Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (SEPLPL), nedz sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi neaizliedz un arī neuzliek par pienākumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvēlēšanu debates krievu valodā, tajā skaitā nespiež Latvijas Republikas pilsoņus runāt krievu valodā.

Ņemot vērā, ka likums un spēkā esošās apraides atļaujas ļauj veidot atsevišķas programmas un pakalpojumus mazākumtautību valodās, lēmumi par šo programmu un pakalpojumu saturu ir tieša sabiedrisko mediju redakcionālā atbildība visas sabiedrības priekšā un mediji par to ir informēti.

Ņemot vērā publiski izplatīto informāciju par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP, Padome) sasaukto ārkārtas sēdi 2024. gada 17. maijā, mēs – Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis un Padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane – uzskatām par savu pienākumu sniegt plašāku skaidrojumu sabiedrībai par savu lēmumu.

Ceturtdien, 2024. gada 16. maijā, pēcpusdienā pulksten 15.27 saņemot e-pastā Padomes locekļa Jāņa Eglīša iesniegumu sasaukt SEPLP ārkārtas sēdi ar mērķi veikt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijās 2023.-2025. gadam un uzdevumos plāna sagatavošanai 2024. gadam (apstiprinātas ar SEPLP 29.09.2023. lēmumu Nr. 39/1-1) (Vadlīnijas), sēde tika sasaukta 17. maijā pulksten 13.00.

Jānorāda, ka kolēģis J.Eglītis sava iesnieguma tekstu bez pilna lēmumprojekta pievienošanas publiskoja sociālā medija "X" platformā pulksten 15.58, kad ar viņa iesniegumu nebija iepazinušies visi Padomes locekļi.

Sagatavojot dokumentus sēdei, par J.Eglīša sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz 2023. gada 29. septembrī pieņemtā dokumenta V sadaļu "2024. gada prioritātes un uzdevumi plāna sagatavošanai un jaunas auditorijas sasniegšanai" papildināt ar jaunu uzdevumu – "Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšana, ievērojot priekšnosacījumu, ka, organizējot priekšvēlēšanu debates ar kandidātu piedalīšanos, tās jānodrošina valsts un vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tulkojumu", atzinumu operatīvi sniedza SEPLP Juridiskais departaments.

Saskaņā ar atzinumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neparedz valodas lietojuma nosacījumus attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotiem diskusiju raidījumiem un valodas jautājumos ir piemērojams sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais regulējums un apraides atļauju darbības pamatnosacījumi. Padomei ir jāievēro Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) 17. panta pirmās daļas 2. punkts, kas nosaka, ka Padome "garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā". Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka sagatavotais lēmumprojekts neatbilst SEPLPL 17. panta pirmās daļas 2. punktam.

Balstoties šajā atzinumā un apzinoties savu valsts amatpersonu pienākumu godprātīgi pildīt savus amata pienākumus un ievērot likumu normas, neatbalstām šāda lēmuma pieņemšanu.

Ar balsojumu "Pret" un juridisku argumentāciju noraidot J.Eglīša sagatavoto lēmumprojektu, uzskatām par pienākumu sabiedrībai plašāk paskaidrot savu rīcību un motivāciju.

Nelemjam ar atpakaļejošu spēku

Uzskatām, ka šāda juridiski nekorekta un SEPLPL likuma burtam neatbilstoša lēmuma pieņemšana radītu arī bīstamu precedentu, ka ārējas ietekmes rezultātā Padome maina savus lēmumus ar atpakaļejošu datumu.

Saskaņā ar Padomes apstiprinātā Sabiedriskā pasūtījuma izstrādes, uzskaites un izpildes uzraudzības kārtības nolikuma (Nolikums) 8. punktu Padome noteiktā kārtībā reizi trijos gados izstrādā sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas vadlīnijas, tajās atbilstoši sabiedriskā labuma mērķiem nosakot galvenos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības virzienus un uzdevumus.

Vadlīnijas tiek izstrādātas, pamatojoties uz SEPLPL un citiem normatīvajiem aktiem, mediju politikas un attīstības plānošanas dokumentiem, pētījumiem, sabiedriskā labuma vērtēšanas rezultātiem un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, pēc iespējas iesaistot dažādas sabiedrības grupas, apkopojot Padomes rīcībā esošo informāciju par auditorijas sūdzībām un ieteikumiem, un ņemot vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda sniegto informāciju.

Sabiedrības dažādu grupu viedokļu noskaidrošanai Padome vismaz reizi gadā organizē konsultācijas ar dažādu nozaru un organizāciju pārstāvjiem, lai izvērtētu sabiedriskā pasūtījuma izpildes rezultātus un saņemtu ieteikumus sabiedriskā pasūtījuma plāna izstrādei. Likumā noteiktā sabiedrības iesaiste sabiedriskā pasūtījuma vērtēšanā un izstrādē tiek nodrošināta arī ar Padomes apstiprinātajā Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijā balstītiem pētījumiem.

Trīs gadu vadlīnijas, pēc vajadzības un mainoties iekšējiem vai ārējiem faktoriem, var tik pārskatītas un pilnveidotas katru gadu līdz ar sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādi nākamajam gadam. Padome izstrādā vai pārskata trīs gadu vadlīnijas un izstrādā sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus nākamajam gadam ne vēlāk kā līdz katra gada 30. septembrim.

Ko paredz sabiedriskais pasūtījums

Konkrētās Vadlīnijas, kas nosaka uzdevumus 2024. gadam, Padome pieņēma 2023. gada 29. septembrī, ņemot vērā arī Sabiedriski konsultatīvā foruma, kura sanāksme notika 20. septembrī, ieteikumus.

Par 2024. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Vadlīnijās ir dots uzdevums Nr. 2.5.: "Nodrošināt līdzsvarotu un politisko viedokļu daudzveidību aptverošu Eiropas Parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību ievērošanu."

Atbilstoši Nolikumam sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi līdz 1. decembrim izstrādā un iesniedz Vadlīnijās pamatotu sabiedriskā pasūtījuma gada plānu, ko saskaņā ar SEPLPL Padomei jāapstiprina līdz 31. decembrim.

Valsts SIA "Latvijas Radio" (Latvijas Radio) un valsts SIA "Latvijas Televīzija" (Latvijas Televīzija) sabiedriskā pasūtījuma plāni 2024. gadam ar Padomes lēmumiem apstiprināti 2023. gada 28. decembrī, grozījumi plānos apstiprināti attiecīgi 2024. gada 29. februārī un 14. martā.

Vadlīnijas un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma plāni ir publiski pieejami dokumenti Padomes tīmekļvietnē un attiecīgi sabiedrisko mediju tīmekļvietnēs.

Latvijas Radio plāns 2.5.uzdevuma izpildi paredz sekojoši:

"Ziņu dienests plāno atspoguļot Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā, iesaistot arī ārvalstīs strādājošos kolēģus, kā arī pirms vēlēšanām analizēt dažādu politisko partiju programmas un piedāvājumus.

LR1 nodrošinās līdzsvarotu politisko partiju pārstāvniecību un viedokļu atspoguļojumu diskusiju raidījumā "Krustpunktā" un speciālajos izlaidumos, analizējot vēlēšanu gaitu, norisi un rezultātus.

LR4 nodrošinās līdzsvarotu politisko partiju pārstāvniecību un viedokļu atspoguļojumu materiālu ciklos informatīvajos raidījumos "Doma laukums" un "Izklāstā", kā arī diskusiju raidījumā "Atklātā saruna".

LR5 veidos multimediālu saturu par jauniešu iesaistīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās un demokrātijas procesos. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām LR5 organizēs gados jaunāku deputātu kandidātu debates spēles formā.

Lai nodrošinātu priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ievērošanu, Latvijas Radio līdz 2024. gada 10. februārim pieņems vadlīnijas priekšvēlēšanu satura veidošanai."

Latvijas Televīzijas plāns 2.5. uzdevuma izpildi paredz sekojoši:

"Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks veidots īpašs satura projekts, lai vispusīgi atspoguļotu priekšvēlēšanu un vēlēšanu periodu. LTV sekos līdzi un uzskaitīs politisko partiju pārstāvju dalību priekšvēlēšanu un vēlēšanu posmā, kā arī ievēros Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības."

Īstenojot sabiedriskā pasūtījuma plānu, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir Padomei 2024. gada sākumā iesniegušas informāciju par detalizētāku pasākumu plānu un priekšvēlēšanu perioda prasību ievērošanu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir attiecīgi ar paziņojumiem medijiem informējušas sabiedrību par darbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesa atspoguļošanā attiecīgi 8. aprīlī un 15. martā.

Augstākminētā informācija par sabiedriskā pasūtījuma un tā gada plāna izstrādi apliecina, ka Padome nav uzdevusi sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvēlēšanu debates krievu valodā un tā ir attiecīgo mediju redakcionālā izvēle, par ko Padome ir bijusi informēta jau vairākus mēnešus. Tādējādi jebkādas izmaiņas attiecībā uz valodu lietojumu un tulkojuma nodrošināšanu ir sabiedrisko mediju kompetencē, ievērojot valstī spēkā esošos likumus, un tam nav vajadzīgs īpašs Padomes lēmums. Vēl jo bīstamāk, ja tās būtu ārējas ietekmes rezultātā veiktas juridiski nekorektas izmaiņas Vadlīnijās, kas liktu izdarīt izmaiņas arī sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma gada plānos ar atpakaļejošu spēku.

Vienlaikus jāuzsver, ka Padomes lēmumi arī neliedz sabiedriskajiem medijiem tulkot mazākumtautību valodās valsts valodā sagatavotos raidījumus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates. Jānorāda, ka saskaņā ar sabiedriskā pasūtījuma plānu 2023. gadam un tā izpildi mazākumtautību multimediālā platforma "RUS.LSM.lv" pirms Valsts prezidenta vēlēšanām pārraidīja LTV Ziņu dienesta gatavotās debates valsts valodā ar sinhrono tulkojumu krievu valodā.

Arī SEPLPL 3. panta septītā daļa, kas nosaka, ka "sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem", nevar uzlikt un neuzliek pienākumu veidot priekšvēlēšanu debates tā, ka no Latvijas Republikas pilsoņiem tiek sagaidītas krievu valodas zināšanas.

Skaidri definētas prioritātes

Vēlamies arī uzsvērt, ka Vadlīnijās, kas pirmajā redakcijā pieņemtas 2022. gadā un papildinātas 2023. gadā, ir daudzas atsauces un norādes uz Satversmes ievadu, likumiem un valsts plānošanas dokumentiem, kas uzsver saliedētas sabiedrības veidošanu uz valsts valodas pamata, tajā skaitā Nacionālais attīstības plāns, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.

Padome, vadoties pēc SEPLP likuma 10. panta dotā pienākuma, kas nosaka, ka SEPLP "prognozē ārējos un iekšējos faktorus, kas var ietekmēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas", Vadlīnijās jau paudusi ļoti konkrētu viedokli: "Vadlīniju atjaunošanas un uzdevumu noteikšanas 2024. gadam laikā joprojām noris Krievijas bruņota un neprovocēta agresija pret Ukrainu, būtiski ir mainījušies ģeopolitiskie apstākļi reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā, liekot pārvērtēt drošības situāciju valstī un likumdevēja un izpildvaras līmenī pieņemot lēmumus, kas stiprina valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī saliedē sabiedrību uz valsts valodas pamata.

Plānojot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību vidējā un ilgākā termiņā, Padomes ieskatā, nepieciešams īpaši ņemt vērā situācijas attīstību Ukrainā, šo notikumu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, kā arī nepieciešamību stiprināt latvisko un Eiropas kultūrtelpu, Latvijas Republikas Satversmē definētās vērtības.

Īpaša uzmanība veltāma mazākumtautību integrācijai latviešu valodas un latviskās kultūras vidē, bērnu un jauniešu auditorijas sasniegšanai, kā arī satura pieejamības dažādām sabiedrības grupām, tajā skaitā cilvēkiem ar invaliditāti, palielināšanai, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus kā galvenos uzticamas un pārbaudītas informācijas avotus ne tikai ikdienā, bet arī iespējamās krīzes situācijās.

Ņemot vērā vairākos pētījumos uzrādīto tendenci, ka Latvijā ievērojama daļa sabiedrības kā primāro uzticamas informācijas avotu izmanto sociālos medijus un digitālajā vidē pieejamo informāciju, informatīvās telpas stiprināšanas nolūkos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir pēc iespējas ar savu saturu sasniegt arī šo sabiedrības daļu, turpinot palielināt digitālā satura veidošanai pieejamos resursus."

Kādus lēmums un kad pieņemam

Pie augstākminētās informācijas par Eiropas parlamenta priekšvēlēšanu debatēm ir svarīgi piebilst, ka līdz 2024. gada martam Padomei nebija vienotas nostājas par "Nacionālajā drošības koncepcijā 2023" ietverto konceptuālo virzienu 2026. gadā atteikties no reālas divvalodības sabiedriskajos medijos, taču pēc publiskām un iekšējām debatēm Padomē marta beigās tāds lēmums ir pieņemts vienbalsīgi.

Atgādinām, ka jautājumam par Eiropas Parlamenta debatēm krievu valodā sabiedriskajos medijos kļūstot par plašākas diskusijas objektu sabiedrībā, Padome 2024. gada 14. maijā izplatīja sekojošu paziņojumu:

"Savas kompetences ietvaros atbildot uz publiskajā telpā izskanējušajiem argumentiem un vēstījumiem par "Latvijas Televīzijas" plānotajām Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) norāda, ka kopējā sabiedrības saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā neapšaubāmi un atbilstoši Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem ir valsts valoda. Tādējādi no deputātu kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās leģitīmi ir pieprasāmas tikai latviešu valodas zināšanas darbam nepieciešamajā līmenī.

Vienlaikus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz, ka sabiedriskie mediji veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Krievu valoda Latvijā ir viena no mazākumtautību valodām un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izsniegusi attiecīgas apraides atļaujas (LTV7, LR4) un reģistrējusi pakalpojumu pēc pieprasījuma (Replay), kas pieļauj satura pārraidīšanu krievu valodā. SEPLP norāda, ka "Latvijas Televīzija", izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.

Vienlaikus SEPLP aicina "Latvijas Televīziju" rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās iesaistītajiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta 3. daļu "Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu šā panta izpratnē nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa."

SEPLP atgādina, ka, ņemot vērā Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās "Nacionālās drošības koncepcijas 2023" būtību, SEPLP ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī "Latvijas Sabiedriskais medijs" tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu."

Atkārtoti aicinām

Arī dažas dienas vēlāk un diskusijai sabiedrībā pieņemoties spēkā, neesam mainījuši savu viedokli, ka patlaban normatīvie akti tieši neaizliedz sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvēlēšanu debates vienā no mazākumtautību valodām, taču skaidri arī uzsveram, ka neviens normatīvais akts vai Padomes lēmums neuzliek arī pienākumu veidot priekšvēlēšanu debates krievu valodā un sagaidīt no Latvijas Republikas pilsoņiem krievu valodas zināšanas jebkādā līmenī.

Tā ir mediju redakcionālā neatkarība un vienlaikus arī atbildība sabiedrības priekšā pieņemt savus lēmumus, paturot prātā, ka saskaņā ar SEPLPL 2. pantu: "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem."

Vārda brīvības stiprināšana nozīmē arī to, ka Latvijas valstī jebkuram sabiedrības loceklim, kā arī valsts institūcijām un politiskajām partijām ir tiesības brīvi paust savu viedokli savas kompetences ietvaros.

Savukārt mūsu pienākums ir godprātīgi pildīt savus amata pienākumus kā SEPLP locekļiem, tajā skaitā garantēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā.

Vairāk informācijas:

Vadlīnijas: Vadlīnijas 2023.-2025. gadam un uzdevumi plāna sagatavošanai 2023. un 2024. gadam | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv)

Sabiedriskā pasūtījuma plāni: Sabiedrisko mediju pasūtījums | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv)

Padomes konceptuālais lēmums par 2026. gadu: SEPLP uzdos no 2026. gada sabiedriskajos medijos sākt konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Aicinājums LTV: SEPLP aicina Latvijas Televīziju plānotās priekšvēlēšanu debates izvērtēt plašākā kontekstā, nodrošinot demokrātisku līdzdalību visiem iesaistītajiem | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...