Iesaki rakstu: 
Tauta ir runājusi, un 14.Saeima ir ievēlēta, neko darīt, būs vien jāpacieš rūgtā pēcgarša nākamos četrus gadus, ja vien nesanāks piedalīties ārkārtas vēlēšanās, jo izskatās, ka situācija ir daudz ķepīgāka nekā īsu brīdi pēc 13.Saeimas ievēlēšanas. Ceru, ka kļūdos, bet ievēlēto personu vārdi/tituli un pagātnes grēki dara mani bažīgu.
Lūk, tikai daži no neskaitāmiem faktiem un šoreiz par 14.Saeimas deputātu no ZZS Gunāru Kūtri, jā, par to pašu izbijušo Satversmes tiesas tiesnesi, kas reiz atradās starp PSKP un bēdīgi slavenās Ingunas Sudrabas partijas “No Sirds Latvijai” biedriem.
Labāk izlasiet paši šo rakstu par mūžam sarkano zemnieku-komjaunieti “Pelnītā Atzinība” no Oktobra Karogs (Alūksne), Nr.92 (04.08.1977):
“Stundās es uzmanīgi klausos, mājās tikai atkārtoju. Brīvajā laikā visvairāk lasu grāmatas, jo te gūstu papildu zināšanas, un tāpēc ir vieglāk apgūt stundās uz doto. Domāju, ka mācīšos par matemātikas skolotāju.
Šos vārdus intervijā mūsu laikraksta korespondentei pirms pieciem gadiem teica Liepnas vidusskolas pionieris Gunārs Kūtris. Un tieši tāpat šobrīd runā skolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, 11. klases audzēknis Gunārs Kūtris, kurš tikko atgriezies no brauciena uz Maskavu.
Te Kremļa Ordeņu zālē fotografēja labākos no labākajiem mūsu zemes skolu jauniešiem, kas jau šobrīd sacensībā ir izcīnījuši tiesības parakstīt komjaunatnes organizācijas ziņojumu PSKP Centrālajai Komitejai, sagaidot Lielā Oktobra 60. gadskārtu.
Gunārs Kūtris bija vienīgais Alūksnes rajona pārstāvis Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas skolu jauniešu delegācija. Palūdzām mūsu rajona sūtni dalīties savos iespaidos.
Pārdzīvojums ir nepasakāms. Saprotu, ka šāda atzinība nav tikai manis viena nopelnīta. Pirmorganizācijas sekretārs viens pats neko nepadarīs, ja nebūs atsaucīgi paši komjaunieši. Pirmajā dienā dalījāmies sava darba pieredzē. Dzirdēju, kā strādā mani vienaudži kaimiņu republikās. Ar lielu interesi viņi uzklausīja mani par to darbu, ko darām savā šefības saimniecībā, kā te strādā darba un atpūtas nometnes dalībnieki, cik plašas saites ir mūsu internacionālās draudzības klubam.
Pats fotografēšanas mirklis bija ļoti svinīgs, saviļņojošs. Tāpat neaprakstāms ir pārdzīvojums, ko guvu apmeklējot Ļeņina Mauzoleju un Ļeņina muzeju Kremlī un māju muzeju Gorkos. Ar mūsu Dzimtenes labāko ļaužu sasniegumiem darbā mūs iepazīstināja Tautas saimniecības sasniegumu izstāde.”
Avots: Oktobra Karogs (Alūksne), Nr.92 (04.08.1977)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
