Iesaki rakstu: 
Te būs vairāki atskaites punkti, lai vieglāk orientēties, cik tālu mūsu "ceļojumā" ar COVID-19 būsim nonākuši. Sastādīts, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Katrs pats var izdomāt, kurā brīdī kā reaģēt un sākt rīkoties pēc laicīgi ar vēsu galvu izdomāta plāna.
* Inficēšanās valstī, no kuras ieceļotājus ar simptomiem SPKC testē.
* Inficēšanās valstī, no kuras ieceļotājus ar simptomiem SPKC netestē, pats slimnieks atklāj slimību,
* Inficēšanās ārpus Latvijas, inficē pārējo ģimeni šeit uz vietas.
* Inficēšanās ārpus Latvijas, inficē citus cilvēkus šeit uz vietas.
* Cilvēks inficējas Latvijā, SPKC nevar noskaidrot infekcijas pirmavotu, apstiprināts community spread.
* Inficēšanās izglītības iestādē.
* COVID-19 tiek atklāts kādā no slimnīcām post factum.
* Pirmā nāve no COVID-19.
* Pirmā nāve cilvēkam, kas nav no šķietamās riska grupas.
* Pārpildītas intensīvās terapijas nodaļas, sākas triage - kuru vēl ir vērts glābt, kuru ne.
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma izpildes laiks būtiski palielinās.
* Palielinās mirstība no citām akūtām slimībām slimnīcu pārslodzes un mediķu trūkuma dēļ.
* No COVID-19 nomiruši vairāk nekā no parastās gripas.
* ...
Cik tālu mēs "aizbrauksim", atkarīgs no amatpersonu izlēmīgas rīcības un visas sabiedrības izpratnes par iesaistes nepieciešamību, lai pēc iespējas laicīgāk novērstu iespējamo risku pārvēršanos realitātē.
Lai trāpītu mērķim, kas ātri kustas, jāmērķē nevis tur, kur tas pašreiz atrodas, bet tur, kur tas būs, kad "bulta" to sasniegs. Tas nozīmē, ka jārīkojas nevis reaktīvi, kad kaut kas jau ir noticis, bet proaktīvi, paredzot, kas notiks.
Skatoties uz Ķīnas pieredzi, jārēķinās, ka reālais efekts pat no drastiskiem pretpasākumiem kā pilnīga karantīna un kustības ierobežošana būs ar aptuveni 12 dienu nobīdi. Un eksponenciālam procesam tas ir ļoti, ļoti daudz.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.