Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai šonedēļ nostabilizējās pēdējais kandidātu četrnieks Latvijas Bankas prezidenta amatam, vienam no augstākajiem un vislabāk apmaksātajiem posteņiem mūsu valstī. Process attīstās nedaudz atšķirīgi no tā, kādas ir bijušas ņemšanās ap VID vadības izvēli un raibu sarakstu citu vakanču aizpildīšanu, un rodas dabisks jautājums, kādēļ viss notiek tieši šādi un nevis citādi. Te nu būs mazišs izpalīgs ziņu labākai saprašanai un varbūt pat pašu procesu vērtēšanai.

Iesākumam svarīgs fona jautājums, kas var paslīdēt neakcentēts.

Kandidāta izvēle notiek bez atlases komisijas

Mūsu valdošās spices ierastā metode savas politiskās impotences piesegšanai bija pašu atlases un izvēles procesu deleģēt it kā neatkarīgai un it kā profesionālai atlases komisijai, kura savukārt daļu savu funkciju nodeva privātajam sektoram.

Protams, ka tā ir bezgaumīga un tizla māžošanās. Tā VID vadītājam tika virzīts (no kādiem 30 vai cikneztur kandidātiem) mazkvalificēts personāžs ar blēdību izraibinātu pagātni, toties ar odiozu biznesa darboņu protekciju.

Šī pati metode deva iespēju FKTK vadībā ielikt neko nenozīmējošu cacu. Arī ņemšanās ap NEPL amatiem regulāri tikusi nokanalizēta zemāk, – komisijām, atlases firmām etc. Rezultātā par TV šefu tika atrasts kāds mārketinga nodaļas priekšnieciņš bez jelkādas pieredzes masu mēdiju vadībā.

Piemēru netrūkst visā valsts pārvaldes spektrā. Svaigākais šai žanrā ir (jaunkomunista) juridiskās domas giganta Bordāna kga priekšlikums arī ģenerālprokurora izvēli novirzīt uz kolektīvu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Šoreiz, LB prezidenta kandidāta izvēlē šī nu jau gandrīz vai neizbēgami vienīgā un pareizā kolektīvās atkrustīšanās metode ir pēkšņi aizmirsta un netiek pat pieminēta. Šo paturēsim prātā, pašus kandidātus apskatot tuvāk.

Kas tad pēc būtības izvirza kandidātus

Atšķirībā no dučiem lielo pretendentu skaita uz citiem amatiem uz LB nez kādēļ pretendē tikai daži. Skaits nesakrīt ne ar frakciju daudzumu Saeimā, ne ar kādu citu vienkārši uztveramu lielumu. Pie kam kandidāti saka, ka ir nevis sevišķi uzrunāti, aicināti un lūgti, bet pieteikušies paši. Cik vienkārši un skaisti. Laipni lūgtum uz frakcijām, LR rīta radio intervijām un LTV tiešraides šovu. Kaut kas te nešķiet tā, kā tas tiek atturīgi pasniegts.

Acīmredzot izvirzītāji grupējas pēc kādām citām pazīmēm, un tam pamatā ir lielas un nopietnas intereses. Un ļoti svarīgs moments ir jau iepriekš minētās FKTK vadības izvēle. Proti, banku uzraudzību nodot atpakaļ LB ir pilnīgi reāls plāns, un tādēļ jo vājāks FKTK vadītājs, jo lielāka nozīme ir nākošā LB prezidenta personībai, jo viņš/viņa būs kungs un pavēlnieks mūsu valsts komercbanku sektorā. Un šai jomā interešu grupas ir jau sen iezīmējušās, atlika tikai gaidīt kandidātus.

Pirmie izskanēja Šteinbukas un Kazāka vārdi, un kvalificēts vērotājs bez šaubām identificēja attiecīgās interešu grupas: rietumčikbanka kā sevišķas attparistu simpātijas objekts un vecais LB istablišments ar attiecīgajām astēm kopēju biznesu bluķos.

Raksturīgi, ka jenotība vēl pašā sākumā paziņoja, ka savu kandidātu nevirzīs, bet vērtēs citu piedāvātos. Tulkosim latviski: pārdosimies par augstāko cenu, pie viena nosacījuma. Proti, jaunā vadība nedrīkst izsmirdināt slaveno “3.a” kredītportfeli, kurā iekapsulēta eirokomisārējošā lāčuka kristāltīrā neuzpērkamība.

Būtu savādi, ja savu interesi stratēģiski svarīgajā nominācijā neizrādītu divi citi, nozīmīgāka līmeņi steikholderi. Kā jau rakstīju iepriekš, Vallenberga kgs bija ap Jāņu laiku ieradies neafišētā vizītē pie mūsu premjera, un negribas ticēt, ka sprieduši tikai par tobrīd aktuāliem sīkumiem. Joprojām uzturu spēkā savu atbalstu cienījamu speciālistu vērtējumam, ka SEB aprīs SwedB un tātad bija jāgaida attiecīgs amata kandidāts.

Te uz līdakas pavēli no arābu tuksneša smiltīm mūsu pelēkajā ikdienā pēkšņi ierodas neapšaubāmi ļoti kvalificēts kandidāts, bijušais Latvijas un Zviedrijas (!) banku uzraudzības visaugstākā līmeņa specs Uldis Cērps. Ar pirmo eļektričku no arābiem attraucies un kandidēt pats pieteicies, jo šāds esot katra kvalificēta pilsoņa pienākums. Jauki, tiešām jauki, ka arī jautājums par Vallenbergu kandidātu ir noskaidrojies.

Atliek viens neatbildēts jautājums: ko tad mūsu galvenais, globālais stratēģiskais partneris? Kurš ir viņu kandidāts? Vai tiešām tikai šonedēļ tā īsti procesos iesaistījušais Reinis Bērziņš? Neizskatās ticami, teikšu atklāti.

Manuprāt, šai ziņā atbilde jāmeklē premjera atkārtoti paustajā viedoklī, ka izvēle esot no četriem ļoti labiem kandidātiem. Tulkošu latviski: visas kandidatūras ir saskaņotas principā, un ne pret vienu stratēģiskajiem partneriem iebildumu nav. Arī labi.

Spēki izkārtojušies, sākas ierastā ņemšanās

Koalīcija šoreiz uzrāda zināmas politiska prāta pazīmes, cenšoties izvirzīt vienu kopīgu kandidātu, lai ievēlēšanu nedotu izšķirt opozīcijai. Tātad jāvienojas pašiem.

Te nu sākas ierastā ņemšanās. Attparistiem mīļākā ir Šteinbukas kdze, un jenotiem viņa arī der (skat. iepriekš par “3.a”). Ķeza: nacionāļiem viņa kaut kā nepatīk, un viss.

Kazāka kgs galu galā atparistiem arī tīri labi der, un tas taču bija plāniņš no paša sākuma – ja reiz neizdodas iebraukt ar pirmo vagonu, tad iestūrēs ar otro. Te nu būtu vietā piezīmēt, ka tieši Kazāka kga kandidatūra ir viens (varbūt ne izšķirošs, bet tomēr) no faktoriem, kādēļ šoreiz nenotika māžošanās ar atlases komisijām. Lieta tāda, ka Kazāka kgs nekad dzīvē nav vadījis ne lielu iestādi, ne uzņēmumu, vispār neko. Šāda kandidatūra izkristu jebkuras komisijas stūrētas atlases pirmajā kārtā.

Šķiet, ka Cērpa kgs gan kvalifikācijas, gan prezentēšanās spēju ziņā bija TV diskusijā neapšaubāms pirmais numurs. Šteinbukas kdze savu pieredzi nespēja kapitalizēt pārliecinošā iespaidā, bet Kazāka kga teorētiskās makroekonomiskās zināšanas uz vairumu vērotāju iedarbojas drīzāk aizmidzinoši.

Bērziņa kga vēlīnais iznāciens var būt gan neveiksme, gan veiksme, kas to zina. Kvalifikācijas ziņā izskatās gandrīz tikpat labs kā Cērpa kgs, ir uz vietas un tādēļ var konkrētāk iesaistīties procesos. Tiesa, abiem šiem personāžiem ir pa pleķim vēsturē: Cērpa kgs nosvīda no šiem krastiem tieši Parex kraha priekšvakarā, bet, uzgūglojot “Reinis Bērziņš”, atradīsies jaunības dienu saistība ar oranžo krāsu.

VBTA (Vecrīgas bezdrāts telegrāfa aģentūra) ziņo, ka Bērziņu kā savu pirmo nummuru virza JKP ar skaidru NA atbalstu. Pie šī jau KPV balsis varētu pielasīties klāt itin viegli, jo šamajiem nekas daudz vairāk par palikšanu Saeimā, nevis sēdēšanu kaut kur citur, pārāk neinteresē.

VBTA (Vecrīgas bezdrāts telegrāfa aģentūra) ziņo, ka Bērziņu kā savu pirmo nummuru virza JKP, ar skaidru NA atbalstu. Pie šī jau KPV balsis varētu pielasīties klāt itin viegli, jo šamajiem nekas daudz vairāk par palikšanu Saeimā, nevis sēdēšanu kaut kur citur, pārāk neinteresē.

Secinājumu vietā

Kā jau pēdējā laikā ierasts, prognozēšana arī šai jomā ir tik slidena, ka pat lielākie avantūristi publiski vairīsies no krasiem vērtējumiem. Varu tikai ieteikt apgādāties ar kaut ko piegraužamu un sekot ziņām. Izmantojot šai replikā piedāvātos skaidrojumus, protams.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...