Kokalis saukts pie kriminālatbildības, apsūdzēts pēc Krimināllikuma pantiem par viltošanu un krāpšanu
PIETIEK22.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr bijušais prokurors un tagadējais miljonārs Valentīns Kokalis ar cigāru, hūti, naudas koferīti un solījumiem “dzīvot līdz 120 gadiem” gozējas uz aktuālā Privātās Dzīves vāka, tikmēr Dienvidkurzemes prokuratūra viņu saukusi pie kriminālatbildības par krāpšanas un dokumentu, zīmogu viltošanas pantiem.
Tā izriet no Dienvidkurzemes prokuratūras pavadraksta, kas datēts ar šī gada 21. janvāri un mēnesi vēlāk iereģistrēts tālākai izsniegšanai cietušajai juridiskajai personai.
“Nosūtu Kurzemes rajona tiesai piekritīgu krimināllietu Nr. 11261006317 Valentīna Kokaļa apsūdzībā viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 177. panta trešās daļas izskatīšanai pēc būtības,” pavadrakstā ziņo prokurore E. Mengote. Lietā pavisam esot četri sējumi, no kuriem abos pirmajos ir pa 258 lappusēm, trešajā — 240 lapas, bet pēdējā — 104 lapas.
Krimināllikuma 275. panta “Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana” 2. daļa nosaka: “Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu [...], ja tādas darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Savukārt 177. panta “Krāpšana” 3. daļa nosaka: “Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), — [...] ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”
Savukārt Krimināllikuma 15. pants vispārīgi definē, kas ir pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums, un šī panta 4. daļa nosaka: “Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.”
Līdz ar to šo juridisko kvalifikāciju var izlasīt tā, ka miljonārs, iespējams, izgatavojis viltojumus (275. pants), taču līdz galam nav izdevies nodoms veikt krāpšanu (177. pants kombinācijā ar 15. panta 4. daļu), jo kaut kas shēmai, iespējams, iztraucējis — kas tur ir noticis patiesībā, skaidrs kļūs tikai tiesas izmeklēšanas gaitā. Tāpat kļūs skaidrs, vai tikuši pielietoti šaujamieroči, sprāgstvielas, narkotiskās vai psihotropās vielas.
Kā noziedzīgajā nodarījumā cietusī persona norādīta firma Ēdoles Druvas — kā redzams no Lursoft datiem, tā ir Kuldīgas novada agrofirma, kas savulaik izveidojusies kā lauksaimniecības kooperatīvs un no 2006. gada ir SIA. Ēdoles Druvām statūtkapitāls ir 123 tūkstoši eiro, īpašniekos ir 23 vietējie zemnieki, valdē ir Dzintars Ozoliņš. Kā darbības veids norādīta piena lopkopība. Arī V. Kokalis dzīvo Ēdolē, taču no Lursoft datiem nevar izdarīt secinājumu, ka viņu ar šo agrofirmu kaut kas saistītu.
Kā savulaik citā, ar šo pilnīgi nesaistītā krimināllietā skaidroja prokurors Andris Aleksejevs, no kriminālprocesu numuriem var pateikt, kāda iestāde kurā laikposmā attiecīgo procesu ierosinājusi — tā kā šeit numurs beidzas ar cipariem 17, var izdarīt pieņēmumu, ka konkrētais process, iespējams, ierosināts 2017. gadā.
Jāatgādina, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā V. Kokalis turpretī ir cietušais un daudzkārt sniedzis liecības par to, kā A. Lembergs no viņa deviņdesmito gadu vidū esot izspiedis 500 dolārus.
Pirms pieciem gadiem atklātībā nonāca ziņas, ka Finanšu policija prokuratūrai nodevusi lietu par V. Kokalim piederošās SIA Kuldīgas metropole izvairīšanos no nodokļu nomaksas 250 000 eiro apmērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
