Iesaki rakstu: 
Daudziem, kas šovasar pēc Covid lokdauniem beidzot plānoja doties uz siltajām zemēm pelnītā atpūtā, izmantojot nacionālo aviokompāniju, diemžēl nācās piedzīvot dusmas, vilšanos un sabojātas brīvdienas. Reisi atcelti, biļešu cenas pieaugušas daudz straujāk nekā inflācija, un gandrīz tikpat strauji lejup noslīdējusi aviokompānijas kvalitāte.
airBaltic pasažieris
Pietiek pareizi nesen rakstīja: airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu “Airbus A220-300” iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnām, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas.
Ko varam vainot par šādu scenārija attīstību, un kas veicinājis to, ka mūsu nacionālo aviokompānijas vadības pulti pārņēmis vēl neprofesionālāks vācietis par iepriekšējo? Iespējams, varam vainot Kārli Krastiņu (attēlā), kurš dažādās situācijās uzdevies par pārmaiņu arhitektu un uztuntulējies par dažādu stratēģisku uzņēmumu konsultantu.
Viņa firmu Prudentia valsts noalgoja kā konsultantu airBaltic investora piesaistei, kā arī Kārlis mums atvilka Martinu Gausu, kurš tik tiešām izrādījās gauss vadītājs. Un pa lielam vecais, s…īgais bizness palicis tikpat s…īgs, tikai prasa vēl vairāk valsts naudas.
K. Krastiņš tautās pazīstams ar pagaldē veiktiem darījumiem. Liepājas tirgū runā, ka viņš saņem prāvas summas par it kā investoru piesaisti, bet klusītiņām norēķinoties ar veciem, trekniem un bārdainiem oligarhiem, kad tas nepieciešams.
TV pirms vairākiem gadiem norādīja, ka airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta “jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību, iespējams, izrādījis arī Aivars Lembergs, pieļauj raidījums.
2011. gadā Latvijas valsts B. Flikam aviokompāniju atņēma, kam sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Bertolds Fliks”.
Un tad 2015.gadā Delfi vēstīja, ka valdība slepenā sēdē esot atvēlējusi deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu “sakārtošanai”. Naudiņa tikusi noguldīta kontā Nordea bankā, un, lai sakārtotu problēmas, tā esot bijusi jāpārskaita firmām, kas tiesājās ar aviokompāniju. Tautā runā, ka arī šo jautājumu “sakārtošanu” skandināvu bankas piesegā nodrošinājis tas pats bēdīgi slavenais pārmaiņu arhitekts K. Krastiņš. Taču valstij laikam šis K. Krastiņa konsultāciju virziens nebija pieņemams, jo tā sadarbību ar Prudentia firmu tobrīd nolēma pārtraukt.
Bet airBaltic tā arī turpināja gulēt uz valsts pleciem, arvien pieprasot kabatas naudu dzīvības vilkšanai. Tad pienāca Covid pandēmija, un visas neizdarības un neveiksmes varēja novelt uz vispasaules krīzi. Taču te būtisks ir Valsts kontroles atzinums, minot, “ka arī pirms Covid-19 pandēmijas airBaltic finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdz iespēju, ka ieguldījums airBaltic pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju”. Interesanti, vai kādudien Latvijas sabiedrībai būs lemts ieskatīties airBaltic patiesajā situācijā un saprast, cik daudz patiesībā ir izklakarēti valsts līdzekļi?
Gandrīz tikpat “veiksmīgi” K. Krastiņš nokonsultēja arī Liepājas metalurgu. To, cik prasmīgas un Latvijas ekonomikai izdevīgas izrādījušās augsti apmaksātā Kārļa Krastiņa pseidokonsultācijas Liepājas metalurga lietā, liecina tas, kas pašlaik notiek Liepājas metalurgā. Nekas! Starp citu, šogad festivālā "Liepājas Mākslas forums" laikmetīgā māksla "ieņems" aizejošā laikmeta industrijas telpu – Liepājas metalurgu. Varbūt valdība uzsauks smalkajam Metalurga censonim K. Krastiņam kādu biļeti uz šo pasākumu? Lai darbu zaudējušie metalurgi pa ceļam pilsētā var viņam ieskatīties acīs.
Un tagad Kārlis, izskatās, ir uzmetis acis Latvijas gāzes jautājumam. Vai viņš grib būt savām kabatām veiksmīgs konsultants arī gāzes nozarē? Spriežot pēc visas iepriekšējās biogrāfijas, varam vien iedomāties, kāds scenārijs mūsu gaida, ja Kārlim būs iespēja pasildīt rokas un kabatas pie mūsu gāzes termināļa! Saulaina krasta vietā uzsēdīsimies uz purvaina sēkļa, kur aukstajos dzīvokļos viens otrus sildīt varēsim, saspiežoties ar mugurām. Vai nav dīvaini, kāpēc dažādi valdības pārstāvji velkas šī Kārļa Krastiņa pavadā?
Pasaki paldies ar vēstuli vai zvanu Kārlim par viņa veiksmīgo darbu Latvijas tautsaimniecības labā.
Prudentias mājas lapā atrastie kontakti:
MOB: +371 29218183
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
