Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.

Pēc padomju un 90.gadu finansiālās bedres pārdzīvošanas projekts tika vēlreiz atdzīvināts īsi pirms 2009.gada finanšu krīzes. Tiesa, arī toreiz koncertzāles būvniecībai treknu svītru pārvilka kārtējais caurums valsts budžetā. Uz šo brīdi izskatās, ka nu jau vismaz dažus gadus esam tikuši ārā no vērā ņemamām finanšu grūtībām, un ideja par Latvijas galvenās koncertzāles būvniecību mūsu politiķu prātos ir atdzimusi kā fēnikss no pelniem. 

Valsts budžetā beidzot ir parādījušies nosacīti lieki līdzekļi,  un mūsu činušas ir ar steigu  metušies to izsaimniekošanā. Turklāt, kā liecina jaunākās ziņas, arī šoreiz koncertzāles projekta būvniecība visticamāk tiks ieturēta Latvijas ierēdniecības un politiķu nacionālā sporta veida - raspila labākajās tradīcijās. Izskatās, ka iesaistītās puses ir kārtējo reizi ar stingru roku apņēmušās iztērēt maksimāli daudz līdzekļu maksimāli nelietderīgā kultūras būvē.

Runa, protams, ir par mūsu kultūras ministres - pastalnieces Daces Melbārdes lobēto priekšlikumu koncertzāli būvēt pa vidu Daugavai uz AB dambja. Papildus Melbārdes kundzei šo būves atrašanās vietu uzkrītoši lobē arī čupiņa arhitektu un kultūras darbinieku.

Sagadīšanās dēļ daļa no viņiem, piemēram, Latvijas mūziķu vārdā runājošais komponists Pēteris Vasks, ir bijis saistīts ar Melbārdes partiju "Nacionālā apvienība" (NA). Ja nu kāds ir piemirsis, tad Vaska kungs pirms kāda laika tika pieminēts kā potenciālais NA prezidenta amata kandidāts. Tagad - sagadīšanās pēc - cienījamais komponists ar nagiem un ragiem iestājas par Melbārdes lobēto projektu AB dambī. 

Tāpat ir jāizceļ, ka AB dambja koncertzāle visticamāk ir viens no tiem projektiem, kurā, nevienam nemanot, sakrīt NA un tās tradicionālo ienaidnieku - partiju "Saskaņa" un "Gods Kalpot Rīgai" (GKR) intereses. Iespējams, ka šeit būtisku lomu varētu būt nospēlējusi Rīgas Domes jaunā priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) un deputātes Baibas Brokas (NA) simbioze - visiem taču ir labi zināms, ka starp abiem iepriekšminētajiem politiķiem pastāv cieša draudzība. Kādēļ lai to neizmantotu par pamatu kāda kopīga projekta izlobēšanai? 

Man kā racionāli domājošam cilvēkam ir grūti piekrist NA un tās uzpirkto līdzskrējēju vēlmei būvēt koncertzāli uz AB dambja. Pretēji mūsu nomenklaturščiku paustajam es uzskatu, ka AB dambis ir vissliktākā un nepiemērotākā vieta šādas ēkas celtniecībai. Tam ir vairāki pilnīgi objektīvi un viegli saprotami iemesli, kurus bez problēmām spētu pamanīt pat pirmklasnieks, kas ar būvniecību ir saskāries labākajā gadījumā piemājas smilšu kastē. 

Uzskaitīšu tikai dažus iemeslus, kādēļ koncertzāles būvēšana uz AB dambja ir augstākā kaluma idiotisms un netieši norāda uz projekta pasūtītāju nekompetenci vai sliktākajā gadījumā korumpētību.

Pirmkārt, tās ir projekta sadārdzinātās izmaksas. AB dambja platība uz šo brīdi ir pārāk maza, lai uz tā varētu izvietot tik lielu celtni. Pat projekta arhitekts Andis Sīlis norāda, ka AB dambi celtniecības gadījumā visticamāk nāktos palielināt par aptuveni 4 000 kvadrātmetriem. Papildus tam ir jāsaprot, ka būvprojekta izvietojums uz dambja (t.i. pa vidu Daugavai!) visticamāk radīs arī vērā ņemamus loģistikas izdevumus. Esmu diezgan drošs, ka būvmateriālu nogādāšana starp divām ūdens masām ir krietni dārgāka nekā uz vienkāršas sauszemes.

Vēl viens faktors, kas viennozīmīgi sadārdzinās projektu ir dambja restaurācija. Ja nu kāds ir piemirsis, tad atgādināšu, ka AB dambis ir sākotnēji veidots 18.gadsimta nogalē un tā apakšā ir koka pāļi, kas koncertzāles būvniecības gadījumā obligāti būtu jārestaurē. Tas, protams, nozīmē papildu izmaksas un būvnieku/restauratoru darbu apgrūtinātos apstākļos. Iztikt bez dambja restaurācijas nevarēs – pretējā gadījumā politiķi un būvnieki riskēs ar koncertzāles nogremdēšanu Daugavas dzelmē. 

Otrkārt, proporcionāli projekta sadārdzinātajām izmaksām pieaugs arī tā pabeigšanai nepieciešamais laiks. Loģistikas problēmas, dambja paplašināšana un pāļu restaurācija ir tikai daži no faktoriem, kuriem akumulējoties, koncertzāles celtniecība izvērsīsies ilgā un mokošā procesā. Uz šo brīdi mūsu činušu vērtējumā koncertzāle labākajā gadījumā tiks pabeigta tikai 2031.gadā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, varam šim skaitlim droši pievienot vēl vismaz pāris gadiņus!

Treškārt, būvniecības process negatīvi ietekmes satiksmi Rīgas centrā. Būsim atklāti, Rīga jau bez milzu stroikas pašā Daugavas vidū sastrēguma stundās ir faktiski neizbraucama. Padomājiet, kā situāciju uz centra ielām un tiltiem ietekmēs satiksmes apgrūtinājumi, kas sekos koncertzāles būvniecības procesam (materiālu piegāde, infrastruktūras izbūve utml.). Turklāt satiksmes noslogojums visticamāk saglabāsies arī pēc būves pabeigšanas, tā kā ik reizi pirms kāda no gaidāmajiem koncertiem Rīgas centrā ieplūdīs daži simti automobiļu, kuru mērķis būs pēc iespējas ātrāk nokļūt vienā un tajā pašā galamērķī uz AB dambja. Rezumējot - gaidiet periodisku centra satiksmes haosu visas savas dzīves garumā!

Ceturtkārt, AB dambja novietojuma dēļ koncertzāle būs grūti pieejama apmeklētājiem. Ir pašsaprotams, ka uz ēkas pieejamību negatīvu iespaidu atstās jau iepriekšminētie sastrēgumi, taču vēl viens faktors ir tās nelielie izmēri. Piemēram, nav skaidrs, vai uz AB dambja būs pietiekami daudz vietas, lai izveidotu kaut cik pieklājīgu autostāvvietu koncertzāles apmeklētājiem.

Stāvvietu ierobežotais skaits nozīmēs, ka daudziem apmeklētājiem uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar sabiedrisko transportu vai kājām - tātad jāšķērso Akmens tilts. Tāpat jāizceļ, ka koncertzāles ietilpība vismaz agrāk tika lēsta vien 2 000 vietu apmērā, kas Rīgai ir krietni par maz. Ņemiet vērā, ka analogās, maznozīmīgākās reģionālajās koncertzālēs Rēzeknē un Liepājā vien katrā ir 1000 sēdvietas.

Tātad uz šo brīdi izskatās, ka koncertzāle būs pieejama vien izredzētajiem, nevis visiem Rīgas iedzīvotājiem. Turklāt arī no šiem izredzētajiem vismaz daļai uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar "Rīgas Satiksmes" autobusu, tramvaju vai kājām. 

Galu galā visā šajā stāstā īpaši kaitinoša man šķiet kultūras ministres Melbārdes attieksme un darba stils. Ministrijas galva faktiski ignorē jebkādu kritiku un gluži kā buldozers (!) mērķtiecīgi maļas pāri visiem oponentiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu neizdevīgā projekta atbalstīšanu valdībā. Ir skaidrs, ka uz šo brīdi AB dambja būve ir izdevīga tikai tajā iesaistītajām pusēm – NA, Rīgas Domei, kā arī galvenokārt lielajiem būvindustrijas nozares uzņēmumiem.

Turklāt jāatzīmē, ka Melbārdi būvnieki pazīst kā sev "izdevīgu" ministri, pie kuras allaž ir bijuši trekni iepirkumi, no kuriem noslaukt valsts budžeta līdzekļus. Tieši Melbārdes laikā būvnieki tika pie tādiem gardiem valsts iepirkumiem kā Nacionālās bibliotēkas, akustisko koncertzāļu Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs, kā arī Mežaparka estrādes projektu būvniecības. Ir vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no šiem projektiem ir tikuši kritizēti par to nepamatoto dārdzību. Ticu, ka tā būs arī AB dambja gadījumā. 

Starp citu, ļoti līdzīgs koncertzāles projekts aptuveni pirms 2 gadiem tika pabeigts Hamburgā. Arī tur vietējie činušas bija izdomājuši, ka pilsētas filharmonija ir jābūvē uz pussalas pa vidu Elbas upei. Rezultātā paredzētās izmaksas būvniecības laikā pieauga no 200 līdz 870 (!) miljoniem eiro. Nebrīnīties, ka arī AB dambja projekts tā ekspluatācijas brīdī izmaksās nevis sākotnēji minētos 118 miljonus eiro, bet gan kaut kur pusmiljarda rādiusā!

Nākamajā piektdienā Melbārde dosies uz valdības ēku un centīsies pārliecināt savus kolēģus atbalstīt kārtējo sadārdzināto Kultūras ministrijas avantūru. Es aicinu visus valdības locekļus, politiķus, kultūras cilvēkus un vienkāršos ļaudis paust savu neapmierinātību ar šo  nepārdomāto un netālredzīgo ideju, sociālajos tīklos izmantot mirkļbirku #nostarABdambi!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...