Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu”, un „mums tomēr jāskatās uz formālo pusi”, – tā ilgus gadus par vienu no Latvijas izcilākajām korupcijas pētniecēm uzskatītā Rasma Kārkliņa Pietiek komentē sava kolēģa Arta Kampara „grēciņus”. Taču, kā rāda šie Pietiek sameklētie citāti no Kārkliņas iepriekšējo gadu paziņojumiem un vērtējumiem, pirms tikšanas pie politiskās siles un nepieciešamības aizstāvēt savus politiskos kompanjonus viņas viedoklis daudzos jautājumos bija, maigi izsakoties, būtiski atšķirīgs.
„Mūsu valsts tiesu sistēmai būtu jāraugās, kā interpretēt un piemērot likumus, nevis raudzīties no šauriem formāliem aspektiem.”
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 13.11.2004
„Viens no iemesliem, kāpēc tauta maz uzticas varai, ir nesodāmības kultūra. Jo īpaši politiskās korupcijas gadījumi bija ļoti izskatāmi un plaši aprakstīti, kā pazudušas lielas naudas summas, bet neviens sodīts netika.”
Rīgas Balss, 10.06.2005
„Jā, arī bezdarbība ir viens no korupcijas paveidiem. Korupcijas definīcijā ļoti būtisks nav tikai personiskais labums, ko gūst uz tautas rēķina, bet arī amata nelietīga izmantošana vai amata pienākumu nepildīšana. Tie nav tikai naudas zaudējumi, ja ceļu policists par piecīti palaiž iereibušu šoferi un tas uzbrauc kādam cilvēkam.”
Rīgas Balss, 10.06.2005
„Nesodāmības apziņa pret korumpētību ir valsts augstākajā līmenī. Ja tiks salauzta augstāko amatpersonu nesodāmība, mainīsies arī tautas attieksme pret varu.”
Latvijas Vēstnesis, 17.06.2005
„Partijām jāatzīst sava iekšējā demokrātija. Tas, ka viss nav tikai viena cilvēka rokās. Vajadzīgs savs iekšējais uzraudzības mehānisms, līdzdalība. Tā varētu būt arī nopietna ētikas komisija, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus ar kaut kādām konsekvencēm. Šādu mehānismu trūkums veicina nesodāmības kultūru partijās. Vēl svarīgāka ir arī kontrole no ārpuses. Vēlētājiem un pilsoniskajai sabiedrībai jābūt aktīviem. Amerikā ir tāda ietekmīga Sieviešu vēlētāju līga, radīta kā vēlētāju pārstāvniecība. Latvijā tā pietrūkst. Manuprāt, pagaidām politiķi vēl nemaz nav sadzirdējuši, ka viņi sabiedrības acīs zaudē ļoti daudz.”
Diena, 18.03.2006
„Nesen pirmajā lappusē virsraksts vēstīja, ka Eirobarometrs rāda, ka cilvēkiem Latvijā ir zema uzticība partijām. Raksta teksts gan parādīja, ka nav vis tā, ka respondenti ir "neuzticīgi" partijām, bet gan, ka tām "neuzticas". Varbūt tāpēc, ka partiju pārstāvji bieži sevi ir parādījuši kā "neuzticamus"? (..) Derētu pārdomāt gan jēdzieniskās atšķirības starp uzticēšanos un uzticību, gan to, kādā mērā šīs abas parādības ir savstarpēji saistītas: ir muļķīgi uzticēties neuzticamam cilvēkam, toties, ja kāds ir pierādījis, ka uzticīgi pilda savu solījumu, uzticēšanās ir pamats turpmākai sadarbībai.”
Diena, 26.08.2006
„Ja pilsoņi uzskata, ka publiskās institūcijas viņiem nekalpo, viņi paši mazāk pilda savus pilsoņa pienākumus, maksājot nodokļus un ievērojot likumus. Tādējādi draud izveidoties apburtais loks, kad, plaši izplatoties šādai attieksmei, vēl vairāk pasliktinās pārvaldes kvalitāte.”
Diena, 30.06.2007
„Valdības politiskā atbildība ir daudzveidīga, bet būtiski ir tas, ka skandālu rezultātā augsta līmeņa amatpersonas atkāpjas no amata vai pat mainās visa valdība. Šī veida atbildīgums Latvijā ir ļoti vāji izkopts.”
Politika.lv, 04.07.2007
„Nožēlojams ir fakts, ka Zatlers kā amatpersona nav sekojis administratīvajiem noteikumiem, kā jāraksta amatpersonas deklarācija.”
Politika.lv, 04.07.2007
„Bez principiālas turēšanās pie tiesiskuma principiem visos varas līmeņos nebūs iespējama nedz ekonomiska, nedz sociāla vai kulturāla attīstība. (..) Tikai atbildīga attieksme no politiskās elites puses liks apzināties savu atbildību arī dažādajām pilsoniskās opozīcijas iniciatīvām, veidojot konstruktīvu dialogu kā pamatu mūsu valsts tālākai izaugsmei.”
Diena, 03.11.2007
„Cilvēkos dusmas un noraidošu attieksmi raisa augstākā līmeņa politiskā korupcija.”
Diena, 07.11.2007
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
