Kolaboranta Vonsoviča spriedumi: par līdzdalību grupveida izvarošanā – īpaši mīksti sodi
PIETIEK16.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina pārpublicēt jaunajā grāmatā „Kolaborants” publicētos spriedumus, ko okupācijas gados taisījis padomju kolaborants - Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas tiesnesis, tagadējais miljonārs un „politiskajai elitei” pietuvinātais advokāts Romualds Vonsovičs.
1986. gada 18. jūlijā Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs par grupveida izvarošanu tiesāja nekur nestrādājošo 1968. gada 4. maijā dzimušo un palīgskolas 8 klases pabeigušo Žoržu R., Rīgas Vagonu depo atslēdznieku, 1968. gada 19.jūlijā dzimušo Nikolaju F., 1966. gada 31. oktobrī dzimušo un nekur nestrādājošo bezpajumtnieku Igoru A., 1968. gada 8. martā dzimušo 723. celtniecības montāžas vilciena betonētāju Staņislavu R., 1968. gada 28. februārī dzimušo Oļegu M., kā arī divas profesionāli tehnisko skolu audzēknes – 1969. gada 16. decembrī dzimušo Irinu K. un 1970. gada 11. jūlijā dzimušo Ingu K.
Jaunieši alkohola reibumā Žorža R. dzīvoklī grupā bija izvarojuši puiša paziņu, 1967. gada 28. martā dzimušu meiteni, kura atradās tā paša dzīvokļa citā istabā. Vispirms Irina K. un Inga K. iegāja pie meitenes, lika izģērbties, sita viņai un drēbes aiznesa prom. Tad istabā ienāca visi puiši, un vairāki no viņiem pēc kārtas izvaroja meiteni, kuru pārējie pieturēja, lai viņa nepretotos.
Sadusmojies, ka viņam dzimumakts nav izdevies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, Žoržs R. nozaga meitenes pulksteni un ķēdīti un izmeta pa ceturtā stāva logu. Tādējādi notika ne tikai grupveida izvarošana pēc iepriekšējas norunas, bet arī zādzība, turklāt meitenei tika nodarīti viegli miesas bojājumi.
Taču padomju tautas tiesneša R. Vonsoviča ieskatā šis grupveida noziegums nekādus īpaši smagos sodus pelnījis nebija. Jauniešiem piesprieda divus vai trīs gadus cietumā, bet abām jaunietēm – trīs gadu cietumsodu, no soda izciešanas atbrīvojot un nosakot divus gadus ilgu pārbaudes laiku.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
