Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne vien sabiedrībā, kā rāda socioloģisku aptauju reitingi, bet arī koalīcijas partiju vidū jau ilgāku laiku briest neapmierinātība ar partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvja, premjera Krišjāņa Kariņa darbu. Šaubas par K.Kariņa turpmāku atrašanos valdības vadītāja amatā radot ne vien viņa haotiskums un bailes uzņemties atbildību, bet arī nespēja piedāvāt risinājumus Covid-19 radītās krīzes risināšanai.

K.Kariņa valdību no tās krišanas faktiski glābj fakts, ka pašreizējā koalīcijā nav kopīgas izpratnes, kurš varētu būt jaunais premjers. Politiskajos kuluāros ir diskusijas par to, vai valdības vadītājam būtu jānāk no citas koalīcijas partijas vai tomēr valdības  vadīšanu varētu uzņemties persona, kas ir ārpus Saeimas partiju kandidātu loka.

Neapmierinātība ar premjera K.Kariņa vadības stilu, viņa nespēja atrast un piedāvāt risinājumus uzvirmoja jau pērn rudenī. Plānus aizstāt K.Kariņu ar pragmatiskāku un ne tik haotisku valdības vadītāju izjauca skandāls partiju apvienībā Attīstībai/Par saistībā ar bijušā vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministra Jura Pūces tā saukto Rīgas domes automašīnu caurlaides lietu.

J.Pūce bija noskatīts kā K.Kariņa pēctecis un nākamais valdības vadītājs, un pēc viņa "noairēšanas" koalīcijā bija iestājies nosacīts miers. Tomēr līdz ar Covid-19 otrā viļņa eskalāciju, kā arī valdības vadītāja un viņa kolēģa, finanšu ministra Jāņa Reira nespēju rast sabiedrībai saprotamus risinājumus koalīcijas partneru neapmierinātība uzņēmusi apgriezienus.

Partija Jaunā Vienotība gan uz partneru noskaņojumu mainīt premjeru cenšas raudzīties sev ierastajā stilā, uzsverot, ka bez K.Kariņa nav citu premjera kandidātu, lai esošās koalīcijas ietvaros izveidotu jaunu valdību.

Taču eļļu gruzdošajai partiju neapmierinātībai ar K.Kariņa haotisko vadības stilu šonedēļ pielēja viņa tikšanās ar valsts prezidentu Egīlu Levitu, pēc kuras abi vienoti piedraudēja ar ministru demisijas prasīšanu, ne vārda nebilstot par paša premjera vai valsts prezidenta kļūdām valsts vadībā.

Lai arī kuluāros izskatīti vairāki varianti, kā saglabāt K.Kariņa valdību, tai skaitā atsevišķu ministru nomaiņa, tagad dienaskārtībā kā ticamākais scenārijs ir premjera K.Kariņa un viņa vadītās valdības demisija, lai izietu no krīzes un pārtrauktu haosu valdībā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...