Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Notikušās pašvaldību vēlēšanas ir uzstādījušas antirekordu vēlētāju aktivitātē - 34,01% pret 50,39% 2017.gadā. Baltkrievijā opozicionāri sēž cietumā un tiek pakļauti vajāšanām, lai izcīnītu brīvas un godīgas vēlēšanas, bet Latvijā, kur tādas ir, tauta vienkārši izvēlējās tās ignorēt... Nu kā tad tā? Kā mūsu politiskajai elitei ir izdevies cilvēkus līdz tam novest?

Premjers K.Kariņš paziņoja, ka tikšot veikti socioloģiskie pētījumi, par nodokļu maksātāju naudu, protams, bet viņš ar savu personīgo viedokli nespekulēšot. Nu es, parasts, ierindas pilsonis, ar savu viedokli tomēr paspekulēšu...

Kritēriji, kas raksturo Latvijas vēlētāju:

Vēlētāju vecumu struktūra

Pēc publiskajiem statistikas datiem (2020, SIA “Emerging Solutions”) vecumu grupu sadalījums (tūkstošos) – 18-29 gadi - 268, 30-39 gadi – 267, 40 – 49 gadi - 253, 50 - 60 gadi - 265, 60+gadi – 522.

Respektīvi, 66% vēlētāju ir vecuma grupā – 40+, tai skaitā 33% no tiem ir grupā - 60+gadi

Ideoloģija

Latvijas neatkarības atjaunošanā noteicošā bija nacionālās atbrīvošanās kustība/ideoloģija, paceļot karogu nacionālajās krāsās tika atjaunota nacionāla valsts.

Pilsoņiem, kuriem neatkarības atjaunošanas laikā bija 20+, tagad ir 50+, un ir visai savādi dzirdēt, kad kreiso libertāriešu (es apzināti nelietoju terminu liberāļi, jo viņus par tādiem neuzskatu) aktīvisti nacionāli domājošus cilvēkus apsaukā par nacistiem, fašistiem, rasistiem... Kaut kāds deja vu no Padomju laikiem...

13.Saeimas laikā uz konservatīvo, nacionāli orientēto Latvijas vēlētāju ir izdarīts nebijis spiediens - nacisti, fašisti, rasisti, seksisti, fomofobi, ksenofobi un kas tikai vēl ne... Turklāt tas uz nemieru pārņemto Eiropas pilsētu, uz pilsoņu kara robežas esošās ASV un Covid-19 pandēmijas fona, bet ar militarizētu Krieviju un autoritāru Baltkrieviju kaimiņos.

Satversmes tiesas aktivitātes

Demokrātija – (dēmos/tauta+kratos/vara)

Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.

Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika, kur vara pieder tautai. Pilsoņi brīvās vēlēšanās izvēl savus pārstāvjus parlamentā-likumdevējs (pastarpinātā demokrātija), izpildvara pilda šos likumus - valdība, bet tiesa uzrauga likumu izpildi.

ST ir pienākums uzraudzīt, lai Saeimas un valdības pieņemtie tiesību akti nebūtu pretrunā Satversmei, bet tās priekšēdētāja S.Osipova paziņoja, ka tiesas spriedums ir likums. Pamatojoties uz ko? Cik tad mums to likumdevēju būs?

Kas ir deleģējis ST tiesības noteikt, kas ir ģimene vai kuram novadam pieder Varakļāni? To nolemt var tikai Saeima (tautas vēlēti pārstāvji) - likumdevējs vai pilsoņu kopums referendumā.

Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja publiski apšaubīja, ka vara pieder tautai. Nu tad ir atklāti jāatzīst, ka Latvijā vairs nav demokrātiskas iekārtas, bet vara atrodas šauras elites rokās, kas to ir uzurpējusi.

Britiem ir teiciens par tiesībām - use them or lose them – lietojiet tās vai zaudēsiet.

Pēc Valodu referenduma un Lindermana daudzajām jaunu referendumu iniciatīvām sabiedrība atļāva politiķiem tik ļoti apgrūtināt referendumu iespējas, ka rezultātā šis tiešās demokrātijas īstenošanas instruments Latvijas pilsoņu kopumam ir zaudēts.

Ir valstis, kur referendums tiek efektīvi pielietots. Piemēram, Apvienotā Karaliste (UK), kur pilsoņi referendumā izlēma par izstāšanos no ES, - politiķi šo tautas gribu respektēja. Šveicē, kur pilsoņi tautas nobalsošanā izlemj sabiedrībai svarīgus jautājumus, ir vidēji 2-3 referendumi gadā, kur piedalās +/-2,7 milj. pilsoņu (iedzīvotāju - 8,5 milj).

Es uzskatu, ka referendums ir optimāls veids, kā atrisināt viendzimumu partneru attiecību reģistrācijas problēmu. Latvijas sabiedrība ir pietiekami stipra un toleranta, lai demokrātiski pieņemtu lēmumu, par kuru tad neviens nevarēs spekulēt - tauta grib to vai tauta grib šito. Kam būs svarīgi, tie aizies, kam nebūs, tie neies, bet visiem būs iespējas izteikties.

Ulmanis 1934.gadā apturēja Satversmi, atbīdot tautu no valsts pārvaldīšanas, kā rezultātā 1940. gadā nebija, kas nostājās pretī okupantu spēkiem.

Politiskā elite uzskata, ka tagad, citējot nu jau leģendāro ST priekšēdētāju, pietiks uzbrēkt tautai - cui, cīņas suņi! -un pilsoņi nostāsies pret agresoru?

Kāpēc varas turētāji domā, ka mūsdienās tauta cīnīsies par valsti, ko vairs neuzskata par savu? Vai viņus vispār tas neinteresē? Cer uz NATO 5.pantu? Nu ar to ir kā ar kodolieročiem - strādā tikai kā prevencija/atturēšana. Ja tomēr kas notiks, tad situācija būs kā Gruzijas vai Ukrainas gadījumā - partneri paudīs dziļas bažas un ieviesīs sankcijas. Bet Krievija jau ir pierādījusi, ka iet pāri sarkanajiem karodziņiem...

Gribu atgādināt Krimas pieredzi - tur notika visu īpašumu, aktīvu atsavināšana un pārdale par labu jaunajiem saimniekiem. Kāpēc lai Latvijā būtu citādāk? Un Kadirovs prot izteikt priekšlikumus, no kuriem nav iespējams atteikties... Tie, kuriem nav, ko atņemt, arī neko nezaudēs, bet par labu izglītību bērniem gan vajag parūpēties - emigrācijā noderēs.

Globālie ideoloģiju trendi

Pēdējās desmitgades ļoti agresīvi ir uzspiesta tā saucamā kreisā woke ideoloģija, kas balstīta neomarksisma postulātos.

ASV kā reakcija nāca Tramps, pretstatījums starp konservatīvajiem un kreisajiem libertāriešiem kļūst aizvien asāks un galu tur neredz.

UK pēdējās municipālajās vēlēšanās (2021) Leiboristu partija cieta grandiozu sakāvi, jo darba ņēmēji pateica, ka viņu neinteresē ne BLM, ne 64 dzimumi, ka viņi mammu grib joprojām saukt par mammu nevis dzemdējošo vecāku, ka viņi neatteiksies no savas vēstures un uz ceļiem nestāvēs...Un tie ir briti, kas ir ļoti nopietni un ilgi gatavināti, ko tad no Latvijas cilvēkiem var gribēt...

Latviešiem ir sāpīga vēsturiskā pieredze ar kreisajām ideoloģijām - PSRS okupācija, līdz ar to sabiedrība kopumā pret to ir diezgan imūna.

Naida noziegumi

Spilgts piemērs kampaņai, kas tika vērsta pret tradicionāli domājošu pilsoni, bija notikumi Tukumā. Pirms izmeklēšanas - kas ir noticis un kāpēc – valsts augstākās amatpersonas to pasludināja par naida noziegumu un par vainīgo nozīmēja baznīcu. Nu vispār man, kristietim, ir bauslis - Tev nebūs nokaut....

No kurienes prezidents, premjers un ārlietu ministrs, un visi citi progresīvisti to rāva? Latvijā ir bijuši precedenti? Kaut kas tāds notiek regulāri, lai pateiktu – nu vienreiz pietiek? Nevar? Kāpēc neviens kristiešiem un konservatīvas pārliecības pilsoņiem nav atvainojies?

Drīzāk tika klaji norādīts, ka šajā konkrētajā gadījumā tiesībsargājošās institūcijas nebija tiesīgas sniegt ziņas par upurim izvirzīto apsūdzību. Jo sensitīvie dati... Piedodiet, bet vai tad smagos noziegumus apsūdzētais nebija Aivara Lemberga oficiālais tituls? Vai tiesībsargam kā visiem mūsu progresīvajiem ir vairāku šķiru pilsoņi, kur daži ir vienlīdzīgāki?

Man izskatījās, ka LGBT pārstāvji, kā arī viņu lobisti Saeimā un valdībā bija nevis atviegloti, ka Latvijā gejus neslepkavo, bet sarūgtināti, ka ir norāvusies iespēja izbīdīt cauri savas politiskās inciatīvas, kas vērstas uz vārda un sirdsapziņas brīvības ierobežošanu. Un kas tad būs turpinājumā - Reihstāga dedzināšana, lai ir iemesls uzrīkot Kristāla nakti?

Par Protaseviču un Kolaborantu

Es noskatījos inteviju ar Romānu Protaseviču, baltkrievu opozicionārā medija redaktoru. Protams, intervija atstāja ļoti nospiedošu iespaidu.

Puisim ir 26 gadi un draud nāves sods. Jā, droši vien cīņu biedri gribētu, lai viņš turas kā varonis, jo nekas tā nestimulē revolūcijas kā sakrālie upuri... Jo citus jau upurēt idejas vārdā ir tik viegli.

Kaut kā savilkās paralēles ar Andra Grūtupa, kurš neslēpa, ka ,,viņa tēvs bija NKVD uzticības persona” ("Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?”), kas padomju laikos izveidoja veiksmīgu karjeru prokuratūrā. Par šo padomju prokurora pieredzi ir viņa grāmata "Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu".

Tur viņš no sava padomju prokurora augstumiem preparē disidenta nepietiekamo garīgo stingrību un morālo noturību. Tas ir viens no farizejiskajiem, ētiski netīrākajiem tekstiem, ko esmu lasījis. Pat rokas pēc tam gribējās nomazgāt... Jurģis Skulme vismaz mēģināja pretoties okupācijas režīmam un ne padomju prokuroram viņam vēsturisko izvērtējumu dot... Citējot klasiķi, - А судьи кто?.

Andris Grūtups, starp citu, ir apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Arī Lato Lapsas grāmatas “Kolaborants” protagonists var palepoties ar spožu karjeru okupācijas režīma tiesu sistēmā. Tas viņam nav nekādi traucējis neatkarīgajā Latvijā - nav lustrācijas, nav profesionālās darbības vai tiesību ierobežojumu. Pat viedokli par savas darbības izvērtēšanu okupācijas režīma laikā advokāts uzskata par vajāšanu.

Ja viņš savu godu un cieņu aizstāvētu tiesā civiltiesiskā kārtībā, tad vēl viss būtu daudz maz pieklājības robežās, bet neatkarīgās Latvijas prokuratūra par nodokļu maksātāju naudu uztur apsūdzību - tas nu iet pāri visām sarkanajām līnijām. Ja to redzētu Gunārs Astra... Šis tiesas process ir spļāviens uz visu Latvijas brīvības cīnītāju kapiem, uz viņu salauztajām dzīvēm, uz nerealizētajām iespējām, uz lēģeru gadiem...

Un varbūt Protasevičs saprot, ka viņa upuris būtu bezjēdzīgs, jo arī viņa tiesneši un prokurori pie visām varām dzīvos kā runči gar krējuma podiem.

Kopumā viss notiekošais valstī atstāj depresīvu iespaidu uz latviešu vēlētāju, kurš ir balsojis gan par (vairākas reizes), gan pret, bet sapratis, ka paliek tikai sliktāk... Sabiedrība ir sapratusi šī procesa bezjēdzīgumu. Kāda jēga iet, ja tava balss absolūti neko neietekmē un nenosaka?

Pēdējos gados politiskās partijas, tai skaitā formāli konservatīvās un centriskās, rīko dančus ar tamburīniem ap jaunajiem un perspektīvajiem - selma&co (snowflakes), bet vidējā vecuma cilvēku un senioru (boomer) vajadzības tiek atklāti ignorētas. Un tas uz jau tā depresīvā pandēmijas fonā.

Bet tieši pensionāri aizgāja un nobalsoja par Truksni, ko var saprast, jo NĪN atlaide līdz 90% - kā viņi to nodokli Jūrmalā citādāk nomaksātu? Par Rāviņu, kas senioriem dod pabalstus gāzes, elektrības un komunālo rēķinu nomaksai. Līdzīgi ar Lembergu. Seniori ir statistiski nozīmīga vēlētāju daļa, un viņi apzinīgi iet uz vēlēšanām, ja partijas izrāda kaut kādu interesi par viņu vajadzībām. Bet viņus daudz vairāk interesē brīvbiļete sabiedriskajā transportā nekā LGBT cīņa par tiesībām uz 64 dzimumiem.

Personīgi es vairs neesmu gatavs balsot par mazāko ļaunumu, es vairs neesmu gatavs balsot ne par kādu ļaunumu. Izskatās, ka sabiedrība arī, tāpēc arī aktivitātes līmenis vēlēšanās bija tāds, kāds bija.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...