Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdien tikai vienu reizi nolasot sludinājumu, kurā grāmatas „Kolaborants” izdevēji aicina sniegt ziņas par bijušā padomju kolaboranta, tagadējā advokāta un miljonāra Romualda Vonsoviča darbību, Latvijas Radio ir bijis spiests pārtraukt šo sludinājumu nolasīšanu.

„Diemžēl Jūsu iesniegto sludinājumu nākas atcelt, jo pēc juristu sniegtās informācijas Radio nedrīkst pārkāpt "Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. panta 4. daļu, kā arī 4. panta otrā panta 4. punktu, kurā rakstīts, ka reklāmā aizliegts izmantot vai pieminēt fizisku personu, bez šīs personas piekrišanas,” šādi situāciju raksturo Latvijas Radio Reklāmas un pārdošanas daļa.

Par to, pēc kāda kolaboranta spiediena un cik drudžainā steigā ir pieņemts šis lēmums, uzskatāmi liecina fakts, ka Latvijas Radio minētajā likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem vispār nav šāda „4. panta otrā panta 4. punkta”.

Patiesībā likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 4. pants ir šāds:

„Masu informācijas līdzekļu darbība

Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.

Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus.”

Savukārt šī paša likuma 7. panta „Nepublicējamā informācija” 4. daļa, ko „sabiedriskais radio” tāpat min kā pamatojumu tam, kāpēc sagatavošanā esošās grāmatas „Kolaborants” sludinājums, aicinot sniegt ziņas par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču, esot atceļams, nosaka tikai to, ka „aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē”.

Pēc kolaboranta spiediena Latvijas Radio aizliegtā sludinājuma teksts bija šāds: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz epastu [email protected] Konfidencialitāti garantējam.”

Tā kā Latvijas Radio pēc „Kolaboranta” sludinājuma aizliegšanas ir ierosinājis, ka „varat tekstu mainīt nepieminot personas vārdu”, pašlaik izdevēji ir iesnieguši Latvijas Radio jaunu sludinājuma variantu, kurā vairs nebūtu pieminēts padomju kolaborants Romualds Vonsovičs.

Jaunais sludinājuma teksts ir šāds: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas Republikas likums šajā sludinājumā aizliedz nosaukt. Ja jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, plašāka informācija – www.vonsovics.com.”

Otrdienas vakarā Latvijas Radio apliecināja, ka trešdien sniegšot informāciju par sludinājuma „pārcelto izvietojumu”. Tā kā ļoti iespējams, ka kolaborants pieprasīs piemeklēt ieganstus, lai netiktu pārraidīts arī šis sludinājums, izdevēji gatavo citus variantus, lai popularizētu informācijas vākšanu par sagatavošanā esošo grāmatu „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com grāmatu sērijā „Čekisti un komunisti”.

Pēdējās nedēļas laikā šī ir jau otrā pretdarbība sagatavošanā esošās grāmatas reklamēšanai. Pirmoreiz plašāk par jauno grāmatu vēstīja reklāmas plakāts, kas, neraugoties uz Renātes Punkas un Līvas Ostupes vadītās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vēlmi no tā atbrīvoties, aizvadītās nedēļas nogalē divas dienas bija aplūkojams visiem Rīgas Grāmatu svētku apmeklētājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.

Kā jau informēts, grāmata „Kolaborants” būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam. Taču šī noteikti nebūs pēdējā grāmata sērijā „Čekisti un komunisti”.

Plašāka informācija par iespējām sniegt informāciju par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču atrodama interneta vietnēs www.vonsovics.com un www.kolaborants.com.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...