Kokrūpnieks Ramoliņš LTV ēterā stāsta par saviem ziņotājiem policijas sistēmā
Pietiek lasītājs16.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmējs Andris Ramoliņš LTV raidījumā atklāja, ka viņam ir ziņotāji policijas sistēmā. Reakcija no valsts iestādēm vairāku dienu garumā nesekoja, un tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmējiem drīkst būt savi ziņotāji tiesībsargājošajās institūcijās.
Tomēr spēkā esošie likumi stingri regulē slepenas informācijas aprites un glabāšanas kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ziņas par kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ir slepenas, savukārt pieeja slepenai informācijai tiesībsargājošajās iestādēs, piemēram, atbilstoši Operatīvās darbības likumam var būt valsts drošības iestādēm, arī operatīvās darbības subjektiem. Nedz A. Ramoliņš, nedz viņam piederošā SIA “Stiga RM” pagaidām nav iekļauti operatīvās darbības subjektu sarakstā.
Šā gada 8. novembrī LTV raidījumā 1:1 raidījuma vadītājs pieteica tēmu “Cik caurspīdīgs ir kokrūpniecības bizness”. Piesakot šo tēmu, LTV ar kokrūpniecības uzņēmēja stāsta palīdzību centās atgādināt sabiedrībai par valdošo korupciju Valsts ieņēmumu dienestā.
Saruna ar A. Ramoliņu aizsākās par to kā valsts amatpersonas mēģinājušas no uzņēmēja izspiest kukuli. Proti, no A. Ramoliņa VID darbinieki esot mēģinājuši izspiest 100 000 eiro lielu kukuli par krimināllietas neierosināšanu. Pateicoties KNAB darbinieku profesionālai rīcībai, noziegumu izdevies novērst – aizdomās turētie aizturēti un joprojām atrodoties apcietinājumā.
Raidījuma septītajā minūtē uzņēmējs atminējās savus piedzīvojumus: “Tas sākās pagājušā gada oktobrī. Manā rīcībā nonāca informācija, ka tiek gatavots, jāatzīst, kad man pateica, policijā, un, es nebiju pietiekami apķērīgs un nepadomāju, ka finanšu policija arī ir policija un mēs piektajā novembrī izsūtījām visām valsts augstākajām amatpersonām trauksmes cēlāja ziņojumu par to, ka manā rīcībā ir šāda informācija ka tiek gatavots šāds pasūtījums pret mani un manu ģimeni”.
Raidījuma vadītājs Gundars Rēders: “Bet jums ir arī labi avoti?”
A.Ramoliņš: „Nu jā! Avotus es neizpaudīšu, jo tie vēl var nākotnē noderēt”.
Atbilstoši Operatīvās darbības likumam ziņotāji var būt tiem subjektiem, kuri veic operatīvās darbības, piemēram, izzināšanu, novērošanu, izsekošanu utt. Ar likumu šādas tiesības ir Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Valsts drošības dienestam, Militārai policijai, Nodokļu un muitas policijai, VID Iekšējās drošības pārvaldei, Valsts robežsardzei, KNAB, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, Valsts policijas Kriminālpolicijai.
Pēc A. Ramoliņa izteikumiem, tādas varētu būt arī A. Ramoliņam vai viņa pārstāvētajai SIA “Stiga RM”. Savukārt operatīvā darbība nozīmē tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu. Šādai darbībai ir izzinošs raksturs. Parasti informācijas iegūšanu operatīvajā darbībā veic slepeni vai maskēti.
Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama, cita starpā, informācija “par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem ...”
Kriminālprocesa likums nosaka, ka informācija par kriminālprocesu tā pirmstiesas izmeklēšanas stadijā arī ir slepena informācija. Cita starpā Kriminālprocesa 396.pants “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” nosaka, ka “pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu”.
49 minūšu garajā sarunā ar R. Ramoliņu neizskanēja informācija, ka viņš būtu saņēmis atļauju iegūt no kriminālprocesa virzītājiem informāciju par sevi, savu ģimeni vai uzņēmumu.
Tā vietā uzņēmējs visai detalizēti stāstīja par piedzīvoto operatīvajā spēlē, atklājot un aizturot iespējamos noziedzniekus: “Tas risks bija milzīgs, jo tā spēle bija, kurš kuru pirmais noķers. Mana gadījumā, teiksim, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pret mani būtu veikušas procesuālas darbības, pirms mums izdodas pierādīt, ka notiek pret mani noziegums, tad finālā es būtu tādā situācijā, ka man nebūtu iespējas. Man, visticamāk, aiztaisītu ciet visus banku kontus, man būtu problēmas ar kredītiem, man būtu problēmas ar visu, visu iespējamo finanšu sistēmā, un tas principā liegtu mums attīstību, un sistēma pati sevi segtu, respektīvi, neviens man neticētu, ka es neesmu šis noziedznieks.
Un paldies Dievam, ka mums šī spēle beidzās veiksmīgi, un jāsaka paldies, ka bija izcili KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji, kas ļoti saprata situācijas nopietnību un izrādīja iniciatīvu, tai skaitā arī konspirāciju, kad mēs sapratām, ka varbūt mani arī izseko ikdienā, un ka izdevās šo lietu novest līdz izcilam rezultātam. Katru reizi, kad es tikos, es tiku pārmeklēts pilnīgi katru reizi, un nevarēja pielikt kā tagad studijā mikrofonu, jo man bija jānovelk krekls un mani apčamdīja, un varbūt tikai dzimumorgānus neaiztika, un paldies, ka ir augsti attīstītas tehnoloģijas kas ir viņu rīcībā.”
Raidījumā gaitā iezīmējās vēl viens fragments, kurš liecināja par to, ka A. Ramoliņam patiesi varētu būt labi avoti tiesībsargājošajās iestādēs. Raidījumā vadītājs klaušināja uzņēmēju, vai patiesi VID darbojās pasūtījuma galds, kur var pasūtīt krimināllietas pret konkurentiem. A. Ramoliņš, atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošajās institūcijās, teica: “Amatpersona man šajās sarunās atklāja to, ka šis pasūtījuma galds strādā uz abām pusēm, kā manā gadījumā safabricēt procesu un, teiksim, izspiest naudu vai arī radīt problēmas, feikot procesu vai viltot procesu”.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
