Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.

Pēc padomju un 90.gadu finansiālās bedres pārdzīvošanas projekts tika vēlreiz atdzīvināts īsi pirms 2009.gada finanšu krīzes. Tiesa, arī toreiz koncertzāles būvniecībai treknu svītru pārvilka kārtējais caurums valsts budžetā. Uz šo brīdi izskatās, ka nu jau vismaz dažus gadus esam tikuši ārā no vērā ņemamām finanšu grūtībām, un ideja par Latvijas galvenās koncertzāles būvniecību mūsu politiķu prātos ir atdzimusi kā fēnikss no pelniem. 

Valsts budžetā beidzot ir parādījušies nosacīti lieki līdzekļi,  un mūsu činušas ir ar steigu  metušies to izsaimniekošanā. Turklāt, kā liecina jaunākās ziņas, arī šoreiz koncertzāles projekta būvniecība visticamāk tiks ieturēta Latvijas ierēdniecības un politiķu nacionālā sporta veida - raspila labākajās tradīcijās. Izskatās, ka iesaistītās puses ir kārtējo reizi ar stingru roku apņēmušās iztērēt maksimāli daudz līdzekļu maksimāli nelietderīgā kultūras būvē.

Runa, protams, ir par mūsu kultūras ministres - pastalnieces Daces Melbārdes lobēto priekšlikumu koncertzāli būvēt pa vidu Daugavai uz AB dambja. Papildus Melbārdes kundzei šo būves atrašanās vietu uzkrītoši lobē arī čupiņa arhitektu un kultūras darbinieku.

Sagadīšanās dēļ daļa no viņiem, piemēram, Latvijas mūziķu vārdā runājošais komponists Pēteris Vasks, ir bijis saistīts ar Melbārdes partiju "Nacionālā apvienība" (NA). Ja nu kāds ir piemirsis, tad Vaska kungs pirms kāda laika tika pieminēts kā potenciālais NA prezidenta amata kandidāts. Tagad - sagadīšanās pēc - cienījamais komponists ar nagiem un ragiem iestājas par Melbārdes lobēto projektu AB dambī. 

Tāpat ir jāizceļ, ka AB dambja koncertzāle visticamāk ir viens no tiem projektiem, kurā, nevienam nemanot, sakrīt NA un tās tradicionālo ienaidnieku - partiju "Saskaņa" un "Gods Kalpot Rīgai" (GKR) intereses. Iespējams, ka šeit būtisku lomu varētu būt nospēlējusi Rīgas Domes jaunā priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) un deputātes Baibas Brokas (NA) simbioze - visiem taču ir labi zināms, ka starp abiem iepriekšminētajiem politiķiem pastāv cieša draudzība. Kādēļ lai to neizmantotu par pamatu kāda kopīga projekta izlobēšanai? 

Man kā racionāli domājošam cilvēkam ir grūti piekrist NA un tās uzpirkto līdzskrējēju vēlmei būvēt koncertzāli uz AB dambja. Pretēji mūsu nomenklaturščiku paustajam es uzskatu, ka AB dambis ir vissliktākā un nepiemērotākā vieta šādas ēkas celtniecībai. Tam ir vairāki pilnīgi objektīvi un viegli saprotami iemesli, kurus bez problēmām spētu pamanīt pat pirmklasnieks, kas ar būvniecību ir saskāries labākajā gadījumā piemājas smilšu kastē. 

Uzskaitīšu tikai dažus iemeslus, kādēļ koncertzāles būvēšana uz AB dambja ir augstākā kaluma idiotisms un netieši norāda uz projekta pasūtītāju nekompetenci vai sliktākajā gadījumā korumpētību.

Pirmkārt, tās ir projekta sadārdzinātās izmaksas. AB dambja platība uz šo brīdi ir pārāk maza, lai uz tā varētu izvietot tik lielu celtni. Pat projekta arhitekts Andis Sīlis norāda, ka AB dambi celtniecības gadījumā visticamāk nāktos palielināt par aptuveni 4 000 kvadrātmetriem. Papildus tam ir jāsaprot, ka būvprojekta izvietojums uz dambja (t.i. pa vidu Daugavai!) visticamāk radīs arī vērā ņemamus loģistikas izdevumus. Esmu diezgan drošs, ka būvmateriālu nogādāšana starp divām ūdens masām ir krietni dārgāka nekā uz vienkāršas sauszemes.

Vēl viens faktors, kas viennozīmīgi sadārdzinās projektu ir dambja restaurācija. Ja nu kāds ir piemirsis, tad atgādināšu, ka AB dambis ir sākotnēji veidots 18.gadsimta nogalē un tā apakšā ir koka pāļi, kas koncertzāles būvniecības gadījumā obligāti būtu jārestaurē. Tas, protams, nozīmē papildu izmaksas un būvnieku/restauratoru darbu apgrūtinātos apstākļos. Iztikt bez dambja restaurācijas nevarēs – pretējā gadījumā politiķi un būvnieki riskēs ar koncertzāles nogremdēšanu Daugavas dzelmē. 

Otrkārt, proporcionāli projekta sadārdzinātajām izmaksām pieaugs arī tā pabeigšanai nepieciešamais laiks. Loģistikas problēmas, dambja paplašināšana un pāļu restaurācija ir tikai daži no faktoriem, kuriem akumulējoties, koncertzāles celtniecība izvērsīsies ilgā un mokošā procesā. Uz šo brīdi mūsu činušu vērtējumā koncertzāle labākajā gadījumā tiks pabeigta tikai 2031.gadā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, varam šim skaitlim droši pievienot vēl vismaz pāris gadiņus!

Treškārt, būvniecības process negatīvi ietekmes satiksmi Rīgas centrā. Būsim atklāti, Rīga jau bez milzu stroikas pašā Daugavas vidū sastrēguma stundās ir faktiski neizbraucama. Padomājiet, kā situāciju uz centra ielām un tiltiem ietekmēs satiksmes apgrūtinājumi, kas sekos koncertzāles būvniecības procesam (materiālu piegāde, infrastruktūras izbūve utml.). Turklāt satiksmes noslogojums visticamāk saglabāsies arī pēc būves pabeigšanas, tā kā ik reizi pirms kāda no gaidāmajiem koncertiem Rīgas centrā ieplūdīs daži simti automobiļu, kuru mērķis būs pēc iespējas ātrāk nokļūt vienā un tajā pašā galamērķī uz AB dambja. Rezumējot - gaidiet periodisku centra satiksmes haosu visas savas dzīves garumā!

Ceturtkārt, AB dambja novietojuma dēļ koncertzāle būs grūti pieejama apmeklētājiem. Ir pašsaprotams, ka uz ēkas pieejamību negatīvu iespaidu atstās jau iepriekšminētie sastrēgumi, taču vēl viens faktors ir tās nelielie izmēri. Piemēram, nav skaidrs, vai uz AB dambja būs pietiekami daudz vietas, lai izveidotu kaut cik pieklājīgu autostāvvietu koncertzāles apmeklētājiem.

Stāvvietu ierobežotais skaits nozīmēs, ka daudziem apmeklētājiem uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar sabiedrisko transportu vai kājām - tātad jāšķērso Akmens tilts. Tāpat jāizceļ, ka koncertzāles ietilpība vismaz agrāk tika lēsta vien 2 000 vietu apmērā, kas Rīgai ir krietni par maz. Ņemiet vērā, ka analogās, maznozīmīgākās reģionālajās koncertzālēs Rēzeknē un Liepājā vien katrā ir 1000 sēdvietas.

Tātad uz šo brīdi izskatās, ka koncertzāle būs pieejama vien izredzētajiem, nevis visiem Rīgas iedzīvotājiem. Turklāt arī no šiem izredzētajiem vismaz daļai uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar "Rīgas Satiksmes" autobusu, tramvaju vai kājām. 

Galu galā visā šajā stāstā īpaši kaitinoša man šķiet kultūras ministres Melbārdes attieksme un darba stils. Ministrijas galva faktiski ignorē jebkādu kritiku un gluži kā buldozers (!) mērķtiecīgi maļas pāri visiem oponentiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu neizdevīgā projekta atbalstīšanu valdībā. Ir skaidrs, ka uz šo brīdi AB dambja būve ir izdevīga tikai tajā iesaistītajām pusēm – NA, Rīgas Domei, kā arī galvenokārt lielajiem būvindustrijas nozares uzņēmumiem.

Turklāt jāatzīmē, ka Melbārdi būvnieki pazīst kā sev "izdevīgu" ministri, pie kuras allaž ir bijuši trekni iepirkumi, no kuriem noslaukt valsts budžeta līdzekļus. Tieši Melbārdes laikā būvnieki tika pie tādiem gardiem valsts iepirkumiem kā Nacionālās bibliotēkas, akustisko koncertzāļu Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs, kā arī Mežaparka estrādes projektu būvniecības. Ir vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no šiem projektiem ir tikuši kritizēti par to nepamatoto dārdzību. Ticu, ka tā būs arī AB dambja gadījumā. 

Starp citu, ļoti līdzīgs koncertzāles projekts aptuveni pirms 2 gadiem tika pabeigts Hamburgā. Arī tur vietējie činušas bija izdomājuši, ka pilsētas filharmonija ir jābūvē uz pussalas pa vidu Elbas upei. Rezultātā paredzētās izmaksas būvniecības laikā pieauga no 200 līdz 870 (!) miljoniem eiro. Nebrīnīties, ka arī AB dambja projekts tā ekspluatācijas brīdī izmaksās nevis sākotnēji minētos 118 miljonus eiro, bet gan kaut kur pusmiljarda rādiusā!

Nākamajā piektdienā Melbārde dosies uz valdības ēku un centīsies pārliecināt savus kolēģus atbalstīt kārtējo sadārdzināto Kultūras ministrijas avantūru. Es aicinu visus valdības locekļus, politiķus, kultūras cilvēkus un vienkāršos ļaudis paust savu neapmierinātību ar šo  nepārdomāto un netālredzīgo ideju, sociālajos tīklos izmantot mirkļbirku #nostarABdambi!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...