Konkurences padome pūš atkritumu filozofa stabulē – 2. daļa

Šoreiz neiedziļināsimies ekonomiskajā un juridiskajā realitātē, kādā ir nonākusi Latvija ar jaunās Eiropas atkritumu direktīvas prasībām, saskaņā ar kurām vājprātīgā miskaste, kas valda Latvijas pilsētu nomalēs, mežos un ceļmalās, vienkārši vairs nav pieciešama. Tāpat faktā, ka no Eiropas prasītajiem 50% pārstrādāto atkritumu Latvija šobrīd izpilda tikai pusi, bet Rīga –varbūt padsmit procentus. Nav ko runāt par tādām abstrakcijām, kuras S. Ābramas kundzes redzējumā nav pat pieminēšanas vērtas!

Viņas varonīgais uznāciens publiskajā telpā pēc klusēšanas vismaz pāris gadu garumā, kopš bija labi zināmi principi, uz kuriem Rīgas pašvaldība grasās būvēt savu nākotnes atkritumu apsaimniekošanas sistēmu (privātais partneris, visa Rīga kā viena zona, 20 gadu līgums), visvairāk ir palīdzējis kādam jau iepriekš aprakstītam it kā necilam Latvijas politiskās elites personāžam. Un, proti, smagos ekonomiskos noziegumos apsūdzētajam Saeimas KPVLV frakcijas priekšsēdētājam Atim Zakatistovam!

Jau rakstīju, kā A. Zakatistovs līdz ar savu “darījumu partneri” atkritumu apsaimniekošanas koncerna Eco Baltia līdzīpašnieku padomes locekli Viesturu Tamužu ar fiktīva konsultāciju līguma palīdzību izkrāpa no Tamuža pārstāvētā uzņēmuma vairāk nekā 26 000 eiro. Abi “biznesa partneri” nu ir apsūdzētie par iespējamu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Pats A. Zakatistovs savus dārgi apmaksātos konsultāciju pakalpojumus mēģināja pamatot ar dziļajām zināšanām atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Tas nekas, ka pēc izglītības viņš ir filozofs, nevis vides speciālists vai ekonomists. Jo šķiet, ka ne jau uz pierādījumiem balstīta iedziļināšanās Rīgas atkritumu saimniecības ekonomiskajos un vides aspektos bija viņa kā “atkritumu speciālista” galvenais uzdevums.

Galvenais uzdevums bija saistīts ar pavisam citu jautājumu. Tieši V. Tamuža pārstāvētā koncerna Eco Baltia meitasuzņēmums Eco Baltia vide izveidoja konsorciju ar citu vides apsaimniekošanas uzņēmumu Clean R un uzvarēja SIA Getliņi Eko izsludinātajā konkursā par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi turpmākajiem divdesmit gadiem. Taču V. Tamužam šajā vērienīgajā darījumā acīmredzot bija kādas citas, ne paša pārstāvētā uzņēmuma intereses, un viņš uzsāka plašu kampaņu, lai konkursa rezultātus izgāztu. Publiski ir parādījusies informācija, ka kādam lietuviešu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam būtu interese par Rīgu, bet diemžēl…

Un te nu, iespējams, parādījās A. Zakatistova patiesā loma. Tika iedarbinātas attiecīgas politiskās sviras. A. Zakatistova partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jau šī gada 13. maijā - pāris dienas pēc Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātu izziņošanas - publiski aicināja savā padotībā esošo KP vērtēt konkursa atbilstību Konkurences likuma normām. Tā nav civilizētas pasaules normām atbilstoša situācija. KP teorētiski vajadzētu būt neatkarīgajai institūcijai – vēsam un ārpus politiskās ietekmes stāvošam arbitram. Diemžēl, kā 1. augusta Latvijas Radio raidījumā atzina pati S. Ābrama, padomes neatkarība ir ierobežota – tā faktiski ir atkarīga no Ekonomikas ministrijas!

KP gan nav vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas tika iesaistīta cīņā par A. Zakatistova un viņa partneru interešu īstenošanu. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs KPVLV biedrs Kaspars Ģirģens 5. jūnijā sasauca komisijas sēdi ar diviem darba kārtības jautājumiem, viens no kuriem –– “Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta virzību.” Papildu pikantumu A. Zakatistova kā “atkritumu speciālista” aktivitātēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijā piešķīra fakts, ka tieši 5. jūnijā Saeimas Mandātu. ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti izskatīja jautājumu par A. Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Un diezgan negaidīti tāpat kā vēlāk visa Saeima nobalsoja “par”, neskatoties uz prognozēm, ka valdošā koalīcija filozofu varētu pasaudzēt, atlīdzinot par atbalstu  Egila Levita ievēlēšanai par Valsts prezidentu.

Diemžēl KP nav Saeima. Uz Ekonomikas ministrijas padotības iestādi spiedienu izdarīt ir daudz vieglāk. Un rodas iespaids, ka KP priekšsēdētājai jau citas izvēles nav - sajust politisko konjuktūru un pieņemt attiecīgus lēmumus vai rēķināties ar lēnu, bet neatlaidīgu “nelabvēlīga politiskā fona” radīšanu. Tādēļ neatliek nekas cits kā pūst “atkritumu filozofa” un viņa partneru stabulē.

* Raksta pirmā daļa - šeit.