Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar interesi izlasīju Pietiek publicēto rakstu “Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”, jo tā sasaucas ar manu vidusmēra tiesas pakalpojumu izmantotāja pieredzi.

Diskusijas par tiesnešiem un tiesām bieži vien nonāk ‘augstos plauktos’ par tiesu varas neatkarību, sistēmas reformām, likuma varas stiprināšanu un tamlīdzīgām lietām. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šiem vārdiem ir arī ikdienišķa jēga un ka valsts pilsoņi (un nepilsoņi) no tiesas būtībā saņem pakalpojumu – gluži tāpat kā no jebkura cita pakalpojumu sniedzēja un par tā kvalitāti ir tiesīgi spriest no pakalpojuma patērētāja viedokļa.

Tiesneši ir (tikai) juristi ar labākām vai sliktākām prāta spējām, kvalifikāciju, kompetenci un vājībām. Nevajadzētu iedomāties, ka tiesneša mantija un ķēde tos padara par patiesības monopolistiem un to lēmumi un spriedumi ir patiesības un taisnības kritērijs – jo vairāk tāpēc, ka Latvijas civilās tiesvedības mērķis nav noskaidrot patiesību (atšķirībā, piemēram, no Vācijas). Iespējams, problēmas ir sistēmā kopumā, bet, kā uzsvērts Artūra Snipa rakstā, daudz kas sākas ar „mūžīgajiem” tiesu priekšsēdētājiem, ar praksi, ko tie iedibina savās tiesās.

To apliecina arī mana nelielā saskare ar Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, kura ir šajā amatā no 1998. gada. Kopš tā laika viņa ir pabijusi arī Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā un Tiesnešu biedrības prezidenta amatā. Varētu domāt, ka ilggadējā pieredze un sabiedriskā aktivitāte rod atbilstošu izpausmi Bauskas rajona tiesas darba ētiskumā, organizācijā un pieņemto spriedumu kvalitātē. Tā vis neizskatās.

Kā rajona tiesa pārvēršas par tās priekšsēdētājas un tiesnešu tiesu

Mums bija diezgan vienkārša lieta, kur nekustamā īpašuma pārdevējs, kādas zviedru bankas meitas uzņēmums, pirms darījuma noslēgšanas nebija izpaudis pilnu informāciju par prasītājas iegādātā īpašuma trūkumiem. Lieta pēc pārdales no Rīgas nonāca Bauskas rajona tiesā un pēc diviem gadiem, kad lieta pēc būtības praktiski bija izskatīta un atlika vien tiesas sēdē noklausīties vienu trešo pusi, tika nomainīts tiesnesis. Kā vēlāk kļuva skaidrs, šis tiesnesis jau pēdējās tiesas sēdes laikā labi zināja gan par savu kvalifikācijas eksāmenu, gan par pāriešanu citā darbā un tāpēc bija jo īpaši ‘ieciklējies’ uz šīs trešās puses aiz matiem pievilkto pieaicināšanu, lai nedod dies, kaut kas nesaiet grīstē ar viņa paša karjeras plāniem.

Par šī tiesneša nākotnes plāniem, protams, nevarēja nezināt Bauskas tiesas priekšsēdētaja, kura atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem un organizē tiesas darbu. Bet tiesa ir neatkarīga, un acīmredzami tās priekšsēdētāja var organizēt savas tiesas darbu tā, kā izdevīgāk tiesai. Un šoreiz bija izdevīgi neuzdot tiesnesim pabeigt lietu. Kādas tam bija sekas? Tiesas priekšsēdētāja nodeva lietu citam tiesnesim, un tā bija jāsāk skatīt praktiski no nulles. Tas nozīmēja, ka iepriekš lietā pieaicinātās trešās puses (kopskaitā gandrīz 20) bija jāaicina uz tiesu vēlreiz un viņu un liecinieku iepriekš sniegtās liecības un braukāšana uz Bausku bija pa tukšo.

Šajā sakarā vērts pakritizēt kultivēto uzskatu, ka katastrofālo neuzticību tiesu varai un tiesu noslogotību varot labot kaut kādi Deus ex machina pasākumi radikālu reformu veidā. Reizēm pietiktu ar pavisam mazu mazumiņu. Piemēram, tāpēc vien, ka tiesnesis nomainīts, nevajag bez pamatotas vajadzības tērēt laiku un atkārtoti aicināt uz tiesas sēdi trešās puses vai lieciniekus, kuri vienā tiesas sēdē savu viedokli jau ir pauduši, nekas jauns viņiem nav sakāms un viņu pateiktais ir ierakstīts daudzus tūkstošus vērtajās tiesu audioiekārtās un videoiekārtās.

Tāpat jau sen par vispārēju normu tiesu darbā vajadzētu kļūt lietas dalībnieku operatīvai informēšanai, ja kāda no pusēm iesniedz tiesā jaunus pierādījumus vai paskaidrojumus. Dažas tiesas to dara (un tam pat ir atsevišķs pants), bet Bauskas rajona tiesa nedara. Tā uzstāj, ka lietas dalībniekiem pašiem jāinteresējas, un, ja tie nav noķēruši īsto brīdi, tad paši vainīgi. Tad gan nevajadzētu sūkstīties par personāla noslogotību, jo matemātika šeit pavisam vienkārša: viens paziņojums lietas dalībniekiem atsver neskaitāmus dalībnieku informācijas pieprasījumus, kā arī nepieļauj neattaisnotu dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdēm. Bet kāpēc lai krāmētos ar tādiem sīkumiem par pakalpojuma uzlabošanu, ja var tā, kā ierasts. Tādēļ atpakaļ pie lietas.

Lietas dalībnieki gaida nākamo tiesas sēdi ar jauno tiesnesi, lai visu sāktu no gala. Gaidīt nākas ilgi un neproduktīvi. Paiet 8 mēneši. Pa šo laiku atbildētājs atbrīvojas no visiem īpašumiem strīdus objektā un sāk zust prasības pamats, bet jaunā tiesnese bez jebkāda lietas dalībniekiem paziņota procesuāla lēmuma tiek noņemta no lietas izskatīšanas, un lietas izskatīšanu uzņemas pati Bauskas rajona priekšsēdētāja. Un šeit sākas interesantākais.

Kā Bauskas rajona tiesā darbojas tieneša ētika

Iedomājieties, pēc trim gadiem jūs beidzot (atkal) nonākat pie lietas izskatīšanas, bet tiesas sēdē tiesnese jums sāk klāstīt savus uzskatus par to, ko pusēm vajadzētu darīt un kā vajadzētu notikt tiesas sēdei: „Man šajā sakarā ļoti patīk vācu kolēģu stāstītais dažādās mācībās un lekcijās, kas mums ir bijušas par to, kā tas notiek Vācijā, kad tienesis piesauc pie sava galda abas puses. Pasaka vienai pusei: „Jūs varat maksimums dabūt to”, un otrai pusei pasaka: „Nu, jūs padomājiet, ka tas jums tomēr būtu jādod. Un tagad ejiet mājas un vienojieties. Un ja jūs nevienosieties, tas jums tas maksās tik un tik.” Jo tur tā tiesvedība, acīmredzot, ir tik ļoti dārga un katrs tas nākamais tiesvedības posms ir tik ļoti, nu, sarežģīts un dārgs. Bet tur pusēm tiesnesis drīkst atļauties pateikt vairāk. Nu, es jums nevaru atļauties pateikt to, ko es šobrīd domāju [..]” (Izraksts no sēdes audioieraksta).

Aiz audioieraksta nez kāpēc ir palicis pārējais teksts, kur bijusī Tiesnešu ētikas komisijas locekle Iveta Andžāne tiesas sekretārei liek apturēt audio ierakstu (tā laikam dara arī Vācijā?) un pavisam tieši pasaka, ko domā – tiesāšanas izdevumi, jo īpaši valsts nodeva, Latvijā esot par mazu, un, ja tā būtu lielāka, tad pusēm pārietu vēlme tiesāties. Tam var piekrist un var arī nepiekrist, bet mēs nenācām uz tiesu klausīties Ivetas Andžānes viedokli un aizspriedumus par Latvijas Republikas tiesu varu un sistēmu, kuru viņa pati pārstāv. Mēs samaksājām pilnu ar likumu noteikto valsts nodevu, un par to pretī velējāmies saņemt kvalitatīvu pakalpojumu – taisnu tiesu saprātīgā termiņā.

Sākotnējā pārsteigumā par šīm Ivetas Andžānes atklāsmēm pārējam tiesneses teiktajam pat nepievēršam uzmanību: „Jo iedomājieties to situāciju, es nesaskaitīju, cik tur ir trešās personas, bet padsmit tur kādas ir, ja, un, kad viņas visas šeit ieradīsies, es pat nezinu, vai mums ir tik liela tiesu zāle, mums vajadzēs tā kā Ķīpsalā halli noīrēt, kultūras namu mūsu pilsētā, tautas namu, tā kā padomājiet varbūt tiešām par to iespēju izlīgt. Vel jo vairāk tāpēc, ka nākamā tiesas sēde būs tikai nākošgad.[..]” (Izraksts no sēdes audioieraksta). Šie patiesi nepārliecinošie un triviālie izlīgšanas argumenti iegūst pavisam citu nozīmi nākamo notikumu gaismā, jo pārvēršas par ļoti nopietniem argumentiem.

Kā Bauskas rajona tiesā tiek organizēts tiesas darbs, kam ir liegts un kas un kā var sniegt paskaidrojumus Bauskas rajona tiesā

Vēl pēc 9 mēnešiem ierodoties uz tiesas sēdi, atklājas, ka Ivetas Andžānes vadītā Bauskas rajona tiesa nav izsūtījusi pavēstes ne trešajām personām, ne lieciniekiem. Attiecīgi viņi uz tiesas sēdi nav ieradušies, un tiesas sēdi nākas atlikt vēl uz 8 mēnešiem. Ironiski varētu teikt, ka Bauskas rajona tiesa ir veiksmīgi atrisinājusi telpu jautājumu – tautas namu īrēt nevajag. Nopietni runājot, nevienam nav noslēpums, ka pierunāt cilvēkus ierasties tiesā, prasa daudz pūļu, bet pēc šādas tiesas nolaidības un neizdarības, tas praktiski vairs nav iespējams. Trešās puses vairs netic ne tiesas (ne)uzaicinājumu nopietnībai, ne mūsu mudinājumiem. Nākamajā tiesas sēdē 2017. gada nogalē ierodas tikai viena pieaicinātā trešā puse – tā, kuras dēļ pirms gandrīz trim gadiem tiesa nepabeidza lietu skatīt, un liecinieks.

Arī šoreiz Iveta Andžāne pamanās nodemonstrēt savu tiesneša ētikas izpratni, vienā brīdi neuzkrītoši paaicinot liecinieku maliņā ar šķietami nevainīgu frāzi: „Gribēju ar jums pakonsultēties vienā citā lietā...”, bet vienīgajai trešajai pusei tic uz vārda, neprasot nekādus taustāmus pierādījumus, kurus iepriekš esam lūguši izprasīt. Taisot spriedumu, liecinieka un otrās puses ekspertu oficiāli sniegtās liecības tiek apgrieztas ar kājām gaisā, bet spriedumā ir visi apelāciju sūdzībās minētie trūkumi – pierādījumi nav izvērtēti vai vērtēti selektīvi atrauti no konteksta, tiesas secinājumi ir savstarpēji pretrunīgi un vairāk balstīti uz tiesneses uzskatiem nekā uz likuma normām un pierādījumiem.

Vārdu sakot, pilna buķete, kuru manis pārstāvētā persona apzīmē ar vienu frāzi travesty of justice – ņirgāšanās par taisnas tiesas spriešanu. Spriedums, protams, tiek pārsūdzēts. Pētot lietā iesniegtos materiālus, cita starpā atklājas, ka pretējo pusi Bauskas rajona tiesā ir pārstāvējis advokāts bez atbilstoša pilnvarojuma. Grūti noticēt, jo lai nu ko, bet tādu primitīvu faktu nu gan tiesai vajadzēja pārbaudīt pirms pušu uzklausīšanas un sprieduma taisīšanas. Vēl grūtāk noticēt, ka tiesnesei simpātiskajā Vācijas praksē šāds tiesas faux de pas paliktu bez sekām.

Kā tas viss izskatās no vienkārša pakalpojumu izmantotāja skatpunkta? Izskatās, ka Bauskas rajona tiesa darbojas noslēgtā sistēmā, kur sniedz pakalpojumus pati sev, nevis lietas dalībniekiem. Tiesnese tiesā var klāstīt savus personiskos uzskatus, bet paskaidrojumus sniegt un tiesas debatēs uzstāties var kaut vai garāmgājējs no ielas, ja tam laimējas saņemt uzaicinājumu. Tiesa pierādījumus var atlasīt pēc sirds patikas, spriedums var būt tukšs un bezjēdzīgs, jo var tikt balstīts uz pļāpām un tiesneses taisnības izjūtu, nevis faktiem un pierādījumiem. Ar tiesas palīdzību 4 gadu laikā var uzražot lielu un varenu čiku, tam neproduktīvi iztērējot gan iesaistīto pušu laiku un naudu, gan valsts resursus. Mūžīgās tiesas priekšsēdētājas vadībā tiesas neatkarībai ir lielas izredzes pāraugt nolaidībā un visatļautībā.

Vai to visu var glābt likuma grozījumi par tiesas priekšsēdētāju pilnvaru laika ierobežojumu, grūti spriest, jo gadu gados ielaistas slimības ar vienu vēzienu izārstēt nevar.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...