Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns (NEKP) publiski tapa pieejams piektdien, 3.novembra pēcpusdienā. Pašlaik vides nevalstisko organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”, kurā apvienojušies Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, vēl  detāli izskata un vērtē plānu, bet jau tagad varam norādīt uz vairākām iezīmēm, kas vērtējamas negatīvi kā no pārvaldības, tā klimata politikas aspekta, kā arī uz vairākām pozitīvām plānā iekļautām iecerēm.

“Zaļais barometrs” norāda, ka būtisks negatīvs aspekts ir pats NEKP izstrādes process – tas neatbilst labas pārvaldības praksei. Komentāru iesniegšanai un apspriešanai atvēlētas tikai trīs dienas, līdz ar to sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm nav iespējas pilnvērtīgi piedalīties plāna izstrādes procesā.

Analizējot plāna saturu, jāsecina, ka NEKP nesniedz pietiekamu skaidrību, kā tiks samēroti dabas daudzveidības un klimatneitralitātes mērķi. Plānā ir uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies CO2 piesaiste Latvijas mežos, pie kā tiek vainots “pieaugušu un pāraugušu mežu” īpatsvara pieaugums. Taču “Zaļais barometrs” vēlreiz vēlas akcentēt, ka CO2 piesaiste Latvijas mežos ir samazinājusies ciršanas apjoma pieauguma dēļ. Tādēļ, lai veicinātu CO2 piesaisti mežā nākotnē, ir tieši nepieciešams samazināt ciršanas apjomus. Vairāk par to, kāpēc CO2 piesaiste mazinās ciršanas apjomu pieaguma dēļ, lasiet šeit: https://unfccc.int/documents/627724 . Turklāt, kamēr nav pilnveidots normatīvais regulējums dabas aizsardzībai, Latvijā turpinās vecu un bioloģiski daudzveidīgu mežu izciršana.

Plānā arī netiek uzstādīti mērķi CO2 piesaistes veicināšanai arī citās zemes lietojuma (ZIZIMM) jomās (piemēram, kūdras ieguves ierobežošana vai tādas lauksaimniecības nozaru struktūras veicināšana, kas SEG emisijas samazinātu). Tāpat kritiski vērtējams tas, ka enerģētikā plāns ietver lielu paļaušanos uz biomasas lomu siltumapgādē, kaut arī sagaidāms, ka ilgstoši šo resursu vairs nevarēs pieskaitīt pie atjaunīgajiem energoresursiem.

Kopumā vērtējot plāna izvirzītos mērķus, “Zaļais barometrs” secina, ka NEKP nav pietiekami ambiciozs. Kā mērķis tiek izvirzītas minimālās prasības – piemēram, bāzes scenārijā (situācijai klimata un enerģētikas jomā attīstoties bez īpašām politikas intervencēm) jau tiek prognozēts, ka 2030. gadā 73,2% no Latvijā ražotās elektroenerģijas būs ražota atjaunīgi, taču izvirzītais mērķis šim rādītājam ir >70%.

NEKP arī rada bažas par dabasgāzes lomas uzturēšanu enerģētikā – plāns kā mērķi neizvirza dabasgāzes patēriņa samazināšanu. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība izmantot esošo gāzes infrastruktūru un biometāna ražošanas veicināšanu ar mērķi nelielā apmērā ar to aizstāt dabasgāzi. Tomēr tieši šis nelielais apmērs liek apšaubīt gāzes infrastruktūras investīciju lietderību. Ja reiz biometāns nekad nevarēs pilnībā apjoma ziņā aizstāt dabasgāzi, tad rezultāts būs tāds, ka tādā veidā tiks tikai paildzināta atkarība no importētā fosilā resursa tā vietā, lai pārliecināti dotos siltumapgādes elektrifikācijas virzienā.

Plānā ir arī pozitīvi vērtējamās iezīmes – tajā ietverti labi pasākumi bezemisiju mobilitātes vairošanai, iestrādātas dažas jaunas tendences enerģētikā (piemēram, atlikumsiltuma izmantošana centralizētajā siltumapgādē, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu), kā arī pasākumi siltumapgādes virzīšanai uz elektrifikāciju. Tiek atzīts Latvijas lielais potenciāls rūpniecības un transporta elektrifikācijā.

Šis plāns ir Latvijai ārkārtīgi būtisks pašreizējā ģeopolitiskajā, vides un klimata situācijā. Tam vajadzētu būt skaidram ceļvedim, kā Latvija rīkosies tad, kad klimata pārmaiņas jau būs jūtamas ikviena cilvēka ikdienā. Tomēr tā sasteigtais apstiprināšanas process un precīzu mērķu trūkums rada bažas, ka tas ir birokrātiska “atskaitei Eiropai” un pamatojums dabas daudzveidības ziedošanai šķietamu klimata risinājumu vārdā.

Konteksts
Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais NEKP bija jāiesniedz līdz šī gada 2023. gada 30. jūnijam. Latvija, līdzīgi daudzām citām ES dalībvalstīm, plānu iesniegs novēloti.

Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...