Ko šobrīd dara un no kā pārtiek bijušā LU rektora Indriķa Muižnieka komanda?
Pietiek lasītājs22.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13. maijā aģentūra LETA ziņoja, ka Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā pirmajā instancē attaisnoja bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru profesoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem. Saskaņā ar apsūdzību LU rektors 2019.gadā ar četriem darbiniekiem – Administrācijas vadītāju Ansi Grantiņu, LU rektora biroja vadītāju Almu Eihentāli, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāju Jūliju Stari un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāju Guntu Raču (ar ko Indriķis Muižnieks neslēpj romantiskas attiecības) noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, atlaišanas pabalstu var izmaksāt 70% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša vidējās izpeļņas, taču LU rektors katram no šiem darbiniekiem apņēmās izmaksāt atlaišanas kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Šogad LU rektora amatā apstiprināja bijušo Olainfarm padomes priekšsēdētāju profesoru Gundaru Bērziņu. Tomēr vēlēšanas bija karstas, un Studentu padome, kas pārstāv ¼ no visām balsīm, skaļi iestājās pret Bērziņa ievēlēšanu, līdzīgi kā to darīja Studentu padome 2019. gadā, kad to vadīja Alise Zīverte.
LU draugiem un domubiedriem neatbildēts paliek jautājums, ko šobrīd dara šī bijusī skandalozā Muižnieka komanda un vai šie cilvēki joprojām strādā vadošos amatos LU.
Gunta Rača
Indriķis Muižnieks iepriekš raidījumā Nekā personīga atklāja, ka viņu ar Guntu Raču saista romantiskas attiecības. Viņa kopš 2020. gada decembra ir iecelta par LU Akadēmiskā centra attīstības programmas direktori. Struktūrvienību vadītājus LU ieceļ rektors ar rīkojumu.
Gunta Rača savas saiknes ar Indriķi Muižnieku, iespējams, sākusi 2012. gadā, kad kļuva par nelaiķes Ievas Račko zinātnisko asistenti, kas tolaik, iespējams, bijusi īpašās attiecībās ar Muižnieku pēc viņa sievas Māras Muižnieces nāves.
Rača ir vienīgā no bijušās Muižnieka komandas, kas pilnībā saglabājusi savu amatu un pēdējos gadus ir turpinājusi tajā nodarbināt ar Muižnieku un vairākiem politiķiem saistītos, un rados esošos cilvēkus – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas vīru Jāni Ploku, Indriķa Muižnieka meitas Līvas Rotkales vīru Reini Rotkali, bijušā veselības ministra Gunta Belēviča dzīvesbiedri Ingu Štāli (kas tagad ieņem Dienesta viesnīcu centra direktores amatu), bijušo LU Studentu padomes attīstības virziena vadītāju Robertu Rostoku un priekšsēdētāju Evu Borsku, bēdīgi slaveno sabiedrisko attiecību speciālistu Gintu Federu, bijušo SIA „Velves nekustamie īpašumi” tehnisko direktoru Eināru Holmu, Muižnieka labākā drauga Andreja Ērgļa dēlu Kristapu Ērgli un pat aktrisi Madaru Botmani.
Gunta Rača nesen ir izslēgta no likvidētās, Andreja Ērgļa vadītās LU Stratēģijas padomes, tomēr viņas pārvaldībā joprojām ir desmitos miljonos eiro vērti projekti.
Jūlija Stare
Marta beigās darba attiecības tika izbeigtas arī ar bijušo Muižnieka padomnieci Jūliju Stari. Cik novērots, viņu ar Guntu Raču saista ilgstoša draudzība. Interesants ir fakts, ka Jūlija Stare vienlaikus ar rektora padomnieka amatu ieņēma Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības un stratēģiskās plānošanas daļas vadītājas amatu.
Kaut vai slimnīcas 10. korpuss pieder slimnīcai, saskaņā ar LU mājaslapā pieejamo informāciju LU (Guntas Račas vadībā) veic Eiropas fondu investīcijas šīs ēkas atjaunošanā, un līdzīgi kā ar citiem projektiem arī šis projekts kavē Eiropas fondu naudu apguves termiņus.
Pēc nedienām ar slimnīcas jaunā korpusa būvniecību ar būvnieku „Velve”, Jūlija Stare arī tika iecelta slimnīcas valdē un joprojām darbojas Universitātes Ekopadomē, kuru vada vadošais eksperts, bijušais Studentu padomes pārstāvis Renārs Kairis.
Alma Eihentāle
Kā iepriekš ziņoja plašsaziņas līdzekļi, Alma Eihentāle neilgi pēc kompensācijas saņemšanas atgriezās darbā LU rektora biroja vadītājas amatā 2020. gada sākumā. Nav gan skaidrs, vai, atgriežoties darbā, Alma Eihentāle atmaksāja LU saņemto kompensāciju.
Īsi pirms rektora maiņas šā gada marta beigās Almai izkārtoja vadošā eksperta amatu Studiju attīstības un pilnveides programmā, ko pēc Jūlijas Stares aiziešanas uzticēja vadīt Ingai Šķenderei. Publiski gan nav publicēta informācija, pie kādiem projektiem Alma strādā.
Viņa publiskajā telpā arī ir pazīstama kā „Jaunās Vienotības” deputāta Ģirta Valda Kristovska pārstāve kopīgi ar Didzi Šēnbergu, kas ir sens Indriķa Muižnieka meitas Līvas Rotkales draugs. Politiskajā partijā viņa ir darbojusies jau vairākus gadus un kandidējusi arī vēlēšanās.
Alma ir bijusi arī bēdīgi slavenās LU Stratēģijas padomes sekretāre, ko jaunais LU rektors Gundars Bērziņš likvidēja savās pirmajās pilnvaru dienās, pamatojoties uz universitātes darbības efektivizāciju.
Ansis Grantiņš
Bijušais administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš pēc aiziešanas no Latvijas lielākās augstskolas 2019. gadā darbā LU nav atgriezies un pēc internetā pieejamās informācijas strādā par valdes locekli Gremošanas slimību centrā „Gastro”. Tagad viņa vietā pēc konkursa rezultātiem strādā bijušais Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.