Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.

Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā.

Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt – 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci.

Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.

Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri.

Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)! (Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.)

Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.

Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija.

Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā.

Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam.

Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.

Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā. 

Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.

Pārpublicēts no www.ritvars.wordpress.com

An error has occured