Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir tāda tradīcija Latvijā vismaz reizi četros gados, kādu brīdi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām vilkt laukā Saeimas deputātu netīro veļu un publiski mazgāt to tīru. Tas man atgādina kaut ko līdzīgu ķekatnieku gājieniem, kuru laikā tiek apdziedāti visi pēc kārtas. Šoreiz atkal par Tevi, mans korumpēto sniega krabīt Didzi! Pats esi atkal uzprasījies, lai par Tevi kāds atgādina plašākai auditorijai.  

Lieta tāda, ka Latvijas mediji ziņo, ka izbijušais galēji populistiskās “partijas” KPV LV deputāts Didzis Šmits, kurš man ir zināms kā Saskaņas un Šlesera draugs ar iesauku Krabju Didzis, kas iegūta vēl no labi pavadītā laika Norvēģijā, ir pievienojies joprojām aktīvā komjaunieša Ulda Pīlēna kustībai, lai atkal startētu vēlēšanās.   

Par ko tad bija stāsts?  

Viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem Norvēģijas laikrakstiem Dagbladet jau labu laiku iepriekš bija publicējis apjomīgu pētījumu par krabju zvejas uzņēmumiem, kas briesmīgos apstākļos faktiski paverdzināja zvejniekus no Ukrainas un Krievijas. Jāatzīmē, ka uz tiem kuģiem nebija neviena Latvijas pilsoņa, toreiz tas viss izklausījās pēc centīgu biznesmeņu vēlmes nosmelt krējumu, un šajā avantūrā, protams, bija iesaistīts arī dažs labs latviešu patriots, tai skaitā Didzis Šmits, kurš tagad ir nosolījies dejot pēc Pīlēna stabules. 

Skandāls ar Didža pūlēm pat bija nonācis līdz Latvijas Ārlietu ministrijas koridoriem, kad tur par valsts sekretāru brīnumainā kārtā strādāja vladivostokietis Andrejs Pildegovičs, jo viņa brālis Pēteris tobrīd bija ļoti tuvās biznesa attiecībās ar Šmitu.      

Šmits toreiz medijiem skaidroja, ka Latvijai jāaizstāv pašmāju uzņēmumi, kuri nonākuši konfliktā ar Norvēģijas valsts iestādēm. Savukārt žurnālisti bija izpētījuši, ka visa kuģu apkalpe ir ārvalstnieki, bet uzņēmumu patiesie īpašnieki tiek slēpti. Principā izskatījās, ka nezināmas izcelsmes nauda, kas nāk no Krievijas uzņēmējiem, tiek ieguldīta sniega krabju zvejniecības uzņēmumos, iesaistot arī Latvijas uzņēmumus, kas faktiski nodarbināja tikai trešo valstu pilsoņus.  

Kā toreiz tika noskaidrots, noziedzīgās piramīdas augšdaļā bija Krievijas advokāts Maksims Čans, kurš gan arī, iespējams, nebija patiesā labuma guvējs, bet tikai fiktīvs īpašnieks. Turklāt Šmita toreiz vadītās Eiropas Krabju zvejas asociācija lobēja arī SIA „Baltjūra-Serviss” intereses.  

Shēmās tika izmantoti Seišelu, Panamas, Vladivostokas un Honkongas ofšori, kas meklēja jaunus un naivus puišus, galvenokārt Krievijā un Ukrainā, krabju ķeršanas darbiņam. Viņiem tiek solīta milzu alga, taču realitātē darba vide izrādījās briesmīga, pat dzīvībai un veselībai bīstama. Savukārt Šmits joprojām atsakās atbildēt uz jautājumiem pēc būtības, uzsverot, ka, viņaprāt, norvēģu žurnālisti meloja un sagrozīja informāciju.  

Taču tas nebija vienīgais sniega krabju zvejas skandāls, kurā bija iesaistīti „Latvijas” kuģi. Piemēram, SIA North Star LTD firmas kuģis Senator arī tika arestēts Norvēģijā, kā rezultātā starp Latviju un Norvēģiju tika uzsākts tiesvedības process. Nekas īpašs, bet šeit bija ļoti labi saskatāms brāļu Pildegoviču interešu konflikts un saikne ar draugiem/investoriem no Krievijas, iespējams, no tās pašas dzimtās Vladivostokas, uz kurieni beigu beigās tika pārdots viens no skandālā iesaistītajiem kuģiem, par to vairākkārt tika ziņots arī presē.  

Interesanti ir tas, ka Šmita reiz vadītā Eiropas Krabju zvejas asociācija (European Crabbing Association) patiesībā nebija nekāda asociācija, bet gan parasta biedrība, kurā bija apvienoti tikai viens Spānijas, trīs Lietuvas un astoņi Latvijas zvejas kuģi. Turklāt šī „ietekmīgā” Eiropas institūcija bija reģistrēta nevis kaut kur Briselē, bet tepat netālu no Brasas stacijas Miera ielā 87A — 13. Nu, vai zināt, Šmita kunga ofiss bija tikpat čābīgā stāvoklī kā viņa aizstāvētie zvejas kuģi.  

Starp citu, tanī pašā adresē bija piereģistrētas vēl vairākas šaubīgas kompānijas, un tām bija viens un tas pats tālruņa numurs, varbūt arī šīs kompānijām bija lemts pārtapt par „ietekmīgām” Eiropas mēroga institūcijām, jo Šmita Eiropas Krabju zvejas asociācijas pirmsākumi patiesībā meklējami kādā deviņstāvu namā Čiekurkalna 4.šķērslīnijā 12, kad tās nosaukums bija KVINTA-RX. Lūk, Jums Eiropas līmeņa asociācija! Un tagad šis Latvijas “patriots” startēs 14. Saeimas vēlēšanās no Pīlēna kompānijas.  

Un tagad vēlos atkārtot to, kas jau ir kļuvis par mantru, vismaz man. Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos, kā newsbalt.ru, sputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lvmixnews.lv un radio „Baltkom”. 

Aģenta Didža nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Lūk, kas mums te atklājas!  

Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014.gada. Sanāk, ka Šmita kungs kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latvijas valsti, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.  

Дидзис Шмитс, президент ассоциации рыбопромышленников Латвии: «Это непросто зайти на западные рынки, где нас особенно не знают. Российский рынок был у нас, начиная с конца XIX века, нас все знали. Там был реальный покупатель, который несмотря ни на какие политические, геополитические вещи, эти шпроты на стол хотел». (31.05.2018. NTV.ru)  

Augstāk citētas Šmita paustās pārdomas. Par šprotēm runājot, attiecīgajā sižetā piedalījās arī „Brīvā viļņa” īpašnieks reņģēdājs Babris, kurš jau sen zināms, kā Kremļa noderīgais idiots un kuram ļoti tīk klaji melot par Latviju. Kurš visticamāk Pīlēna komandā nestāsies, jo ir saistījis savu likteni ar Šlesera grupējumu, bet zinot to cik labas attiecības valda starp Didzi un Šleseru, tad varam droši uzskatīt Didzi par tādu kā Šlesera vēstnieku Pīlēna grupējumā.  

Un beigās vēlos vēlreiz atgādināt par Šmita saistību ar Šleseru. Cik atceros vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām tikai baumu līmenī tika runāts, ka Šmits ir tuvos draugos ar Aināru Šleseru. Tas vai abi vīri bija tuvi draugi toreiz bija grūti komentēt, taču saikņu starp abiem brašuļiem bija pārāk daudz. Piemēram, savulaik Zivjrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta, un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.  

Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka s…di mutē smelties, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Toreiz runāja, ka „Jaunlatvija” bija Latvijas triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.  

Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijā paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt bija laulībā ar Ēriku Stendzenieku. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu uzrakstīt triloģiju.  

Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām KPV LV partijas bijušais līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas, un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns.” Tagad man izskatās, ka vienīgais, kurš ir noticējis Gobzemam, ir nabaga komjaunietis Pīlēns.   

Avoti:  

https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800  

https://tvzvezda.ru/news/vstrane_i_mire/content/201505301723-ghfp.htm  

https://xtv.lv/rigatv24/video/56QpR46l7Xd-12_11_2018_preses_klubs_1_dala  

https://xtv.lv/rigatv24/video/lwY7PY4AG9E-12_11_2018_preses_klubs_2_dala  

http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/raidijums-jaunieveleta-deputata-smita-lobetie-krabju-zvejnieki-saistiti-ar-krieviju.d?id=50570515  

https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/kpv-lv-deputats-didzis-smits-ierauts-starptautiska-skandala-zino-norvegu-prese/  

https://stockinfocus.ru/2015/07/15/rybnye-vojny-russkie-mogut-obojtis-bez-shprot-no-latyshi-ne-sdadutsya/  

https://tribunal.mirtesen.ru/blog/43944095325/Ryibopererabotchiki-Latvii-vyiyasnyayut,-chem-grozit-zapret-na-i  

https://www.ntv.ru/novosti/2024783/  

https://www.dagbladet.no/nyheter/vil-gjenoppta-fangst-etter-snokrabbe-i-barentshavet/70397417  

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zivsaimniekiem-nav-vienpratibas-par-krabju-zvejas-likumibu.a279860/  

http://www.delfi.lv/news/national/politics/de-facto-pll-uznemeji-sasutusi-par-ridzenes-sarunas-dzirdeto.d?id=41456553  

https://www.tvnet.lv/5638861/nodibina-partiju-jaunlatvija  

https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/smits-partiju-jaunlatvija-nevienam-neesot-pardevis-740726  

https://www6.vid.gov.lv/SDV  

http://jauns.lv/raksts/zinas/202689-stendzenieka-sievas-izstadi-pagodina-sleseri  

https://www.tvnet.lv/6407037/gobzema-ministru-kabinets-sastavetu-no-apolitiskiem-profesionaliem (no 9. minūtes)  

https://rus.tvnet.lv/6407700/ya-stanu-pervym-premerom-kotoryy-v-pervye-100-dney-pravitelstva-budet-menyat-pampersy  

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:bdDD0yVNf4UJ:eurocrab.eu/+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=opera  

https://www.firmas.lv/profile/european-crabbing-association-biedriba/40008200655  

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:bdDD0yVNf4UJ:eurocrab.eu/+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=opera  

https://www.google.com/maps/place/Miera+iela+87A,+Vidzemes+priekšpilsēta,+Rīga,+LV-1013/@56.9724828,24.141101,3a,90y,306.98h,86.81t/data=!3m7!1e1!3m5!1s6D0MJ1dUqmWs_5ltzfD8vw!2e0!6s%2F%2Fgeo3.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3D6D0MJ1dUqmWs_5ltzfD8vw%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dsearch.TACTILE.gps%26thumb%3D2%26w%3D86%26h%3D86%26yaw%3D308.37598%26pitch%3D0%26thumbfov%3D100!7i13312!8i6656!4m5!3m4!1s0x46eecfb27908c91f:0x9902123bdce8e002!8m2!3d56.9727467!4d24.1405113  

https://www.google.lv/maps/place/Čiekurkalna+4.+šķērslīnija+12,+Vidzemes+priekšpilsēta,+Rīga,+LV-1026/@56.9846507,24.170922,3a,60y,241.81h,100.92t/data=!3m6!1e1!3m4!1so8hAEhpMCo_frOPxaXqSjw!2e0!7i13312!8i6656!4m5!3m4!1s0x46eecef95852b335:0xfca92cdab630a295!8m2!3d56.9846216!4d24.1705037  

https://www.lursoft.lv/adrese/miera-iela-87a-13-riga-lv-1013  

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_ADDRESS&l=LV&code=000820065  

https://www.lursoft.lv/exec?act=URCP&ref=LurTop&l=lv&cp=3&task=search®code=&CompanySearchForm%5BcompanyName%5D=european+crabbing+association&CompanySearchForm%5Bcountry%5D=&setm=ur&general=european+crabbing+association&cid=LVA_NG_PROD

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...