Ko visu var panākt uzņēmīgs mahinators, ja policijas un prokuratūras pārstāvji ir „sakārtoti”
Pietiek lasītājs12.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Adresē Ventspils iela 63 b, Rīga atrodas uzņēmums SIA Ražošanas Remonta Apvienība. Uzņēmuma īpašumā atrodas nedzīvojamās telpas un zeme. Telpu lietošanas veids saskaņā ar VZD datiem ir “Rūpnieciskās ražošanas ēkas”, kods 1251.
SIA Ražošanas Remonta Apvienība īpašnieki ir Vladimirs Pacanovskis, Marina Pacanovska, viņu meita Jekaterina Maščenko (dz. Pacanovska), viņu znots, Jekaterinas Maščenko vīrs Sergejs Maščenko. Sergejs Maščenko ir SIA Ražošanas Remonta Apvienība valdes priekšsēdētājs.
SIA Ražošanas Remonta Apvienība deklarētais darbības veids – metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana (25.11) un sava vai nomātā nekustamā īpašuma pārvaldīšana (68.20). No pieteiktajiem darbības veidiem uzņēmums nodarbojas tikai ar telpu izīrēšanas pakalpojumiem, ražošana ir pilnīgi likvidēta pirms vairākiem gadiem.
Laika posmā no 2006.gada līdz 2019.gadam valdes priekšsēdētājs Sergejs Maščenko ir nodarbojies tajā skaitā ar telpu izīrēšanu personu dzīvošanai. Personas dzīvojušas istabās biroja ēkās otrajā stāvā. Biroju ēka atrodas Ventspils ielas pusē, ēkas logi skatās uz Ventspils ielu. Kā var saprast, norēķini par dzīvošanu nedzīvojamās telpās netika pamatoti ar attaisnojošiem dokumentiem.
Kopš 2014.gada, pasliktinotiies uzņēmuma finansiālajam stāvoklim, Sergeja Maščenko par “jājamzirdziņu” ir kļuvusi nomnieku aplaupīšana pēc atstrādātas shēmas. Shēma strādā šādi: Sergejs Maščenko pēkšņi piestāda nomniekam nepamatotu rēķinu, piemēram, par 1500 euro. Nomnieks ceļ pamatotus iebildumus, bet rēķinu neapmaksā. Sergejs Maščenko nomaina atslēgas nomnieka nomātās telpās, tādējādi pārņemot nomnieka īpašumā esošo kustamo mantu savā valdījumā. Cietušais raksta iesniegumu Valsts policijā par kriminālprocesa uzsākšanu pret Sergeju Maščenko.
Cietušo iesniegumi nonāk pēc piekritības Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Rīgas pilsētas Zemgales iecirknī, kurā parasti tiek rakstīts atteikums par kriminālprocesa uzsākšanu, motivējot atteikumu ar apstākli, ka notikušajā netiek saskatītas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tiek konstatēts saimniecisks strīds. Atteikumā Valsts policijas amatpersonas piedāvā cietušajiem celt civilprasību pret SIA Ražošanas Remonta Apvienība. Jāatzīmē, ka 2014.gadā VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kriminālpolicijas nodaļu vadījis Jānis Dzenis, kurš apmēram 2016.gadā kļuvis par Zemgales iecirkņa priekšnieku un to vadījis līdz 2019.gada rudenim.
Cietušie raksta sūdzības Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūrā pēc piederības, bet prokurori atsaka apmierināt cietušo sūdzības, atsakās uzsākt kriminālprocesu pret Sergeju Maščenko. Cietušie turpina sūdzēties tālāk, rakstot sūdzības amatā augstāk stāvošam prokuroram - Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras virsprokuroram Ruslanam Novakam, kurš arī noraida cietušo sūdzības. Ruslans Novaks kopš 2011.gada sākuma ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras virsprokurors. 2020.gada jūnijā Ruslans Novaks ir iecelts par Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras virsprokuroru trešo reizi pēc kārtas uz pieciem gadiem.
Tā rezultātā cietušie nonāk pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā ātri atgūt nolaupīto kustamo mantu, – samaksāt Sergejam Maščenko viņam vēlamo naudas summu. Parasti naudas summas apmērs pieaug proporcionāli saņemto Valsts policijas un Latvijas Republikas prokuratūras amatpersonu parakstīto atteikumu skaitam.
Kā rezultātā, nostiprinoties naudas izspiešanas shēmai, Sergeja Maščenko rīcība pret nomniekiem ar gadiem kļuvusi agresīvāka. Viņš ir uzsācis pielietot dažādas represīvas metodes pret nomniekiem, piemēram, Sergejs Maščenko ierobežo iespējas nomniekiem nokļūt nomātajās telpās, nelaižot nomnieku uzņēmuma teritorijā (attālināti operējot at vārtu automātiku); ielaižot un vēlāk nelaižot ārā nomnieku automašīnas utt.
2017.gada 31.maijā nedzīvojamo telpu nomnieks, privātpersona, kas īrēja telpas dzīvošanai no Sergeja Maščenko, agrā rītā gāja bojā tās pašās ēkās citā galā notikušajā ugunsgrēkā. Saskaņā ar VUGD datiem degšanas platība bija
2018.gada jūlijā Sergejs Maščenko ir īstenojis kārtējā nomnieka aktīvu - kustamās mantas nolaupīšanu. Shēma ir interesanta ar Sergeja Maščenko pieaugušajām ambīcijām – Sergejs Maščenko pieprasījis no cietušā par nolaupītās kustamās mantas atdošanu naudas summu 1500 euro apmērā, naudu ir saņēmis tajā pašā dienā, bet nolaupīto kustamo mantu... ir atdevis tikai daļēji, atlikušo mantu paturējis sev, kā rezultātā 2018.augustā sācis izspiest vēl naudas līdzekļus, rakstiski draudot cietušajam cietušā īpašumā esošu kustamo mantu pārdot, iznīcināt utt.
Naudas izspiešanu Sergejs Maščenko šajā epizodē turpina izspiest līdz šim, turot cietušā īpašumā esošo kustamo mantu savā valdījumā. Šajā epizodē cietušais saskāries ar Sergeja Maščenko izveidotu un atstrādātu shēmu: iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu nonācis VP RRP Rīgas Zemgales iecirknī, kur iesniegumu pārņēma Kārtības policijas nodaļas priekšnieka Ivara Pastara lietvedībā. Kā rezultātā, ignorējot iesniegtos pierādījumus, kārtības nodaļas policijas inspektors uzrakstījis atteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Tālāk sūdzību noraidīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras prokurore un Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras virsprokurors Ruslans Novaks.
Parādījies jautājums, kādēļ Sergejs Maščenko pārliecinoši turpina īstenot iespējamus noziedzīgus nodarījumos nolaupot kustamo mantu apstākļos, kad viņam pēc būtības ir jābūt statusam iepriekš uzsāktajā kriminālprocesā 11095087417 sakarā ar nomnieka bojāeju 2017.gadā. Pētot apstākli, atklājies, ka privātpersonas-nomnieki turpina dzīvot nedzīvojamās telpās, bet Segejs Maščenko lielījies nomniekiem, ka “sakārtojis” jautājumu ar Valsts policijas amatpersonām un “kārto jautājumu” Ruslana Novaka vadībā esošo Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūru.
Tika noskaidrots, ka neviens no lieciniekiem – nedzīvojamo telpu iedzīvotājiem-privātpersonām - netika nopratināts uzsāktajā kriminālprocesā. Reaģējot uz šo apstākli, liecinieks uzrakstījis iesniegumu kriminālprocesa virzītājam - VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kriminālpolicijas izmeklētājai, norādot uz konkrētām personām-lieciniekiem, kas varētu sniegt liecības par to, ka bojāgājušā persona dzīvoja nedzīvojamās telpās, šādā veidā norādot uz apstākli, ka jānoskaidro Sergeja Maščenko iespējamo bojāgājušā vajāšanu pirms tā bojāejas.
Reaģējot uz šo iesniegumu, nezināmu apstākļu dēļ VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ivars Pastars (kaut procesa virzītājs bija kriminālpolicijas nodaļa) norīkojis savā pakļautībā esošu inspektoru apstākļu noskaidrošanai.
Kā rezultātā krimināllieta tika papildināta ar Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodaļas jaunākā inspektora virsniekvietnieka Kārļa Otisona 2018.gada 19.oktobra dokumetu “Ziņojums”. “Ziņojums” ir adresēts Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšniekam Ivaram Pastaram.
Ziņojumā Kārlis Otisons ziņo, ka, reaģējot uz liecinieka 2018.gada 16.oktobra iesniegumu kriminālprocesā 11095087417, tika pārbaudīta informācija, ka Sergejs Maščenko, iespējams, ilgstoši izīrē nedzīvojamās telpas personu dzīvošanai. “Ziņojumā” VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kārtības policijas inspektors Kārlis Otisons norādījis: “Pārbaudes gaitā netika iegūta informācija par telpu izīrēšanu telpās no Sergeja Maščenko puses.” Inspektora Kārļa Otisona “Ziņojums” tika pievienots krimināllietas materiāliem, kur atrodas 108.lpp.
Konstatējot apstākli, ka kriminālprocess kustas virzienā uz Sergeja Maščenko nesaukšanu pie atbildības, liecinieks, aprakstot apstākļus, uzrakstījis sūdzību uzraugošai prokurorei Gaļinai Ķapsnai, kura sūdzību noraidīja. Sūdzību noraidījis arī virsprokurors Ruslans Novaks. Sūdzības noraidīšanas pamats ir bijusi atsauce uz Kriminālprocesa likuma 336.pantu, 3331pantu.
Konstatējams, ka Sergejam Maščenko ir izdevies sasniegt mērķi - izbeigt kriminālprocesu 11095087417, turklāt sev vēlamā redakcijā. Kā var saprast no tālākiem notikumiem, kriminālprocesā netika iegūti pierādījumi, ka bojāgājušais iepriekš ir dzīvojis Sergeja Maščenko vadībā esošā SIA Ražošanas Remonta Apvienība īpašumā esošās nedzīvojamās telpās Ventspils ielā 63 b, Rīga.
Uz tā pamata, ka kriminālprocesā netika pierādīts, ka bojāgājušais pirms bojāejas ir dzīvojis nedzīvojamās telpās Ventspils iela 63 b (tātad bojāejas naktī atradies minētajā adresē tiesiski, uz nedzīvojamo telpu faktiskās nomas attiecību pamata), Sergejs Maščenko kā SIA Ražošanas Remonta Apvienība valdes priekšsēdētājs 2020.gada 21.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēlis civilprasību (C30596220) pret apsardzes uzņēmumu, kas sniedzis videonovērošanas pakalpojumus laika posmā (2017.gada maijs), kad uzņēmuma SIA Ražošanas Remonta Apvienība telpās ugunsgrēkā gāja bojā privātpersona – nedzīvojamo telpu iedzīvotājs.
Civillietas C30596220 materiāliem ir pievienots Sergeja Maščenko pierādījums – atsevišķās kopijas no krimināllietas materiāliem, tajā skaitā Rīgas Reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodaļas jaunākā inspektora virsniekvietnieka Kārļa Otisona 2018.gada 19.oktobra dokumentu “Ziņojums” (krimināllietas 108.lpp), no kura izriet, ka pārbaudes laikā netika konstatēta nedzīvojamo telpu izīrēšana privātpersonu dzīvošanai. Kopā ar prasību Sergejs Maščenko ir iesniedzis pieteikumu par prasības nodrošināšanu ar lūgumu apķīlāt Atbildētājas norēķinu kontos ienākošu maksājumus par kopēju naudas summu 70 314.81 euro.
2020.gada 17.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ilona Rūķe apmierināja Sergeja Maščenko pieteikumu, kā rezultātā Sergejs Maščenko iesaldējis Atbildētājas apgrozāmos līdzekļus 70 314.81 euro apmērā.
Atbildētāja strādā kopš 2005.gada, 2019.gadā apgrozījums ir bijis 1 431 095 euro, peļņa 44 337 euro, uzņēmumā strādā 100 darbinieki (dati no 2019.gada gada pārskata).
Nav skaidrs, pēc kādiem motīviem vadījās tiesnese Ilona Rūķe, pamatojoties uz viņas rīcībā esošo informāciju: Sergeja Maščenko vadībā esošajam uzņēmumam SIA Ražošanas Remonta Apvienība vēsturiski tika nozīmētas 45 tiesu sēdes – tātad Sergejs Maščenko atrodas nepārtrauktā tiesvedībā. Uzņēmumā strādā vien 8 darbinieki. Civilprasībai nav pievienota visa krimināllieta 11095087417, bet tikai atsevišķas kopijas no tās. Krimināllietas izbeigšanas pamats jau no pirmā acu uzmetiena šķiet apšaubāms.
Atbildētājas uzņēmumā strādā 100 cilvēki, 2019.gada atbildētāja nomaksāja valstij nodokļus 612 930 euro apmērā. Atbildētājai brīdī par pieteikuma (par nodrošinājuma uzlikšanu) ir bijis nodokļu parāds ap 90 000 euro, kas nozīmē, ka norēķinu kontu apķīlāšanas rezultātā Atbildētājas uzņēmuma 100 darbinieki ir palikuši bez algas. Tātad tiesa Sergeja Maščenko vāji pamatoto prasību uzlika virs VID interesēm, virs 100 darba ņēmēju interesēm.
Sergejs Maščenko apstākli, ka viņš ir izbeidzis kriminālprocesu sev vēlamā redakcijā, izmantojis uzbrukuma īstenošanai juridiskai personai, pakalpojumu piegādātājam ar iespējamo mērķi izkrāpt naudas summu 70 314.81 euro apmērā. Nav šaubu, ka Sergejs Maščenko apzinās, ka naudas summu pieprasa nepamatoti un rīkojas prettiesiski.
Vēlos atzīmēt dažādas personas, kas apzināti vai neapzināti piedalās Sergeja Maščenko šobrīd īstenotā shēmā (iespējamais mērķis - izkrāpt naudas summu 70 314.81 euro apmērā):
Jānis Dzenis – 2017.gadā VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieks, iepriekš līdz 2016.gadam - VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.
Ivars Pastars - VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks.
Gaļina Ķapsta – LR Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras prokurore, uzraugošais prokurors kriminālprocesā 11095087417.
Ruslans Novaks - LR Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūras virsprokurors kopš 2011.gada sākuma līdz šim.
Ilona Rūķe – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese lietā C30596220.
Jurijs Baibakovs – zvērināts advokāts, apkalpo Sergeju Maščenko un sniedz juridisko atbalstu Sergejam Maščenko kopš (vismaz) 2014.gada.
Sergejs Maščenko – SIA Ražošanas Remonta Apvienība valdes priekšsēdētājs.
Retoriski jautājumi.
Ja kriminālprocesā 11095087417 ir jau “noskaidrots”, ka bojāgājušais nav dzīvojis adresē - Ventspils ielā 63 b, Rīga, attiecīgi miršanas brīdī atradies miršanas vietā prettiesiski, uz kāda pamata tiesnese Ilona Rūķe varētu neapmierināt Sergeja Maščenko celto prasību?
Vai kādreiz Sergeja Maščenko noziedzīgā grupējuma darbība tiks apturēta?
Vai, piemēram, Finanšu izmeklēšanas dienests piekritīs naudas līdzekļus (kas pēc prasības apmierināšanas nonāks Sergeja Maščenko uzņēmuma lietošanā) 70 314.81 euro apmērā:
- atzīt par noziedzīgi iegūtiem?
- atzīt par noziedzīgi iegūtiem pēc sadalīšanas starp “projekta” dalībniekiem?
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
