā? Ja šīs nav smagas sekas, tad kas tad būtu?
• Kā minimums par to būtu jāatbild Viņķelei, VM valsts sekretārei, NVD direktora pienākumu izpildītājai un vakcīnu pasūtīšanā iesaistītā nodaļas vadītāja vietniekam un šīs nodaļas vadītājam. Atbildība par pienācīgu darba pienākumu nepildīšanas dēļ radītajiem zaudējumiem neiestājas tikai prettiesisku darbību rezultātā, un šī atbildība nav ierobežota tikai ar politisko atbildību, - tā tas ir ierakstīts Civillikumā.
• Nav šaubu, ka iesaistītie personāži nav spējīgi kompensēt savas bezdarbības rezultātā radītos zaudējumus, tādēļ viņus būtu lietderīgi ne tikai atbrīvot no ieņemamajiem amatiem, bet norīkot kopt Covid saslimušos slimnīcās līdz pandēmijas beigām.
• Šeit aprakstītais apliecina, ka komisijas ziņojums ir nevis pēc būtības veiktas pārbaudes atskaite, bet ierēdņu atsmērīņu apkopojums, turklāt pilns ar neviennozīmīgiem formulējumiem. Komisija būtiskos apstākļus nav pat noskaidrojusi, kur nu vēl izvērtējusi, tāpat kā iesaistīto personāžu atbildību. Tādēļ par tādas kvalitātes ziņojumu es uz Covid slimnieku kopšanu nosūtītu arī tā autorus, tā no viņiem būs lielāka jēga.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
