Kokalis saukts pie kriminālatbildības, apsūdzēts pēc Krimināllikuma pantiem par viltošanu un krāpšanu
PIETIEK22.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr bijušais prokurors un tagadējais miljonārs Valentīns Kokalis ar cigāru, hūti, naudas koferīti un solījumiem “dzīvot līdz 120 gadiem” gozējas uz aktuālā Privātās Dzīves vāka, tikmēr Dienvidkurzemes prokuratūra viņu saukusi pie kriminālatbildības par krāpšanas un dokumentu, zīmogu viltošanas pantiem.
Tā izriet no Dienvidkurzemes prokuratūras pavadraksta, kas datēts ar šī gada 21. janvāri un mēnesi vēlāk iereģistrēts tālākai izsniegšanai cietušajai juridiskajai personai.
“Nosūtu Kurzemes rajona tiesai piekritīgu krimināllietu Nr. 11261006317 Valentīna Kokaļa apsūdzībā viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 177. panta trešās daļas izskatīšanai pēc būtības,” pavadrakstā ziņo prokurore E. Mengote. Lietā pavisam esot četri sējumi, no kuriem abos pirmajos ir pa 258 lappusēm, trešajā — 240 lapas, bet pēdējā — 104 lapas.
Krimināllikuma 275. panta “Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana” 2. daļa nosaka: “Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu [...], ja tādas darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Savukārt 177. panta “Krāpšana” 3. daļa nosaka: “Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), — [...] ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”
Savukārt Krimināllikuma 15. pants vispārīgi definē, kas ir pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums, un šī panta 4. daļa nosaka: “Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.”
Līdz ar to šo juridisko kvalifikāciju var izlasīt tā, ka miljonārs, iespējams, izgatavojis viltojumus (275. pants), taču līdz galam nav izdevies nodoms veikt krāpšanu (177. pants kombinācijā ar 15. panta 4. daļu), jo kaut kas shēmai, iespējams, iztraucējis — kas tur ir noticis patiesībā, skaidrs kļūs tikai tiesas izmeklēšanas gaitā. Tāpat kļūs skaidrs, vai tikuši pielietoti šaujamieroči, sprāgstvielas, narkotiskās vai psihotropās vielas.
Kā noziedzīgajā nodarījumā cietusī persona norādīta firma Ēdoles Druvas — kā redzams no Lursoft datiem, tā ir Kuldīgas novada agrofirma, kas savulaik izveidojusies kā lauksaimniecības kooperatīvs un no 2006. gada ir SIA. Ēdoles Druvām statūtkapitāls ir 123 tūkstoši eiro, īpašniekos ir 23 vietējie zemnieki, valdē ir Dzintars Ozoliņš. Kā darbības veids norādīta piena lopkopība. Arī V. Kokalis dzīvo Ēdolē, taču no Lursoft datiem nevar izdarīt secinājumu, ka viņu ar šo agrofirmu kaut kas saistītu.
Kā savulaik citā, ar šo pilnīgi nesaistītā krimināllietā skaidroja prokurors Andris Aleksejevs, no kriminālprocesu numuriem var pateikt, kāda iestāde kurā laikposmā attiecīgo procesu ierosinājusi — tā kā šeit numurs beidzas ar cipariem 17, var izdarīt pieņēmumu, ka konkrētais process, iespējams, ierosināts 2017. gadā.
Jāatgādina, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā V. Kokalis turpretī ir cietušais un daudzkārt sniedzis liecības par to, kā A. Lembergs no viņa deviņdesmito gadu vidū esot izspiedis 500 dolārus.
Pirms pieciem gadiem atklātībā nonāca ziņas, ka Finanšu policija prokuratūrai nodevusi lietu par V. Kokalim piederošās SIA Kuldīgas metropole izvairīšanos no nodokļu nomaksas 250 000 eiro apmērā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
