Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izgāzies mēģinājums neslavas celšanā padomju varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam un viņa vajāšanā apsūdzētajam Lato Lapsam celt apsūdzību vēl arī par  „nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem”, - Valsts policijai ir nācies konstatēt, ka pretēji R. Vonsoviča apgalvojumiem šādas nelikumīgas darbības nav notikušas. Pietiek šodien publicē attiecīgā Valsts policijas lēmuma daļu, kas attiecas uz šīm darbībām. Savukārt nākamā tiesas sēde "Kolaboranta lietā" Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā notiks zīmīgā datumā - padomju okupācijas gadadienā, 17. jūnijā pulksten 15.

„Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka izmeklējamā laika posmā tika izplatīta informācija par Pietiek.com sērijas “Čekisti un komunisti -3” jaunas grāmatas “Kolaborants” kas veltīta R.Vonsovičam, gatavošanu un publiskošanu.

Gatavojot publikācijai grāmatu “Kolaborants” un izplatot informāciju par grāmatas tapšanu, proti reklamējot to, L.Lapsa SIA “Pietiek.lv” vārdā ir iegādājies no SIA “F/64 Photo Agency” R.Vonsoviča bildes, kuras 2008.gadā SIA “Žurnāls SANTA” publicējis žurnālā “KLUBS” septembra numurā 68.lapā.

Neraugoties uz to, ka aģentūra nav sniegusi atļauju fotogrāfijas izmantošanai pretēji noteikumos noteiktajām, R.Vonsoviča iegūtās fotogrāfijas tika apstrādātas {Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) izpratnē, proti pārveidotas. Visi rediģējumi veikti saglabājot personas identitāti Biometrijas datu apstrādes likuma izpratnē.

Minētā pārveidotā R.Vonsoviča fotogrāfija kopskatā un izgriezumā tika publicēta grāmatā “Kolaborants”, izplatīta internēta vietnē www.pietiek.com un citos internēta resursos, t.sk. tika izsūtīta cietušajam saistošām personām, dažādi izmantota, izveidojot vairākus videoklipus par grāmatas “Kolaborants” reklāmu, kopskatā un daļēji izmantota pie grāmatas “Kolaborants” reklāmas plakāta izveidošanas un reklāmas uzlīmes uz automašīnas Citroen Jumper v.r.n. F07575.

R.Vonsovičs nav sniedzis jebkādu informāciju par sevi, ka arī nav devis piekrišanu izmantot viņa datus nevienai personai saistībā ar Pietiek.com sērijas “Čekisti un komunisti -3” jaunas grāmatas “Kolaborants” izplatīto informāciju.

Analizējot kriminālprocesa Nr.11091182519 savāktos materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, pirmstiesas izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka kriminālprocess ir izbeidzams daļā par Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā paredzētajām noziedzīgajām darbībām, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkta, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, proti objektīvās puses, sekojošo iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas (turpmāk - DVI) kriminālprocesā Nr.11091182519 sniegto atzinumu, DVI konstatēja, ka R.Vonsoviča personas datu apstrāde veikta saistībā ar grāmatas “Kolaborants” izdošanu, lai informētu sabiedrību par to, ka šāda grāmata drīzumā būs pieejama, publikācijās ir izmantoti tādi R.Vonsoviča personas dati kā vārds, uzvārds un fotoattēls. No publiski pieejamās informācijas secināts, ka grāmatas “Kolaborants” galvenais varonis ir R.Vonsovičs un grāmatas ietvaros, tās autors, ir analizējis R.Vonsoviča, kā Augstākās tiesas tiesneša rīcības tiesiskumu, tādējādi, paužot savu redzējumu un viedokli, ko, autora ieskatā, ir svarīgi zināt sabiedrībai.

R.Vonsovičs ir uzskatāms par publisku personu, ņemot vērā šādu publiski pieejamo (http://www.vonsovics.lv/?object_id=875) informāciju: “Zvērināts advokāts (kopš 1993. gada); Zvērināta advokāta biroja "Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs" partneris (1994. - 2005. gads); LR Augstākās tiesas tiesnesis (1986.-1992. gads); ASV Federālās tiesas Merilendas pavalstī viestiesnesis, kā arī stažēšanās ASV Starptautisko tiesību institūtā Vašingtonā un Stefena F. Meloufa (Stephen F. Melouf) advokāta birojā Dalasā (1991. gads); Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis (1984. - 1986. gads); Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Izmeklēšanas daļas izmeklētājs (1981. - 1984. gads)”. Interneta vietnēs publiskotais

R.Vonsoviča fotoattēls tika uzņemts intervijas, žurnālam “KLUBS”, ietvaros. Līdz ar to secināms, ka tika izmantots publiski pieejams R.Vonsoviča attēls. Par tā apstrādes tiesiskumu jāvēršas pie pārziņa. Apstrādātais personas datu apjoms, kāds izmantots, lai informētu sabiedrību, ir samērīgs, jo apstrādāts ir publikācijām nepieciešamais R.Vonsoviča personas datu apjoms, lai tādējādi sniegtu sabiedrībai maksimāli precīzāku informāciju par personu, kura ari ir grāmatas galvenais varonis.

Līdz ar to konstatēts, ka nav notikusi pārmērīga R.Vonsoviča personas datu apstrāde, pretēji Vispārīgas datu aizsardzības regulas (turpmāk - VDAR) un FPDAL noteiktajam, un ir ievēroti VDAR noteiktie pamatprincipi personas datu apstrādei, kas jāņem vērā, apstrādājot personas datus žurnālistikas vajadzībām. DVI ieskatā ir izmantots samērīgs datu apjoms, lai panāktu mērķi un sabiedrības informēšanu saistībā ar vietnēs pausto informāciju.

Ņemot vērā minēto, tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā R.Vonsoviča veiktā personas datu apstrāde ir veikta saskaņā ar FPDAL 32.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, ievērojot VDAR 5.panta noteikumus, tā ir samērīga un veikta žurnālistikas nolūkā.

DVI vērsa uzmanību, ka VDAR paredz atsevišķus izņēmumus tās tiesiskā tvēruma piemērošanā, īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos. Apstrādājot datus, žurnālistikas nolūkos, VDAR piemēro tiktāl, ciktāl runa ir par VDAR 5.panta ievērošanu, savukārt uz pārējo, apstrādājot personas datus žurnālistikas nolūkos VDAR neattiecas. Tādejādi DVI vērtēja apstrādāto personas datu apjomu, bet ne tiesisko pamatu vai citus jautājumu, kas skar personas datu apstrādi.

Vērtējot iespējamās nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, pirmstiesas izmeklēšana vērš uzmanību, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1991.gada 26.novembra sprieduma lietā „Observer un Guardian pret Apvienoto Karalisti” (Case of Observer and Guardian v. the United Kingdom), iesnieguma Nr.13585/88, ir atzinusi, ka informācijas izplatīšanas ierobežojumi nav atzīstami par atbilstošiem un tie pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, kad attiecīgā informācija ir publiski pieejama no citiem avotiem.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs (corpus delicta) ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai atzītu kaitīgu nodarījumu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.

Objektīvo pazīmju kopumā ietilpst ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu intereses (turpmāk - intereses), kuras apdraud noziedzīgais nodarījums. Šo pazīmju kopums ir noziedzīga nodarījuma objekts. Pie noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm pieskaitāmas arī tās, kuras raksturo personas nodarījuma ārējās izpausmes procesu, kaitējumu, kas radīts ar prettiesisko darbību vai bezdarbību ar likumu aizsargātām interesēm. Šādi apstākļi veido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

Noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās pazīmes raksturo personu, kas izdarījusi nodarījumu. Šai personai, ko sauc par noziedzīga nodarījuma subjektu, jābūt sasniegušai noteiktu vecumu un pieskaitāmai. Par subjektīvajām pazīmēm uzskatāmas arī tādas pazīmes, kas raksturo personas psihisko attieksmi pret pašas izdarīto darbību vai bezdarbību un nodarījuma kaitīgajām sekām. Šāda rakstura pazīmes ir noziedzīga nodalījuma subjektīvā puse.

Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud ar Latvija Republikas Satversmes 96.pantu garantētas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un noslēpumu. Tam korespondē 2018.gada 21.jūnija Fizisko personu datu apstrādes likuma 3.panta otrajā daļā norādītājs, ka Datu valsts inspekcijas darbības mērķis ir aizsargāt cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā , 1998.gada 29.oktobra Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteiktais, ka jebkura informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir materiāla sastāva noziegums. Tā objektīvo pusi veido darbības, kas krimināltiesiskā nozīmē ir “personas aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas pauž šīs personas apzinātu gribu, un tā ir vērsta pret noziedzīgā nodarījuma objektu, nodarot vai radot draudus nodarīt kaitējumu “ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm”. Krimināllikuma 145.panta kontekstā tās ir tādas darbības ar fiziskas personas datiem, kas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā definētas kā “datu apstrāde”. Tā ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību ir jāmin, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu informācija par fiziskās personas dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā 6.pantā  ir noteikti nosacījumi, pie kādiem personas datu apstrāde tiek atļauta, un “a” punktā ir noteikts, ka datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem. Piekrišanai jābūt brīvi dotai, konkrētai, apzinātai un viennozīmīgai. Piekrišana var tikt dota rakstiskā, mutiskā vai elektroniskā formā. Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti internēta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei. Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu. Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam, un tam nav nevajadzīgi jāpārtrauc tā pakalpojuma izmantošana, par ko tas tiek sniegts.

Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

Iepriekšminētais ļauj secināt, ka personas datu piekļuves režīms (jeb likumiskais statuss) var būtiski ietekmēt attiecīgo noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju, jo darbībām, kas ietvertas attiecīgo noziegumu objektīvajā pusē, ir jābūt nelikumības pazīmei. Šādu funkciju var paredzēt attiecīgais drošības režīms, kas nosaka personas datu brīvo vākšanas, izplatīšanas un izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus.

No subjektīvās puses nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir tīšs nodarījums, ko var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, kad vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu. Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iespējams izdarīt tikai apzināti, jo gadījumos, kad persona veic citas personas datu apstrādi (izdara jebkādu darbību ar citas personas datiem), tai jāpārliecinās, vai šīs apstrādes darbības ir atļautas, proti - vai tās atbilst personu datu aizsardzības regulējumam (attiecīgi kopš 2018. gada 25. maija - Vispārīgajai datu aizsardzības regulai). Ja datu apstrāde nenotiek atbilstoši normatīvajam regulējumam, tad veiktās darbības ir nelikumīgas (Regulas 6. pants).

Personas datu krimināltiesiskā aizsardzība tiek veikta saskaņā ar to konfidencialitātes tiesisko režīmu, attiecībā uz katru konkrēto gadījumu. Turklāt, krimināltiesiskai aizsardzībai būtu jāpakļauj tikai tie personas dati, attiecībā uz kuriem ir noteikts piemērots konfidencialitātes režīms. Tāpēc, izmeklējot attiecīgās krimināllietas, sākotnējās izmeklēšanas struktūras uzdevums ir noteikt to personas datu konfidencialitātes saturu, attiecībā uz kuriem noziegums ir vērsts. Noziedzīgs nodarījums nevar būt attiecībā uz tiem izplatītajiem datiem, kas bija publiski pieejami vai attiecībā uz kuriem personas datu subjekts nenosaka konfidencialitātes režīmu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmstiesas izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka neskatoties uz to, ka R.Vonsoviča izmantojamie fotoattēli bija izdarīti konkrētam mērķim, proti uzņemti žurnālam “KLUBS” intervijas ietvaros, tomēr tie bija publiski pieejami gan laikrakstā, gan interneta vietnē, turklāt jebkura persona varēja iegādāties tos par maksu. Pie šādiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana piekrīt DVI augstāk minētajam viedoklim. Pamatojoties uz Kriminālprocesa 377.panta 2.punkta, 392.1 pantu,-

NOLĒMA:

1. Kriminālprocesu Nr.l 1091182519 izbeigt daļā par Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā paredzētajām noziedzīgajām darbībām, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkta, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, proti objektīvās puses.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...