Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūtības, ar ko saskaras Ukrainas bēgļi, cenšoties atrast dzīvesvietu, bija viegli paredzamas ikvienam, kurš sekoja līdzi bēgļu un integrācijas politikai Latvijā.

Bija skaidri zināms, ka:

- (jēgpilni) uzņemt 10 000 vai 40 000 bēgļu ir utopija;

- cilvēkiem nebūs, kur dzīvot;

- lielāko smagumu iznesīs NVO;

- valsts līmenī vienkārši nav stratēģijas, kā risināt mājokļu/integrācijas izaicinājumu.

Šī problēma ir simptoms plašākai problēmai, kas ietekmē ikvienu LV iedzīvotāju: sabiedriskā sektora īpašumā ir mazs dzīvojamais fonds, tāpēc sniegt ar mājokli saistītu sociālo palīdzību ir sarežģīti. To papildina politiskais uzskats, ka cilvēkiem pašiem ar visu jātiek galā.

Tāpēc arī tādās situācijās kā šī labākais, ko valsts/pašvaldība ātrumā spēj darīt, ir censties (monetāri) motivēt privāto sektoru, izmantot savu īpašumu, lai sniegtu palīdzību. Ja privātais sektors to dara, viss ir jauki, bet, ja ne, iestājas apjukums un stagnācija.

Latvija ir dzīvokļu īpašnieku nācija. Tas skan labi, tomēr, kā zināms, īpašums uzliek atbildību, ko ne vienmēr ir iespējams realizēt. Latvijas mājokļi mēdz būt sliktā kvalitātē, tomēr iedzīvotājiem trūkst līdzekļu (un/vai gribas) tos atjaunot.

Kvalitāti ietekmē arī pārapdzīvotība - relatīvi liels cilvēku skaits, dzīvo relatīvi mazos dzīvokļos. Šī ir Rīgas problēma, visticamāk, saistīta ar mikrorajonu bloku mājām. Un mazie dzīvokļi tieši ietekmē demogrāfiju - ģimenēm nav fiziskas telpas vairāk nekā 1-2 bērniem.

Turklāt pārvākties uz jaunu mājokli arī ir grūti. OECD simulācijas liecina, ka tikai 43% mājsaimniecību varētu atļauties jaunu hipotēku 50m2 dzīvoklim. Tajā pašā laikā kopš 2006. gada īres maksas ir pieaugušas par 60%, bet pirkt dzīvokli joprojām sanāk izdevīgāk!

Šo dažādo problēmu sakne ir rodama neizteiktajā priekšstatā, ka mājoklis primāri ir individualizēts ekonomisks aktīvs, nevis sociāls labums. Tāpēc valsts arī nemaz nav centusies formulēt politikas mērķus (piemēram, vai vēlamies lielāku īres tirgu? cik lielu?).

Maija sākumā Ekonomikas ministrija (EM) publicēja Mājokļu pieejamības pamatnostādnes. Šim vajadzēja būt pirmajam solim pretī šādai stratēģijai, tomēr, ņemot vērā, ka dokuments tika rakstīts teju divus gadus, rezultāts ir bēdīgs: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d9854ae6-6adb-4f67-aff5-69e04ebe14c1

„Stratēģijā” nav noteikti mērķi; tajā nav noteiktas konkrēti atbalstāmās sociālās grupas (teikts tikai, ka tādas jānosaka); un ir ierakstīta utopiskā cerība, ka zemu cenu īres mājokļus finansēs pensiju fondi, bez skaidrojuma, kā šāda sistēma īsti strādātu.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iesaistījusies īres mājokļu politikā, izstrādājot ideju par Mājokļu fondu (te vērts pievērst uzmanību, ka tādu grib veidot arī EM!). Tomēr fonda līdzekļi nebūs pieejami Rīgai! Pilsētai, kas šī fonda kapitālu daudzkāršotu.

Tāpēc #vissirslikti, bet vēlos vēl ieskicēt to, kā „Progresīvie” uzlūko šo problēmu, jo mūsu plašajā programmā mājokļu politikai ir veltīti divi punkti:

- sabiedriskā sektora dzīvojamā fonda palielināšana;

- bezpajumtniecības politikas izstrāde.

Ir nepieciešams būvēt jaunus īres mājokļus. Tam varbūt piekritīs visi, tomēr svarīgi ir saprast, KĀ to darīt. Lai nodrošinātu zemu īres cenu mājokļus, ir jāpārliecinās, ka uzbūvētie mājokļi paliek sabiedriskā sektora īpašumā.

Slovēnijas modelis (plašāk aprakstīts šajā pētījumā https://providus.lv/raksti/petijums-pieejami-ires-majokli-latvija-izaicinajumi-un-iespejas/) ir pievilcīgs:

- ir pašvaldības mājokļu aģentūra, kas pasūta būvniecību, ko izpilda privātais sektors;

- aģentūra menedžē dz. fondu, rindas, ja nepieciešams piesaista sociālos pakalpojumus, utt.

Protams, būvēt jaunus mājokļus ir ilgtermiņa projekts. Turklāt, piemēram, Rīgā 2011. gada dati liecina, ka 55 000 mājokļu ir tukši.

Te pastāv iespējas ar nodokļu politiku labāk balansēt sabiedrības intereses un indivīda tiesības. Tukšie mājokļi noderētu bēgļu krīzēs kā šī.

Bet jāatceras, ka mājokļi ir ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa vajadzība. Cilvēkiem, kas cieš no vardarbības; vai bēgļi; vai eksieslodzītie, - jebkuriem cilvēkiem, kam ir bezpajumtniecības risks, jābūt pieejai īstermiņa risinājumam, kas nav patversme.

Mēs cerīgi skatītos uz "Housing First" jeb "Mājoklis vispirms" projektu, kas šogad tiks pilotēts vairākās pašvaldībās. Mājoklis ir pirmais solis uz stabilitāti un neatkarīgu dzīvi. Sabiedrība tikai iegūs, ja nodrošinās šādu atspēriena punktu jebkuram, kam ir vajadzība.

Kopsavilkumā, Latvijai ir nepieciešama proaktīva mājokļu politika, kas palielina sabiedriskā sektora dzīvojamo fondu. Tas palīdzēs risināt sociālas problēmas/krīzes, ļaujot privātajam sektoram apkalpot maksātspējīgo publiku. Alternatīva ir redzama tagad.

Pārpublicēts no Twitter.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...